InCSR

Aiz trejdeviņām Rīgas ielām kāda progresīva uzņēmuma, kurš allaž gozējās iekārojamāko darba devēju topu virsotnēs, telpās praktikants Juris skaļi paziņo:

“Es aizeju!”

Kolēģes nopūšas:

“Vēl viens dodas prom.”

“Visas meitenes, kas nāk pie mums, tik labi iestrādājas,” saka grāmatvede Liene, “bet puiši bēg kā no uguns.”

Jā, tā notiek, ja personāldaļas vadītāja izrādās īsta seksa harpija, kas no puišiem vēlas saņemt ne tikai darba pakalpojumus, bet arī kaislīgus uzmanības apliecinājumus un intīma rakstura piedzīvojumus.

“Juri, paliec!” teic Liene. “Tu saņemsi lielu algu, augstu amatu, dienesta auto un augstākā līmeņa apdrošināšanas polisi.”

“Tikai tad, ja savaldīsiet Rigondas tieksmes.”

Sacīts – darīts! Apspriežoties ar priekšniecību, Rigonda tika brīdināta un viņai stingri jo stingri tika piekodināts – ja tas atkārtosies, viņai šī darbavieta būs jāpamet. Jo uzņēmumam tā reputācija ir zelta vērtē. Un cīņa par labākajiem darbiniekiem darba tirgū ir ļoti sīva, tāpēc tas nevēlas palaist garām iespēju stiprināt komandu.

“Bet es jau neko!” Rigonda liedzās.

Tomēr video novērošanas kameru ieraksti apliecināja Rigondas patieso dabu. 

Tā nu uzņēmums aiz trejdeviņām Rīgas ielām noturēja talantīgo Juri, bet Rigonda savus kaisles piedzīvojumus devās meklēt ārpus darbavietas.

.

🎧 Klausīties pasaku audio formātā: https://soundcloud.com/incsr

Pasaka – InCSR eksperti.

Ilustrācijas – māksliniece Zane Veldre.

Šī pasaka izstrādāta Atbildīga biznesa nedēļas 2021 informatīvās kampaņas ietvaros.

_____

EKSPERTA KOMENTĀRS

Kristiāna Kalniņa, klīniskā psiholoģe:

Par seksuālu uzmākšanos uzskata jebkuru seksuāla rakstura uzvedību, kuru upuris nav vēlējies, neatkarīgi, kādi nodomi bijuši otram cilvēkam, un tā ir viena no vardarbības formām. Piemēram, nevēlama seksuāla izturēšanās, mutiska vai fiziska uzmākšanās, nepiemērotas piezīmes, žesti, seksuāla rakstura joki, e-pasta teksti vai aizskaroši attēli.

Darba vidē seksuāla uzmākšanās  ir diezgan izplatīta, tomēr par to reti ziņo tiesībsargājošajām institūcijām, jo upuri pārcieš lielu kaunu un izvairās turpināt runāt par pāridarījumu, lai vēlreiz netiktu traumēti. Lai gan stāstā vardarbība tiek veikta pret vīrieti, reālā statistika visā pasaulē rāda, ka no seksuālas uzmākšanās vairāk cieš tieši sievietes. Tomēr tai ir pakļauti arī vīrieši.

Darbiniekiem, kuri piedzīvojuši seksuālu uzmākšanos, biežāk nekā citiem tiek novēroti pēctraumas stresa traucējumu, depresijas, stresa un trauksmes simptomi, kā arī galvassāpes un miega traucējumi. Likumsakarīgi, ka šādos gadījumos var kristies arī viņu darba sniegums. Tādēļ jo īpaši būtiski ir pievērst uzmanību šādām situācijām un skaidri vērsties pret seksuālu uzmākšanos ikvienā tās formā, lai pārtrauktu to.

Kā pārtraukt vai mazināt seksuālu uzmākšanos darbā? Par darbinieku drošību darbavietā atbild darba devējs, iestādes vadītājs, tādējādi tieši darba devējiem būtu jāveicina kolektīvā savstarpēja cieņa un tāda kultūra, kurā netiek pieļauta seksuāla uzmākšanās. Ir ļoti svarīgi, lai organizācijā būtu preventīvs plāns, kurā ir skaidri noteikts, kāda uzvedība nav pieņemama un kā darbinieki, kuri šos noteikumus neievēro, tiek saukti pie atbildība. Tāpat ir nepieciešama procedūra, kā darbinieki varētu konfidenciāli ziņot par seksuālu uzmākšanos, kā arī citiem pāridarījumiem, ar ko saskaras darbavietā. Konfidencialitāte šajā gadījumā ir būtiska drošībai, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī situācija tiktu risināta, ievērojot konfidencialitāti. Jāņem gan vērā, ka izskaust seksuālu vardarbību, reaģējot tikai uz atsevišķiem notikumiem, ir teju neiespējami. Darba devējiem šim jautājumam ir jāpieiet sistemātiski.

Darbiniekam, kurš cietis no seksuālas vardarbības, svarīgi saņemt no darba devēja atbalstu un situācijas akceptēšanu. Nekādā gadījumā nav pieļaujami tādas frāzes kā “pats bijis vainīgs”, “pats izprovocējis” vai arī “tas ir normāli” – tās padara upuri līdzvainīgu, kas nebūt nav patiesība. Nē, seksuāla uzmākšanās nav pieņemama un normāla! Kas ir būtiski – cietušajam jāsaņem skaidrs atbalsts un jāredz situācijas risinājums – vainīgo saukšana pie atbildības, lai sajustu, ka darba devējam rūp darbinieku labklājība un tas iestājas par tiesiskumu.