InCSR

Katru gadu marta pirmajā piektdienā daudzviet pasaulē tiek atzīmēta darbinieku padarītā novērtēšanas un atzinības izteikšanas diena (Employee Appreciation Day). Ideālā gadījumā darba devējiem nebūtu īpaši jāgaida šī viena diena gadā, lai darbiniekiem izteiktu atzinību un paustu novērtējumu – to var un vajag darīt visa gada garumā, darbinieku novērtēšanas kultūrai vajadzētu būt daļai no organizācijas DNS.

Kā zināms, aiz katras veiksmīgas organizācijas atrodas spēcīga darbinieku komanda, kas strādā ar aizrautību un enerģiju, liekot lietā savus talantus, pieredzi un prasmes. Ilgstošs novērtējuma un atzinības trūkums no darba devēja puses var būt viens no darbinieku negatīvas emocionālās labsajūtas, kā arī potenciāliem darba maiņas apsvēršanas iemesliem, apliecina dažādu pētījumu rezultāti.

Pētījumu kompānija Kantar 2025. gadā atkārtoti veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, cik bieži darbinieki no sava darba devēja saņem atzinīgus vārdus par paveikto, cik bieži paši šādus vārdus saka saviem kolēģiem, kā arī, vai kopumā darba ņēmēji Latvijā jūtas novērtēti kā darbinieki?

Puse (49%) darba ņēmēju Latvijā no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem reti vai pat nesaņem nekad

Jāatzīmē, ka atgriezenisko saiti un novērtējumu ir svarīgi sniegt ne tikai tad, ja darbs nav ticis paveikts, kā iecerēts, bet arī pēc labi paveikta darba. Atgriezeniskā saite par paveikto darbu ir viens no vadītāja instrumentiem, lai pateiktu darbiniekam, cik svarīgs organizācijai ir darbs, ko viņš dara. Kantar pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni 2/5 jeb 43% darba ņēmēju no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem bieži (29%) vai pat regulāri (14%), kas vērtējams pozitīvi, kamēr kopumā puse jeb 49% tos saņem reti (35%) vai pat nesaņem nekad (14%), kas norāda uz vietu pilnveidei.

Lai gan kopējos rādītājos, salīdzinot ar pirms gada veikto pētījumu, neiezīmējas statistiski nozīmīgas atšķirības, tomēr zināmas izmaiņas datu dinamikā atklājas sīkākās strādājošo sociāldemogrāfiskajās grupās. Piemēram, darbinieki ar lielāku darba stāžu esošajā darba vietā (11-15 gadi) šogad būtiski biežāk nekā pirms gada ir uzsvēruši, ka atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja saņem reti vai pat nesaņem nekad.

To, ka atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja saņem reti vai pat nesaņem nekad, biežāk ir atzinuši darbinieki ar lielāku darba stāžu esošajā darba vietā (11-15 gadi), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī ūdens apgādes jomās strādājošie, lauku teritorijās nodarbinātie, tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, un tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, strādājošie, kuri ar savu pašreizējo darbu kopumā ir neapmierināti, un kuri nejūtas arī novērtēti kā darbinieki.

Savukārt atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja bieži vai pat regulāri saņem darbinieki, kuri savu darba slodzi raksturo kā atbilstošu, tie, kuri pašlaik strādā “hibrīddarba” režīmā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, kā arī tie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri jūtas novērtēti arī kā darbinieki.

Katrs trešais darbinieks (31%) Latvijā atzinīgus vārdus saviem kolēģiem saka reti vai pat nesaka nekad

Kantar aptraujas dati liecina, ka trīs no pieciem (62%) darba ņēmējiem saviem kolēģiem atzinīgus vārdus saka bieži (46%) vai pat regulāri (16%), kas ir visnotaļ apsveicami, kamēr katrs trešais (31%) atzīst, ka tos saka reti (27%) vai pat nesaka nekad (4%). 

Kantar lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Iezīmējas zināms paradokss: kā darbinieki mēs esam gatavi atzinību piedzīvot – sagaidām to no citiem, bet paši ne vienmēr esam gatavi to aktīvi demonstrēt! Atceramies, mēs katrs esam līdzatbildīgi par noskaņojumu un mikroklimatu darba vidē. Labvēlība un laipnība neko nemaksā, bet tām ir tik liela nozīme!”

To, ka saviem kolēģiem bieži vai pat regulāri saka atzinīgus vārdus, salīdzinoši biežāk ir norādījušas sievietes, darbinieki ar augstāko izglītību, augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, darbinieki, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā, strādājošie, kuri no sava tiešā vadītāja saņem atzinīgus vārdus, un kuri jūtas novērtēti arī kā darbinieki.

63% strādājošo Latvijā savā darbavietā kopumā jūtas novērtēti kā darbinieki

Kantar pētījums atklāj, ka pieci no astoņiem (63%) darba ņēmējiem Latvijā kopumā jūtas novērtēti kā darbinieki (tostarp 18% – jā un 45% – drīzāk jā), kamēr katrs ceturtais (25%) tāds nejūtas (tostarp 6% – nē un 19% – drīzāk nē).

Lai gan gada laikā datu dinamikā statistiski nozīmīgas atšķirības neiezīmējas, tomēr vērojama tendence, ka šogad ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri jūtas atzīti un novērtēti kā darbinieki (attiecīgi pērn 67% jutās novērtēti kā darbinieki, bet šogad tā jūtas 63%).

Dati liecina, ka kopumā novērtēti kā darbinieki salīdzinoši biežāk jūtas darbinieki ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, darbinieki ar lielu darba stāžu esošajā darba vietā (16 un vairāk gadu), tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbinieki, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā, darbinieki, kuri kopumā jūtas apmierināti ar savu pašreizējo darbu un tie, kuri no sava tiešā vadītāja ikdienā saņem atzinīgus vārdus un pateicību par paveikto.

Savukārt to, ka nejūtas novērtēti kā darbinieki, vidēji biežāk ir norādījuši tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbinieki, kuri kopumā jūtas neapmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri arī no sava tiešā vadītāja ikdienā nesaņem atzinīgus vārdus par paveikto.

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2025. gada 11. līdz 17. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 darba ņēmējus.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.