InCSR

Lai arī ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības prakse Latvijā aizsākta salīdzinoši nesen, par to jau tagad varētu sarakstīt grāmatu, turklāt vairākos sējumos, jo nepilnu 15 gadu laikā šī “filozofija” ir kļuvusi par nozīmīgu vietējās korporatīvās kultūras daļu.

Kā, komentējot aktuālās tendences korporatīvās ilgtspējas un atbildības jomā Latvijā, norāda Ilgtspējas indeksa eksperti, uzņēmumu un organizāciju izpratne par ilgtspējas koncepta būtību palielinās, līdz ar ko to korporatīvās atbildības robežas paplašinās, nodrošinot virkni priekšrocību gan pašiem tirgus dalībniekiem, gan arī to ietekmes pusēm un sabiedrībai kopumā.

Korporatīvā atbildība atmaksājas, īpaši krīzes situācijās

Elīna Dobulāne, globālā sabiedrisko attiecību tīkla “Golin” biroja vadītāja Rīgā

Uzņēmumi Ilgtspējas indeksā šogad piedalījās jau vienpadsmito reizi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai Latvijā veidotos un nostiprinātos biznesa kopiena, kura gadiem ir strādājusi ar korporatīvās atbildības un ilgtspējas jautājumiem. Tomēr šogad, šķiet, patiesais ilgtspējas indekss bija COVID-19 izplatība un tam sekojošā pandēmija. Tā pārbaudīja ne vien uzņēmumu un
biznesa dzīvotspēju, bet arī paša ilgtspējas koncepta jēgu un būtību.

Krīzes laikā ļoti uzskatāmi iezīmējās likumsakarība: ja esi bijis korporatīvi
atbildīgs, tas atmaksājās. Mēs redzējām, ka ir virkne industriju, kuru darbiniekiem nebija iespējams saņemt valsts atbalstu, jo iepriekš ļoti mazā apjomā ir veikta nodokļu nomaksa. Savukārt tie, kuri bija godīgi maksājuši nodokļus, ļoti ātrā un efektīvā veidā to saņēma. Tāpat mēs redzējām, ka uzņēmumi, kuru iekšējās pārvaldības procesi ir sakārtoti, spēja daudz ātrāk un efektīvāk pielāgoties jaunajai situācijai.

Šis bija arī laiks, kad tika pārbaudītas attiecības ar piegādātājiem. Uzņēmumi, kuri gadiem bija rūpējušies par saviem darbiniekiem, ar krīzes radītajiem izaicinājumiem cīnījās kopā kā vienota komanda, darbiniekiem bieži vien panākot pretī savam darba devējam.

Es ļoti ceru, ka par šiem apgalvojumiem varu teikt pagātnes formā un COVID-19 izplatība ne vien Latvijā, bet arī pasaulē iet uz beigām, un ekonomiskā aktivitāte pamazām sāks atgriezties. Tomēr ir skaidrs, ka ļoti daudziem šī krīze lika atskatīties uz līdzšinējo biznesa praksi un šis
bija pēdējās desmitgades lielākais biznesa vides ilgtspējas pārbaudījums.

Sabiedrības atbalsta formas kļūst daudzveidīgākas

Signe Kaņējeva, “Kantar” lielo klientu direktore

Ilgtspējas indeksā ir vērojamas vairākas pozitīvas tendences. Pirmkārt, vairums uzņēmumu un valsts institūciju ņem vērā ekspertu komentārus un meklē aizvien jaunus veidus, kā pilnveidot ilgtspējīgas attiecības ar dažādām ietekmes pušu grupām. Pat tā dēvētie novērtējuma “veterāni” neapstājas pie sasniegtā, meklējot jaunus un radošus risinājumus korporatīvās reputācijas un ilgtspējas pilnveidei. Līdz ar to uzņēmumu atbalsts sabiedrībai kļūst daudzveidīgāks – palielinās gan atbalstāmo jomu skaits, gan īstenoto projektu klāsts.

Otrkārt, novērtējuma dalībnieki kļūst atvērtāki un biežāk dalās pieredzē, kā dažādas ilgtspējas iniciatīvas tiek iedzīvinātas viņu organizācijās. Var redzēt, ka šī pieredzes apmaiņa kļūst par nozīmīgu korporatīvās kultūras daļu. Īpaši novērtējam, ka to dara starptautiski uzņēmumi, kuri sākotnēji ilgtspējīgas biznesa pieejas apliecināšanai nereti izmantoja globālos ilgtspējas pārskatus, bet tagad biežāk dalās arī ar lokālām iniciatīvām.

Ieguvēji noteikti ir visi Ilgtspējas indeksa dalībnieki – gan spēcīgie ZELTA un PLATĪNA kategoriju laureāti, gan arī tie, kas varbūt vēl atrodas savas ilgtspējas ceļa sākumā!

Tirgus attiecībās aizvien lielāka nozīme tiek pievērsta ētiskajiem aspektiem

Indriķis Liepa, zvērinātu advokātu biroja“COBALT” partneris, zvērināts advokāts

Es ļoti ceru, ka par šiem apgalvojumiem varu teikt pagātnes formā un COVID-19 izplatība ne vien Latvijā, bet arī pasaulē iet uz beigām, un ekonomiskā aktivitāte pamazām sāks atgriezties. Tomēr ir skaidrs, ka ļoti daudziem šī krīze lika atskatīties uz līdzšinējo biznesa praksi un šis
bija pēdējās desmitgades lielākais biznesa vides ilgtspējas pārbaudījums.

Atklātība ir būtisks priekšnoteikums organizāciju ilgtspējas, konkurētspējas veicināšanai un ēnu ekonomikas mazināšanai. Taču ik gadu Ilgtspējas indeksā piedalās uzņēmumi, kuri nepublisko savās tīmekļa vietnēs vadības darbības principus, ilgtspējas politiku, gada pārskatu u.tml. vai arī publisko daļēji. Vieniem tas ir principa jautājums, citi baidās izpaust komercnoslēpumu, bet ir arī tādi, kas uzskata – kam vajadzēs, tas nepieciešamo informācijas atradīs publiskos reģistros. Tā ir viņu apzināta izvēle, un mums kā ekspertiem nav tiesību neko pārmest. Turklāt, piedaloties novērtējumā, šie uzņēmumi ir izvērtējuši, cik atklātiem tiem ir jābūt pret darbiniekiem, partneriem un citām ietekmes pusēm, kas nav maz.

Tāpat aizvien vairāk uzņēmumu definē savas darbības principus – iepirkumu, risku vadības, klientu apkalpošanas u.c. Tomēr tos ir svarīgi ne vien definēt, bet arī nokomunicēt ietekmes pusēm. Piemēram, ir kompānijas, kuras ētikas principus iekļauj piegādātāju līgumos, tā parādot, ka korupcija tām nav pieņemama un, ja piegādātajam ir cita pieeja, līgums var tikt nekavējoties lauzts. Šādi tiek vairota apzinātība korporatīvajā vidē, jo citas organizācijas tiek gan iepazīstinātas ar šiem principiem, gan arī motivētas tos ievērot.

Vides aizsardzības jautājumi joprojām ir prioritāšu saraksta augšgalā

Olga Meļņičenko, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” konsultante

Šis gads ir sācies ar izaicinājumiem gan privātajam un valsts sektoram, gan arī Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Lielai daļai organizāciju pēkšņās krīzes iespaidā nācās pārvērtēt savu darbību un rast inovatīvus risinājumus turpmākās darbības nodrošināšanai. Tāpēc ir prieks redzēt, ka Ilgtspējas Indeksa dalībnieki ir spējuši adaptēties situācijai un ieviest inovatīvus risinājumus savas darbības attīstībai, neaizmirstot par prioritātēm vides aizsardzības jomā.

Vairāki novērtējuma dalībnieki šogad ir apliecinājuši, ka vides aizsardzības aspektiem ir jābūt katras organizācijas pamatvērtību sistēmā, jo vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar atkritumu šķirošanu vai LED spuldzīšu iegādi. Kas ir pozitīvi – šim jautājumam īpašu vērību sāk pievērst ne vien uzņēmumi, bet arī valsts institūcijas. Bija patiešām liels prieks šogad Ilgtspējas indeksa dalībnieku starpā redzēt vairākas pašvaldības, kuras uzskatāmi parādīja, ka var “sacensties” ilgtspējīgas darbības un vides aizsardzības jautājumos ar privātā sektora pārstāvjiem.  

Darbinieku attīstības formas kļūst inovatīvākas

Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra “Spring Valley” valdes loceklis

Vērtējot “Ilgtspējas indeksa” dalībnieku sniegumu, redzams, ka Latvijā darba devēji seko līdzi pasaules tendencēm personālvadības jomā. Piemēram, darbinieku mācību un attīstības risinājumiem aizvien biežāk tiek izmantota digitālā vide, darbinieku attīstības formas kļūst inovatīvākas. Darba devēji arī vairāk cenšas darīt paši – rada iekšējo treneru tīklu, izstrādā mācību programmas u.tml. Tomēr joprojām ir organizācijas, kuras uzskata, ka šīs mācību un attīstības aktivitātes, izņemot likumdošanā noteiktās, ir lieka naudas izšķiešana; ka labāk tām paredzētos līdzekļus investēt, piemēram, infrastruktūras attīstībā.

Organizācijas Latvijā arvien vairāk tiecas pēc dažāda veida atzinības, kas palielina to “pievienoto vērtību” esošo un potenciālo klientu, darbinieku un sadarbības partneru acīs, jo potenciālajiem darbiniekiem ir svarīgs ne vien uzņēmuma nosaukums, bet arī tā reputācija. Šī gada Ilgtspējas indeksa dati liecina, ka ap 90% tā dalībnieku ir ieguvuši kādu atzinību darba vides jomā. Tas nozīmē, ka darba devēji apzinās, ka laimīgi darbinieki ir stipras komandas pamats, bet stipra komanda – nozīmīgs priekšnoteikums ilgtspējīgai organizācijas izaugsmei.

Ilgtspējas jautājumi aizvien biežāk tiek iekļauti arī valsts institūciju dienas kārtībā

Sigita Namatēva, “Latvijas Zaļais punkts” valdes locekle

Pēdējos gados bija sajūta, ka “Ilgtspējas indeksa” dalībniekiem vides jomā ir aizdomīgi augsti rezultāti, tāpēc nolēmām pieiet vērtēšanai stingrāk un pārskatījām anketu. Rezultāts – organizācijas, kuras uzrādīja labus rezultātus iepriekš, joprojām tur savu latiņu, kamēr jauno dalībnieku sniegums ir salīdzinoši zems. Bet tas noteikti nav iemesls mest plinti krūmos! Tas ir labs atspēriena punkts, lai pilnveidotos un nākamgad sasniegtu vairāk!

Ļoti priecājos par jaunajiem dalībniekiem, tostarp pašvaldībāms, kurām ir jārāda iedzīvotājiem, ka birokrātija ir pagātnē; ka tās grib būt modernas un ilgtspējīgas. Jāatzīst, to vērtēšana bija liels izaicinājums, jo ir skaidrs, ka uzņēmumu un valsts iestāžu vērtēšana pēc vieniem kritērijiem ir sarežģīta. Pašvaldības tomēr gādā par visu savu administratīvo teritoriju, nevis tikai administrāciju. Meklējām kompromisus. Tas arī mums, ekspertiem, bija labs stimuls pilnveidoties.

Ar nepacietību gaidu nākamo gadu, lai redzētu, kā globālā pandēmija būs ietekmējusi novērtējuma dalībniekus. Piemēram, vai vides prasību ievērošana nebūs zaudējusi aktualitāti, jo prioritāte būs izdzīvošana.