InCSR

Pētījumu kompānijas “Kantar” veiktajā pētījumā par COVID-19 situācijas ietekmi uz strādājošajiem secināts, ka globālā pandēmija ietekmējusi 39% strādājošo Latvijas iedzīvotāju produktivitāti, lielākajai daļai jeb 32% tā ir samazinājusies, bet 7% – palielinājusies. Arī uzņēmēji atzīst, ka ne visos gadījumos pandēmijas radītā krīze un attālinātais darbs ir ietekmējis strādājošo darba spējas negatīvi. Grūtāks šis periods bijis darbiniekiem, kuriem mājās ir skolēni un mazi bērni.

Armanda Vilciņa, “Dienas Bizness”

Nedaudz samazinās

Elektrosadales un kontroles iekārtu ražotāja SIA “AE Partner” personāla vadītāja Jolanta Pavītola norāda, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums ir izdzīvojis dažādus posmus, sākot no satraukuma par pandēmiju pasaulē, neziņu par gaidāmajām sekām, bažām par iespējamu dīkstāves laiku un beidzot ar strauju pasūtījumu pieaugumu, kas nesis līdzi jaunu darba vietu izveidošanu.

“Esam gandarīti par mūsu darbinieku spēju pielāgoties pārmaiņām, kā arī reaģēt un rīkoties atbilstoši notiekošajam Mēs esam ražošanas uzņēmums, tāpēc lielākā daļa strādājošo nemaz nevar veikt savus darba pienākumus attālināti. Esam novērojuši, ka biroja darbinieku, kuri strādā no mājām, efektivitāte ir pavisam nedaudz kritusies, taču kopumā uzņēmuma produktivitāte pakāpeniski aug,” pauž J.Pavītola.

Darba specifikās dēļ attālināti strādāt nevar arī lielākā daļa “Coca-Cola HBC” darbinieku, skaidro uzņēmuma Polijas un Baltijas Personāla daļas vadītāja Liza Šibanova: “Tā kā mūsu uzņēmums nodrošina pilnu produktu ražošanas piegādes un pārdošanas ciklu, mums ir kompleksa iekšējā struktūra un darbības modelis, kura ietvaros divas no trim darbinieku grupām tehniski nevar veikt darbu attālināti. Tajā pašā laikā arī mūsu uzņēmumam pandēmijas laikā nācās daudz mācīties un efektīvi pārvaldīt resursus. Mēs izglītojām savus darbiniekus, attīstot jaunas prasmes, kā arī sniedzām atbalstu darbiniekiem un viņu ģimenēm šajā sarežģītajā posmā. Cilvēki šajā laikā ir iemācījušies daudz ātrāk pielāgoties pārmaiņām, būt elastīgāki, kā arī produktīvāki, veicot savus ikdienas darbus.”

Pārmaiņas motivē

“Attālināti un elastīgi strādājām arī pirms pandēmijas,” stāsta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Viņš atklāj, ka 2019.gada nogalē uzņēmums salīdzinoši īsā laikā veicis vērienīgas pārmaiņas – izstrādāta ne tikai jauna stratēģija un korporatīvās pārvaldības modelis, kas atbalsta un izglīto darbiniekus, bet arī uzsākts darbs pie aktivitātēs bāzētā biroja izveides, kas valsts sektorā bija jauna pieeja.

“Jāatzīst, ka pandēmijas apstākļi tikai uzlaboja mūsu produktivitāti – esam kļuvuši efektīvāki un prasmīgāki. Protams, arī mēs saskārāmies ar izaicinājumiem, ko nesa pilnībā attālināts darbs un papildu drošības prasību ieviešana VNĪ pārvaldītajos īpašumos, arī atbalsta sniegšana mūsu klientiem prasīja ātru pārkārtošanos. Jebkurā gadījumā esam sekmīgi tikuši galā ar izaicinājumiem un redzam arī pirms pandēmijas uzsāktā pārmaiņu kursa rezultātus – darbinieku iesaistes rādītājs gandrīz dubultojies. Tāpat par 15% pieaudzis klientu skaits, kuri ir apmierināti ar mūsu sniegtajiem pakalpojumiem un gatavi tos rekomendēt citiem,” teic R.Griškevičs.

Arī AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) Vides un darba drošības departamenta vadītājs Mārtiņš Žogots atzīmē, ka izteiktu darbinieku produktivitātes samazinājumu nejūt: “Darba specifikas dēļ liela daļa darbinieku mūsu uzņēmumā nevar veikt savus pienākumus attālināti, jo gāzes infrastruktūras uzturēšana prasa fizisku klātbūtni un uzraudzību. Savukārt tiem, kuri darbu veic attālināti, kopumā produktivitāte nav būtiski mainījusies. Tiesa, ģimenēm, kurās ir skolēni, šis periods bija īpaši sarežģīts un izaicinošs, jo vecākiem bija jāapvieno darba un mājas pienākumi, kā arī jāiejūtas skolotāja ādā. Taču kopumā mūsu darbiniekiem ir augsti kvalitātes standarti pret savu darbu, ko uzņēmums novērtē, tāpēc piedomā par viņu labbūtības pasākumiem.”

Palielinās izdegšanas risks

Sākoties pandēmijas ierobežojumiem, strauji pārkārtot procesus attālinātā darba režīmam nācās arī Latvijas Bankai (LB). Tās prioritāte bija un joprojām ir nodrošināt ekonomikai būtiskus pakalpojumus, tostarp skaidrās un bezskaidrās naudas jomā, bez aizķeršanās, ko ir izdevies panākt. Piemēram, pandēmijas laikā būtiski pieauga pieprasījums pēc LB analīzes un padoma ekonomikas lēmumu pieņemšanā, kas prasīja izveidot ātrus, efektīvus mehānismus saziņai ar daudzām lēmumu pieņēmēju grupām.

“Domāju, ka daudzas organizācijas šajā laikā saprata, cik daudz lēmumu un saziņas notiek ikdienā birojā, varbūt pat nemanot to. Tāpat nevienam nav šaubu, ka radošajiem procesiem ir kritiski svarīga klātienes diskusija. To risinājām ar intensīvāku iekšējo informāciju visiem darbiniekiem. Kolēģi izdomāja radošas idejas, kā ikdienā runāt ne tikai par darbu, piemēram, virtuālās pēcpusdienas kafijas, svētku pasākumus videokonferenču veidā un citas aktivitātes,” atzīmē LB Personāla pārvaldes vadāja Liene Glāzniece. Viņa uzsver, ka attālinātais darbs radīja arī izaicinājumus darba slodzes balansēšanas ziņā, jo palielinājies risks darbinieku izdegšanai.

Uztur formā

Arī “Conexus” regulāri seko līdzi darbinieku labsajūtai, atvieglojot to ikdienas dzīvi, skaidro M.Žogots: “Esam īstenojuši labbūtības stiprināšanas programmu, kuras ietvaros darbinieki gan praksē, gan teorijā var pilnveidot savas zināšanas un prasmes dažādās jomās, tajā skaitā fiziskās, mentālās un emocionālās veselības jautājumos. Četras reizes nedēļā organizējam tiešsaistes vingrošanu fizioterapeitu vadībā, šobrīd strādājam arī pie sporta zāles iekārtošanas, lai tad, kad droši atkal varēsim atgriezties ierastajā darba ritmā, darbinieki varētu sevi uzturēt labā fiziskā formā. Lai apzinātu darbinieku vēlmes un sajūtas, paralēli veicam dažādas aptaujas un nosakām emocionālā klimata indeksu.”

Darbinieku mentālajam un fiziskajam stāvoklim uzmanību pievērš arī VNĪ. Kā atklāj R.Griškevičs, veselība ir viena no uzņēmuma svarīgākajām vērtībām: “Tas nozīmē ne tikai nodrošināt ergonomiskas darba vietas un veselības apdrošināšanu, bet arī atbalstīt darbiniekus rūpēs par viņu veselību. Tās ir kopīgas sporta nodarbības tiešsaistē, velobraukšanas izaicinājumi, kopīgas talkas svaigā gaisā, lekcijas un praktiskas nodarbības par uzturu, meditāciju, rūdīšanos un citiem tematiem. Šādu aktivitāšu nepieciešamību pierāda arī dati. Valsts kanceleja 2020.gada pavasarī aptaujāja valsts iestāžu darbiniekus, un 74% respondentu atzina, ka faktors, kas visvairāk ietekmē viņu pašsajūtu, ir rūpes par savu un tuvinieku veselību, kā arī privātās dzīves līdzsvars.”

Līdzsvaru veido pats

J.Pavītola norāda, ka cilvēks, viņa darba un privātās dzīves līdzsvars ir arī “AE Partner” fokusa punkts: “Katrai situācijai, kad privātās un darba dzīves līdzsvars pazūd, ir savi iemesli. Ja, strādājot attālināti, ir grūti nodalīt darbu un ģimenes dzīvi, ievērot darba un atpūtas pauzes, tad iespējams risinājums ir atgriešanās pie darba klātienē vai arī darbs pie pārdomātāka ikdienas plānojama. Doties laukā, pastaigāties vienatnē vai kopā ar saviem tuviniekiem, lai izvējotos – atbrīvotu domas un prātu. Līdzīgi tas nepieciešams arī tad, kad strādājam klātienē. Mēs cenšamies izglītot savus darbiniekus, lai viņi spētu par sevi parūpēties. Tiek piedāvāti informatīvi materiāli un apmācības, aicinot darbiniekus piedalīties ārpusdarba aktivitātēs, kas palīdz uzturēt šo līdzsvaru. Taču uzskatu, ka to galvenokārt mēs veidojam katrs pats, pieņemot lēmumus, kā veidot savu ikdienu.”

Arī “Coca-Cola HBC”, sākot ieviest elastīgas darba vides principus, daudz domāja par darbinieku iespējām plānot savu darbu un atrast laiku savām ģimenēm, atpūtai.

“Savstarpējā komunikācija jau iepriekš ir bijusi būtiska daļa no mūsu uzņēmuma vadības stratēģijas, taču tagad tās nozīme ir būtiski palielinājusies. Šajā laikā mēs iedrošinām mūsu vadītājus un komandas veidot dažādas aktivitātes – gan formālas, gan neformālas, lai ļautu darbiniekiem atgūt enerģiju un saliedēties savā starpā. Mums ir bijusi daudzi konkursi un aktivitātes mūsu darbiniekiem un viņu bērniem, ko plānojam turpināt arī nākotnē. Jāteic, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā laikā noteikti ir bijis saglabāt uzņēmuma iekšējo kultūru un darbinieku iesaisti, kā arī veicināt pievilcīga darba devēja tēlu. Tieši tāpēc, izstrādājot jaunus darba laika modeļus, mēs cieši sastrādājamies ar mūsu darbiniekiem, lai labāk izprastu, kas nodrošinātu augstu iesaisti,” uzsver L.Šibanova.

Trūkst kopības apziņas

M.Žogots atzīst, ka attālinātais darbs ievieš korekcijas ikdienas ritmā un tās saturā: “Šeit katram ir jāprot strikti novilkt robežas starp darbu un mājām – ir būtiski saglabāt mājas izjūtu un atgādināt sev par prioritātēm. Taču attālinātajam darbam ir arī savas pozitīvās blaknes, piemēram, ietaupītais laiks un finanses ceļā, pieejams veselīgs mājas ēdiens, kā arī elastīgāks darba laiks. Arī mēs joprojām mācāmies sevi disciplinēt, pielāgojoties dažādiem strādāšanas veidiem un atrodot labāko risinājumu.”

Arī “AE Partner” darbinieki attālinātajā darbā redz gan plusus, gan arī mīnusus.

“Mums svarīga ir klātesamība, klātienes komunikācija, kā arī iespēja redzēt un just to, kas notiek kolektīvā, darba procesā un uzņēmumā. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka darbam mājās ir arī savi bonusi. Piemēram, nav jāmēro ceļš uz darbu, līdz ar to atliek vairāk laika miegam un sev, nav jānēsā sejas maska, kā arī jāsatraucas, ja esi nedaudz saaukstējies. Jāatzīst, ka tikai daži no kolēģiem min, ka vēlētos strādāt attālināti arī turpmāk, kad ierobežojumi vīrusa izplatības ierobežošanai būs atcelti. Tas ļauj secināt, ka mūsu darbiniekiem pietrūkst kopības apziņas, ko var izjust, strādājot klātienē,” ir pārliecināta J. Pavītola.

Jāskatās plašāk

Lai arī ilgtspējas tēma ir strauji guvusi popularitāti pēdējā laikā, LB tas nebūt nav jaunums, atzīmē bankas Ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners. Viņš atklāj, ka dažu gadu laikā vairāk nekā rīs reizes samazināts bankas personālam dienesta braucieniem pieejamais autoparks, darbiniekiem ērta veloinfrastruktūra ir veicinājusi zaļo mobilitāti, bet iekšējā informācijas aprite pilnībā tiek nodrošināta elektroniskā formā, papīra dokumentu parakstīšana jau daudzus gadus ir izskausta, atskaitot sevišķo lietvedību.

Tāpat LB ir uzstādījusi 351 solāro paneli elektroenerģijas ražošanai un plāno šogad papildus uzstādīt vēl aptuveni 400 paneļus. Visa saražotā elektroenerģija tiek izmantota pašpatēriņam. Turklāt, izvērtējot pirmā gada rezultātus, secināts, ka sākotnējie aprēķini par iegūto elektroenerģijas apjomu ir bijuši ļoti precīzi.

“Lai arī attālinātais darbs pagaidām nedod iespēju pilnībā realizēt visas idejas biroja ikdienas zaļināšanai, nākotnē plānotais daļēji attālinātais darbs noteikti veicinās iestādes oglekļa pēdas mazināšanu. Starp nākotnes plāniem jāmin arī turpmāka aktīva diskusija Eirosistēmas ietvaros, lai iespējami ātri vienotos par zaļāku centrālo banku ieguldījumu politiku. Tāpat turpināsim skaidrās naudas apstrādes procesu automatizāciju LB. Paralēli iekšējiem procesiem mēs plānojam arī daudz aktīvāku iesaistīšanos publiskās diskusijās par ilgtspējīgas attīstības iespējām un izaicinājumiem Latvijā,” stāsta E.Kušners, uzsverot, ka ilgtspējīgs uzņēmums ir tāds, kura vadītājs spēj redzēt plašu laukumu – ne vien ikdienas finanšu plūsmas un klientus, bet arī radīto preču vai pakalpojumu ietekmi uz SEG emisijām, vidi un sabiedrību.

Arī L.Šibanova uzskata, ka ilgtspējīgs uzņēmums apzinās tā snieguma ietekmi ilgtermiņā, kas var tikt panākta, domājot ne tikai par finanšu rezultātiem vai darbības veicināšanu, bet arī par uzņēmuma ietekmi uz darbiniekiem, klientiem, vidi, kā arī sabiedrību kopumā.

“Mēs kā uzņēmums cenšamies daudz domāt par šiem jautājumiem. Katru gadu gatavojam nefinanšu ziņojumu, kurā apkopojam mūsu labākās prakses piemērus un sasniegtos rezultātus, papildus izvirzot nākotnes mērķus. Radīt pievienoto vērtību un pielāgoties pārmaiņām ir galvenie aspekti, kas padara mūsu uzņēmumu ilgtspējīgu, ir ļāvuši mums pārvarēt šo bezprecedenta laiku un atgriezies stiprākiem nekā iepriekš,” tā “Coca-Cola HBC” pārstāve.

Raksts pārpublicēts no žurnāla “Dienas Bizness” – 2021.gada 15.jūnijs, #24(6055)