InCSR

Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi par valsts un indivīda iesaistes un atbildības līmeni sabiedriskajos procesos, atšķirīgs skatījums ir arī uz darba devēju un darba ņēmēju atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītajos aspektos. Proti, ir darbinieki, kuru skatījumā darba devējam ir jāuzņemas pilna atbildība par viņu motivāciju, labbūtību, kā arī privātās un darba dzīves līdzsvaru. Un ir darba devēji, kuri uzskata, ka ar šiem jautājumiem jātiek galā pašiem darbiniekiem. Tomēr personālvadības eksperti norāda, ka tās galējības, no kurām būtu jāizvairās. Viņuprāt, abām pusēm ir jāuzņemas vienlīdz liela atbildība, jo tikai tā iespējams attīstīt kvalitatīvu sadarbību.

Ekspertu viedoklim piekrīt mazāk nekā puse strādājošo Latvijas iedzīvotāju: teju katrs otrais jeb 49% uzskata, ka dalīta atbildība abām pusēm ir jāuzņemas par darbinieku motivāciju, 41% – par privātās un darba dzīves līdzsvaru, bet 36% – par darbinieku labbūtību, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” aptaujas dati*.

Interesanti, ka salīdzinoši liels respondentu skaits uzskata, ka atbildība par privātās un darba dzīves līdzsvaru tomēr ir jāuzņemas pašiem darbiniekiem (40%), bet atbildība par darbinieku labbūtība – darba devējiem (39%). Tāpat interesantas sakarības iezīmējas arī atsevišķās sociāldemogrāfiskajās grupās.

“Piemēram, to, ka darba ņēmējiem un darba devējiem atbildība par šiem jautājumiem ir jāuzņemas vienlīdz lielā apmērā, salīdzinoši biežāk norāda gados jaunāki (18-24 gadi) respondenti. Gados vecāki (50-60 gadi) respondenti biežāk uzskata, ka motivācija un aizrautība ir pašu darbinieku atbildība, kamēr respondenti vecumā no 30 līdz 39 gadiem caurmērā biežāk sagaida, ka par viņu iedvesmu un aizrautību pilnā mērā parūpēsies darba devējs. Turklāt īpaši viņi cer iegūt dažādus ārējus iedvesmas avotus,” skaidro “Kantar” personāla pētījumu eksperte un socioloģe Signe Kaņējeva.

Analizējot datus nozaru griezumā, jāsecina, ka izglītības nozarē strādājošie biežāk norāda, ka motivācija, darba un privātās dzīves līdzsvars, kā arī iedvesma un aizrautība ir pašu darbinieku atbildība. Veselības un sociālās aprūpes nozarēs nodarbinātie biežāk uzsver, ka atbildība par darbinieku motivāciju pilnā mērā ir jāuzņemas darba devējam. Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozarēs strādājošie salīdzinoši biežāk ir gatavi līdzdarboties savas iedvesmas un motivācijas radīšanā procesā, norādot, ka tā tomēr ir uz pusēm dalīta atbildība starp darba devēju un darbinieku.

Jāatzīmē, ka respondenti, kuru ģimenē ir četri un vairāk cilvēki, vidēji biežāk norāda, ka darbinieku privātās un darba līdzsvars ir uz pusēm dalīta atbildība, uzsverot, ka šajā jautājumā ir jāsadarbojas un līdzvērtīgi jāieguldās abām iesaistītajām pusēm.

.

* Pētījums veikts tiešsaistē 2021.gada martā, aptaujājot 830 strādājošos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Plašāka informācija par pētījumu pieejama “Kantar” tīmekļvietnē.