InCSR

Stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums mūsdienās neapdraud darbinieku labsajūtu tik ļoti kā vientulība, kas gluži kā epidēmija pārņem visu jo pasauli, tostarp Latviju, nopietni apdraudot ne vien cilvēku labsajūtu, bet arī dzīvības, bet līdz ar to – arī organizāciju izaugsmi.

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Globālo vientulības epidēmiju ļoti lielā mērā sekmē tehnoloģiju attīstība, jo, dzīvojot digitālajā laikmetā, klātienes tikšanās un saskarsme bieži tiek uzskatīta par lieku. Mēs arvien biežāk izvēlamies komunicēt elektroniski (izmantojot e-pastu, sociālos tīklus, dažādas saziņas lietotnes u.tml.), strādāt attālināti un pat atvērtā tipa birojā norobežoties no citiem, lai koncentrētos uz individuālo mērķu sasniegšanu. Tādējādi, kaut arī virtuālajai komunikācijai ir daudz pozitīvu aspektu, paviršas digitālās draudzības, smaidīgas pašbildes un cīņa par skatījumu vai “patīk” skaitu, palielina sociālo plaisu starp cilvēkiem.

Šeit gan ir jāņem vērā, ka vienatne un vientulība ir divas dažādas lietas, turklāt tās bieži tiek jauktas. Vienatne ir laiks, ko mēs pavadām paši ar sevi, savām domām. Daudzi šo laiku izmanto meditācijām, sevis meklēšanai u.tml. Savukārt vientulība ir sava veida dvēseles stāvoklis, kad cilvēks jūtas nevienam nevajadzīgs. Piemēram, darbinieks var ikdienā pavadīt daudz laika kolektīvā, būt draudzīgs un aktīvs, taču justies vientuļš, jo, iespējams, šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un/vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Kā tas attiecas uz darba devējiem? Ļoti tiešā veidā. No dažādu starptautisko pētījumu datiem izriet, ka cilvēki, kuri ikdienā jūtas vientuļi, nejūt saikni ar uzņēmumu un nejūtas motivēti. Tas būtiski ietekmē viņu radošumu, produktivitāti un efektivitāti, kas atspoguļojas darba rezultātos. Taču motivācijas un lojalitātes trūkums nav vienīgās vientulības epidēmijas sekas, par ko ir svarīgi domāt.

Diemžēl šo pētījumu rezultāti atklāj arī to, ka vientuļiem darbiniekiem samazinās imunitāte, palielinās sirds un asinsvadu slimību, kā arī depresijas riski. Tādējādi vientulība ne tikai negatīvi ietekmē darbinieku sniegumu un kavē lēmumu pieņemšanu, radot darba devējiem augstas izmaksas, bet arī pazemina cilvēku dzīves kvalitāti un samazina viņu dzīves ilgumu.

Pastāv uzskats, ka attiecību veidošana ir katra paša atbildība. Galu galā, ikviens taču pats var izlemt, vai un cik aktīvi iesaistīties kolektīva dzīvē, veidot ar kolēģiem draudzīgas saites vai tomēr saglabāt lietišķas attiecības u.tml. Bet, vai tā patiešām ir?

Cilvēks trešo daļu savas dzīves pavada darbā. Ņemot vērā, ka vēl vienu trešo daļu savas dzīves viņš pavada miegā, pašam sev viņam atliek visai maz laika. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir svarīgi veidot organizācijās tādu darba vidi un kultūru, kurā darbiniekiem tiek nodrošināta vēlme un iespēja iesaistīties un veidot ciešākas sociālās saites, kā arī atklāti un godīgi runāt par savām sajūtām, nebaidoties, ka viņi tiks uzskatīti par vājiem vai neprofesionāliem. Ar ko sākt?

Rūpes par darbiniekiem

Ir jāapzinās, ka cilvēki var justies vientuļi jebkurā kolektīvā. Pie kam, šos “vientuļniekus” ne vienmēr iespējams identificēt, jo darbinieku socializācijas prasmes ir ļoti dažādas un ne visi alkst pēc draugiem darbā. Tāpēc darba devēja pienākums ir veidot kvalitatīvu, draudzīgu darba vidi, veicināt pozitīvu darba atmosfēru, lai ikviens darbinieks darbā var justies komfortabli un droši.

Jāpiebilst, ka nozīmīgs šādas darba vides izveides priekšnosacījums ir rūpes par visiem darbiniekiem, nevis tikai noteiktām darbinieku grupām, personām, piemēram, cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ jūtas vientuļi. Taču vislielākā kļūda šajā sarežģītajā cīņā ar vientulības epidēmiju ir vainas meklēšana no tās “cietušajos” darbiniekos. 

Daudzpusīgākās socializēšanās iespējas

Ir jāatceras, ka draudzībai nepieciešams laiks un enerģija. Tādēļ darbs organizācijā ir jāorganizē tā, lai darbiniekiem darba laikā ir laiks ne tikai tējas vai kafijas tasei, bet arī saturīgām sarunām ar kolēģiem. Piemēram, stresa vadības darbnīcās, ko regulāri organizēju, cilvēki bieži norāda, ka viņiem darba vietā visvairāk trūkst atpūtas zona – no darba zonas norobežota vieta, telpa, kurā nesteidzīgi baudīt maltīti vai sarunas.

Vientulību darbā izskaust ir grūti, ja cilvēki lielāko daļu darba laika pavada vienatnē vai nekontaktējoties ar kolēģiem. Lai sekmētu viņu mijiedarbību, darba devējs var organizēt visam kolektīvam kopīgas pusdienu pauzes, ierosināt atteikšanos no viedierīču izmantošanas ne tikai sanāksmju laikā, bet arī darba pārtraukumos un ēdienreizēs.

Tāpat periodiski ieteicams nodrošināt darbiniekiem iespēju attīstīt sadarbību caur dažādiem kopprojektiem. Pie kam, ja organizācijas dienas kārtībā nav projektu, kas būtu tieši saistīti ar tās tiešo darbību, var tikt izveidotas darba grupas (komandas), piemēram, uzņēmuma sporta spēļu, darbinieku iedvesmas pēcpusdienu organizēšanai u.tml.

Jaunas tradīcijas

Liela nozīme ir tradīcijām, kas palīdz iepazīt kolēģus. Īpaši svarīgi tas ir jaunajiem darbiniekiem. Mentoru programmas, regulāri kolektīva pasākumi un brīvprātīgā darba aktivitātes ir tikai daži no veidiem, kā panākt, lai cilvēki sarunātos ārpus viņu ierastās darba vides. Turklāt būtiski, lai tas notiktu regulāri. Sporta spēles reizi gadā noteikti ļaus uzzināt daudz jauna par kolēģiem, bet diez vai palīdzēs patiešām iepazīt citam citu.

Arī pēdējā laika modernā tendence – mājdzīvnieki birojā – ir tieši saistība ar cīņu pret vientulību. Pētījumi apstiprina, ka, piemēram, suņi sekmē gan sarunas kolēģu vidū, gan palīdz darbiniekiem veicināt veselīgus paradumus, piemēram, vairāk kustēties, biežāk doties pārtraukumos, labāk vadīt stresu.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka visi lielie sasniegumi sākas ar mazām lietām. Iespējams, ir vērts sekot leģendārās amerikāņu TV raidījumu vadītājas Opras Vinfrijas iniciatīvai cīņā pret vientulību – vienkārši biežāk pateikt “Sveiki!” draugiem, veikala pārdevējai, sētniekam vai vienkārši… garāmgājējam.