InCSR

Kā globālā pandēmija ir ietekmējusi darbiniekus, kā – darba devējus? Vai un kāds atbalsts darbiniekiem ir nepieciešams attālināta darba apstākļos? Kā ierobežot darba drošības riskus attālināta darba apstākļos? RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktora Ivara Vanadziņa viedoklis.

Virkne Latvijas zinātnieku šobrīd veic izpēti par tēmu “Dzīve ar COVID-19: novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Šī pētījuma ietvaros darba tirgus eksperti apkopoja un analizēja informāciju par COVID-19 vīrusa izraisītās pandēmijas ietekmi uz darba tirgu Latvijā – gan uz darba ņēmējiem, gan arī darba devējiem.

Pētījuma provizoriskie rezultāti liecina, ka globālā pandēmija ir ļoti satricinājusi darba tirgu. Taču tās ietekmi nevar vērtēt tikai ar negatīvu zīmi. Piemēram, kāds no darba devējiem pētījuma ietvaros norādīja: «Paldies COVIDam saistībā ar attālināto darbu, jo līdz šim mēs tam nevarējām saņemties. Likās, ka tas ir tāds sarežģīts process, bet COVID-19 parādīja, ka to var diezgan ātri un operatīvi izdarīt.”

Tāpat pētījuma laikā noskaidrots, kā mainījies attālināta darba veicēju īpatsvars, cik ergonomiskos darba apstākļos darbinieki ir strādājuši mājās, kāds ir bijis darba devēju atbalsts darbiniekiem gan attiecībā uz nepieciešamā darba aprīkojuma nodrošināšanu, gan arī stresa samazināšanas iespējām. Tāpat tika apkopoti dati par biežāk izplatītajām darbinieku sūdzībām par veselības traucējumiem, kā arī iespējamiem to cēloņiem. 

Galvenais secinājums? Neatkarīgi no tā, kur cilvēks strādā – mājās, birojā vai citās darba devēja telpās, darba drošības riski ir nemainīgi – fiziska pārslodze, stress, nelabvēlīgs mikroklimats, nelaimes gadījumi. Tāpēc tā dēvēto “mājas biroju” iekārtošanā un darba vides risku novērtēšanā ir jāievēro tās pašas prasības, kas ir saistošas standarta birojiem, rūpnīcām u.tml.

Tomēr drošas, ergonomiskas, produktivitāti veicinošas darba vides iekārtošana gan mājas apstākļos, gan arī darba devēja telpās nav tikai darba devēja atbildība. Piemēram, ja darba devējs darbiniekam nodrošina darbam mājās kvalitatīvu krēslu un galdu, bet darbinieks turpina strādāt pie datora, sēžot uz dīvāna, jo tā šķiet ērtāk, nekas labs galā nesanāk.

Tas pats attiecas arī uz darba aprīkojuma nodrošināšanu birojā vai ražotnē. Darba devējs var investēt dažādās iekārtās milzu līdzekļus, taču, ja darbinieks tās neizmanto (jo neprot lietot, nezina par tādu esamību), no darba drošības riskiem izvairīties nav iespējams.

Drošas darba vides izveide gan ikdienā, gan arī krīzes situācijās ir atkarīga tikai un vienīgi no kvalitatīvas darba devēju un darba ņēmēju mijiedarbības. Tāpēc – nebaidieties runāt un mācieties sadzirdēt viens otru!

_____

Plašāk ar I.Vanadziņa viedokli šajā jautājumā, kā arī RSU veiktā pētījuma datiem var iepazīties konferences “Emocionālā veselība darbā un mājās”, kas norisinājās 2020.gada 12.decembrī, video ierakstā.