InCSR

Viens no jautājumiem dzimumu līdztiesības jomā, kas sabiedrībā raisa “karstākās” diskusijas, ir atalgojums. Lai arī dažādu pētījumu dati liecina, ka sieviešu un vīriešu darba algas atšķirības Latvijā un pasaulē kopumā gadu no gada samazinās, tās pastāv joprojām – pat par līdzvērtīgu darbu sievietes mēdz saņemt zemāku atalgojumu nekā vīrieši.

Apvienoto Nāciju Starptautiskās darba organizācijas aprēķini liecina, ka sievietes visā pasaulē uz katru ASV dolāru, ko vidēji nopelna vīrieši, nopelna vien 77 centus. Turklāt sievietēm ar tumšāku ādas krāsu, imigrantēm un mātēm ar maziem bērniem šie rādītāji ir pat zemāki.

No Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem izriet, ka sieviešu un vīriešu darba snieguma finansiālā novērtējuma (bruto ienākumi) atšķirība Latvijā veido vidēji 14,1%. “Par labu” vīriešiem. Tomēr ir nozares, piemēram, finanšu un apdrošināšanas, kurās šī starpība ir divtik liela.

Salīdzinoši vismazākās darba samaksas atšķirības vīriešiem un sievietēm vērojamas tādās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (3,6%) un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (2,7%).

Tāpat šie dati iezīmē dažas vērā ņemamas tendences. Pirmkārt, normālu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu darba algas atšķirība samazinās, bet nepilna darba laika samaksas atšķirība – pieaug. Otrkārt, valsts sektorā strādājošajām sievietēm un vīriešiem stundas darba likmes atšķirība ir lielāka (13,4%) nekā privātajā (10,7%). Treškārt, vislielākās darba algas atšķirības vērojamas vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (16,9%), bet vismazākās – vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem (9,9%).

Arī “Fontes” pērn veiktā atalgojumu pētījuma dati liecina, ka sieviešu un vīriešu darba algas atšķirības Latvijā samazinās, īpaši augstākā līmeņa vadītāju vidū. Tomēr samaksa pat par līdzvērtīgu darbu atšķiras vidēji par 4,7% (arī “par labu” vīriešiem), kas ir viens no labākajiem rādītājiem pasaulē. Pie kam, šī atšķirības mēdz būt ļoti izteiktas pat vienas organizācijas ietvaros. Jāpiebilst gan, ka realitātē šī starpība varētu būt nedaudz lielāka, jo ir jāņem vērā fakts, ka šī pētījuma izlases kopumā ietilpst uzņēmumi, kuri domā ilgtspējīgi un mērķtiecīgi risina jautājumus, kas attiecas uz līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšanu visiem darbiniekiem.

To, ka sieviešu darba samaksa ir zemāka nekā vīriešu un viņas darba tirgū saskaras ar lielākiem ierobežojumiem nekā vīrieši, apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta izveidotais dīkstāves pabalsta saņēmēja portrets. Kopumā sievietes šo pabalstu saņemšanai pieteiktas teju divas reizes biežāk nekā vīrieši. Turklāt vairāk nekā puse jeb 66% tiem cilvēkiem, kuri saņēmuši viszemākos pabalstus par vienu dīkstāves dienu, ir sievietes.

Dažādu jomu ekspertu viedokļi par to, kāpēc joprojām ir vērojamas darba algas atšķirības vīriešiem un sievietēm, īpaši par vienādas nozīmes darbu, ir līdzīgi. Pirmkārt, tas tiek skaidrots ar sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem, kuru ietekmē sieviešu iespējas iegūt labāku, augstāk novērtētu darbu ir vairāk ierobežotas. Turklāt šī diskriminācija no darba devēju puses ne vienmēr ir apzināta.

Otrkārt, sievietes kūtrāk iestājas par savām tiesībām, aizstāv savas intereses. Visbeidzot, treškārt, sievietēm ir raksturīgi biežāk izvēlēties profesijas, kas kopumā valstī ir mazāk apmaksātas. Piemēram, tikai 11,6% pedagogu ir vīrieši.

Šeit noteikti ir vietā piebilde – cik cilvēku, tik situāciju un pieredžu. Tomēr, runājot par līdzvērtīgu atalgojumu, ir svarīgi atcerēties, ka tas nav tikai stāsts par to, kā darba devēji vērtē savus darbiniekus. Tas ir stāsts par vienlīdzību daudz plašākā mērogā – par līdzvērtīgām iespējām ne vien profesionālajā dzīvē, bet arī ģimenē un sabiedriskajās aktivitātēs.

____________________

Kādas ir aktuālās tendences atalgojuma jomā Latvijā? Vai un kā atšķiras sieviešu un vīriešu atalgojums par vienādas nozīmes darbu? Kā sievietei un vīrietim saņemt vienlīdzīgu atalgojumu?

Publiskajā telpā laiku palaikam izskan saistoši dati un vērtīgi dažādu jomu ekspertu viedokļi par šiem un daudziem citiem jautājumiem, kas skar sieviešu un vīriešu darba snieguma finansiālo novērtējumu. Aicinām noklausīties zemāk pievienoto “Swedbank” podkāsta “Tērējam gudri” epizodi (latviešu valodā), kā arī šo LR4 raidījuma “Diena pēc dienas” diskusiju (krievu valodā).