InCSR

Globālās pandēmijas ietekme ir jūtama teju visās dzīves jomās, tostarp darba tirgū. Tiesa, pieaug ne tikai bezdarbnieku skaits. Latvijā katrs trešais strādājošais atzīst, ka COVID-19 situācija ir negatīvi ietekmējusi viņa privātās un darba dzīves līdzsvaru, turklāt biežāk to norāda sievietes, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījuma dati. Eksperti skaidro, ka situācija ir dramatiska, jo līdz ar privātās un darba dzīves līdzsvara samazināšanos pasliktinās arī cilvēku emocionālā labsajūta un veselība.

Globālā pandēmija uzskatāmi parādīja, ka attālinātam darbam ir gan būtiski plusi, gan arī mīnusi. Tā, lai arī 41% strādājošo visā pasaulē norāda, ka darbs no mājām šā brīža apstākļos būtiski uzlabo viņu darba produktivitāti (McKinsey, 2020), ir virkne cilvēku, uz kuriem tas iedarbojas gluži pretēji.

Piemēram, Latvijā 33% sieviešu un 23% vīriešu atzīst, ka attālināts darbs COVID-19 apstākļos ir negatīvi ietekmējis viņu privātās un darba dzīves līdzsvaru, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījuma dati. Ekspertu vērtējumā sievietes uz šīm izmaiņām norāda biežāk, jo attālināta darba apstākļos viņas stresu izjūt divas reizes biežāk nekā vīrieši.

Ievērojamais stresa līmeņa palielinājums sievietēm skaidrojams ar jaunajiem darba un dzīves apstākļiem. Tā, ja līdz globālajai pandēmijai attālināti strādāja galvenokārt vīrieši, ārkārtas situācijā to biežāk sāka darīt sievietes. Daudzām tā bija pirmā šāda veida pieredze. Tomēr atbalstu no darba devēja saņēma tikai retā.

Tāpat sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši norāda, ka globālās pandēmijas ietekmē viņām ir samazinājušies ikmēneša ienākumi, palielinājies darba apjoms, kļuvis mazāk laika ģimenei, atpūtai un hobijiem u.tml. Bet 30% aptaujāto atklāj, ka viņām mājās ir radušies arī papildu pienākumi. Piemēram, liela daļa sieviešu norāda, ka viņu pārziņā līdztekus ikdienas mājas darbiem, kuru apjoms, strādājot attālināti, ir palielinājies, ir arī ar bērnu mājmācību saistītie jautājumi.

Tādējādi šī pētījuma dati ļauj izveidot arī zināmu COVID-19 situācijas visvairāk ietekmētās sievietes portretu. Tā ir sieviete vecumā no 24 līdz 44 gadiem – vidējā līmeņa vadītāja vai augstākā līmeņa speciāliste no Rīgas vai Pierīgas, kura strādā izglītības jomā, veselības aprūpē vai mazumtirdzniecībā. Viņa strādā vairāk nekā 10 stundas dienā. Un viņai ir bērni vecumā līdz 18 gadiem. 

“Šī pētījuma dati tikai kārtējo reizi apliecina, ka viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc sievietēm rodas vislielākās grūtības salāgot privāto un darba dzīvi, ir fakts, ka viņas biežāk nekā vīrieši ir iesaistītas tā dēvētajā “neapmaksātajā darbā” – bērnu pieskatīšanā, ēst gatavošanā, mājokļa uzkopšanā u.tml. Tas nozīmē, ka darba devējiem, vērtējot darba vidi un domājot par atbalsta pasākumiem, ir jāievērš uzmanība ne tikai darbinieku tiešajiem pienākumiem un darba rezultātiem, bet viņu labsajūtai un darba apstākļiem ārpus darbavietas,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Tomēr iepriekš minētie aspekti ir būtiski ietekmējuši ne tikai sieviešu emocionālo labsajūtu. Pētījuma dati liecina, ka attālināts darbs globālās pandēmijas apstākļos nav bijis arī viņām veselīgs šī vārda vistiešākajā nozīmē. Proti, sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši norāda, ka attālināta darba apstākļos izjūt veselības problēmas – ilgstošas galvas un muguras sāpes, redzes un miega traucējumus, nemieru u.tml.

Jāpiebilst, ka uz veselības problēmām, kas radušās, strādājot no mājām, visbiežāk norāda gan sievietes, gan vīrieši, kuri ar attālināta darba pieredzi saskārušies pirmo reizi.

“Šī situācija ir dramatiska! Īpaši, ja ņem vērā, ka efektīva darbinieku vadība nav raķešu zinātne. Tas ir jautājums par prioritāšu noteikšanu. Savlaicīgi apzinot darbiniekus, viņu iespējas salāgot privāto un darba dzīvi, no šīm problēmām varētu izvairīties. Taču pētījuma dati rāda, ka, ieviešot attālināta darba režīmu, trešā daļa darba devēju pat nepainteresējās, vai viņu darbinieki varēs strādāt no mājām, vai viņu darba vieta mājās ir piemērota darba pienākumu veikšanai. Šādā veidā darba devēji ir izdarījuši sev “lāča pakalpojumu”, jo nav noslēpums, ka jebkuras organizācijas izaugsmes virzītājspēks ir darbinieki. Un šajā gadījumā viņu dzimumam nav nozīmes,” skaidro RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš. 

* Pētījums “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” tika veikts 2020.gada rudenī, aptaujājot tiešsaistē 1006 nodarbinātos Latvijas iedzīvotājus. To finansēja LR Izglītības un zinātnes ministrija. Projekta nr. VPP-COVID-2020/1-0013.