InCSR

Transports mūsdienās ir viens no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem, tāpēc ļoti nozīmīga loma organizācijas ceļā uz ilgtspēju ir tās autoparka ilgtspējai. Tieši par to, kāpēc uzņēmumu autoparkiem ir svarīgi ilgtspējas risinājumi un kā tos ieviest praksē, sprieda AAS BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas organizētās ekspertu diskusijas “Drošas satiksmes ABC – Auto, Bizness, Cilvēks” dalībnieki.

Diskusija norisinājās 2021.gada novembrī konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2021” noslēguma pasākumā, kurā pirmo reizi šī novērtējuma pastāvēšanas vēsturē tika pasniegta balva “Ilgtspējīgākais autoparks”. To saņēma pašvaldības SIA “Ventspils reiss”. Sarunā piedalījās Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, SIA “SEB Līzings” vadītāja Jeļena Gavrilova, SIA “Omniva” loģistikas un operāciju vadītājs Guntis Mičuļs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, kā arī konkursa žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks.

Ilgtspējīgas izvēles šodien – ekonomisks ieguvums ilgtermiņā

Lai sasniegtu ilgtspējas mērķus, kas Latvijai ir kopīgi ar citām Eiropas valstīm, ir svarīgi vienoties par to, kā saprotam vārdu “ilgtspēja”, ekspertu diskusijā uzsvēra Dace Helmane: “Agrāk ilgtspēju saistīja galvenokārt ar vidi, kas ir tikai viena no tās dimensijām. Būtībā ilgtspēja ir organizācijas procesu un risku vadība ar mērķi nodrošināt veiksmīgu uzņēmuma, vides un cilvēku pastāvēšanu ilgtermiņā. Jo uzņēmums nav vientuļa sala. Tā veiksmīgas pastāvēšanas pamatā ir rūpes gan par cilvēku – uzņēmuma darbinieku, klientu un sabiedrības – interesēm, gan arī dabas kapitālu.”

Viņa norādīja, ka ilgtspējīgu autoparku izveide daudziem šķiet dārgs un sarežģīts process, jo primāri saistās ar elektroauto iegādi, dažādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu utt. Tomēr pieredze rāda, ka ilgtermiņā jebkura ilgtspējas iniciatīva sniedz ekonomisko ieguvumu.

“Apmeklējot veikalu,  mēs varam katru reizi pirkt papīra maisiņu, izmantot  auduma maisiņu vai arī iztikt bez maisiņa. Līdzīgi ir ar jebkuru ilgtspējas risinājumu. Piemēram, autoparka gadījumā ir būtiski godīgi izvērtēt, vai tiešām auto vienmēr ir nepieciešams neatkarīgi no tā, cik “zaļi” darbināms tas ir. Iespējams, biežāk atstājot to autostāvvietā, ilgtermiņā uzņēmums var ietaupīt ievērojamus līdzekļus,” atgādināja Dace Helmane. Viņa arī uzsvēra, ka šobrīd uzņēmumiem jārēķinās, ka bankas un citas finanšu iestādes ļoti rūpīgi izvērtē uzņēmumu sasniegumus ilgtspējas jomā, kas var būtiski ietekmēt aizdevuma nosacījumus.

Ilgtspējas nozīme aug, bet trūkst vienotu kritēriju

Ilgtspējas nozīmi uzņēmumu reputācijas veidošanā apstiprināja arī Jeļena Gavrilova. Vienlaikus viņa norādīja, ka korporatīvajā vidē trūkst uz vienota izpratne par ilgtspējas risinājumiem.

“Katrs uzņēmums šobrīd ilgtspēju interpretē pa savam, jo mums trūkst vienotu kritēriju, pēc kuriem vadīties. Viens nopērk elektroauto un jūtas superilgtspējīgs, cits katru dienu domā par izmešu samazinājumu. Savukārt kritēriju izveidei ir vajadzīgi dati, objektīvi mērījumi, kuru pieejamība ir ierobežota,” savos novērojumos dalījās “SEB Līzings” pārstāve.

Viņa arī atzina, ka ilgtspējas risinājumu ieviešana ir dārgāka, bet ilgtermiņā noteikti ekonomiski izdevīgāka, turklāt ne tikai tiešu ietaupījumu dēļ, bet arī no biznesa izaugsmes viedokļa: “Ilgtspējas aspekti kļūst arvien svarīgāki. Ne tikai klientiem un sadarbības partneriem, kuri lemj, vai pirkt pakalpojumu no tāda uzņēmuma, kas nedomā par ilgtspēju, bet arī potenciālajiem un esošajiem darbiniekiem, kuri kādu dienu var izlemt, ka nevēlas strādāt uzņēmumā bez ilgtspējas vīzijas, jo viņu vērtības nesakrīt.”

Kaut vai pa mazam solītim, bet nemitīgi uzlabot

Guntis Mičuļs uzsvēra, ka izaicinājumus ilgtspējas jomā varētu iedalīt divas lielās daļās – tehniskie aspekti un cilvēkresursi: “Protams, jauns autoparks vienmēr ir drošāks, par ko esam pārliecinājušies arī praksē. Piemēram, mūsu autoparkā nav transportlīdzekļu, kas vecāki par trim gadiem. Ne mazāk svarīga loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir arī cilvēkam, kurš sēž pie auto stūres, tāpēc daudz enerģijas veltām tam, lai mūsu autovadītāji būtu maksimāli labi sagatavoti un brauktu efektīvi un ekonomiski pamatoti, tātad arī ilgtspējīgi.”

Viņš arī uzsvēra, ka komerctransporta segmentā pagaidām elektroauto nevar nodrošināt ikdienas darba apjomu ierobežotas sniedzamības dēļ. Tādēļ “Omniva” nemitīgi meklē iespējas ieviest savā autoparkā ilgtspējīgus risinājumus. Piemēram, atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošana ir ļoti praktisks solis, kā pakāpeniski samazināt uzņēmumu CO2 izmešu apjomu.

“Ilgtspēja ir par stāsts mērījumiem. Tādēļ savā darbā vērtējam, cik daudz degvielas patērējam uz vienu sūtījumu, un redzam, ka gadu no gada šis rādītājs samazinās par 5%. Tātad strādājam efektīvāk. Tāpat pārstrādājam visus atkritumus, ko vien var pārstrādāt,” stāstīja Guntis Mičuļs.

Ilgtspējas uzdevumi kļūst pašsaprotami

Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” deviņu pastāvēšanas gadu laikā ļoti daudzi uzņēmumi ir sākuši domāt ilgtspējas rakursā, uzsvēra Kristaps Liecinieks. Balvas “Ilgtspējīgākais autoparks” ieguvējs – pašvaldības SIA “Ventspils reiss”- īpaši izceļas ar projektu, kas aizsākās pirms pieciem gadiem. Tolaik pasaulē vēl neražoja elektroautobusus, kas būtu pielāgoti sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, taču viens šāds autobuss tika izstrādāts īpaši “Ventspils reiss” vajadzībām. Šobrīd uzņēmumam pieder viens lielais hibrīdautobuss un pieci elektroautobusi, kuri maršruta galapunktā 3 minūtes tiek uzlādēti ar pantogrāfu tieši tik daudz, cik nepieciešams viena reisa veikšanai.

“Arī citi uzņēmumi meklē dažādus ilgtspējas risinājumus. Tā, ja sākotnēji tikai retais rēķināja TCO (total cost of ownership) jeb transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas, šobrīd tā ir normāla prakse, pieņemot lēmumus par jaunu spēkratu iegādi. Eiropas “zaļā” kursa ietekmē arvien vairāk uzņēmumu aprīko savus autoparkus ar transportlīdzekļiem, kas rada mazāku CO2 izmešu daudzumu vai tos vispār, piemēram, kravas transports biežāk tiek darbināts ar saspiesto vai sašķidrināto dabasgāzi. Uzņēmumi ir sapratuši, ka “smaga” šofera kāja var izmaksāt vairākus simtus eiro gadā vieglajiem transportlīdzekļiem un pat vairākus tūkstošus kravas transportam, tāpēc pievērš pastiprinātu uzmanību autovadītāju apmācībai un motivēšanai braukt ekonomiski. Populāra kļūst atteikšanās no transportlīdzekļiem, kas atrodas ilgstošā dīkstāvē, un transportlīdzekļu noslodzes izlīdzināšana, lai visiem autoparka spēkratiem veidotos aptuveni vienāds nobraukums. Tāpat uzņēmumi efektivizē maršrutus un veicina darbinieku kopbraukšanu uz darbu un mājām,” tā par populārākajiem ilgtspējas risinājumiem konkursa dalībnieku uzņēmumos stāstīja Kristaps Liecinieks.

Praktiski padomi ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai

Ne visiem uzņēmumiem ir pieejamas lielas investīcijas, lai iegādātos transportlīdzekļus, kas nerada CO2 izmešus. Tāpēc eksperti piedāvāja arī citus praktiskus risinājumus, kas ļauj panākt pozitīvas pārmaiņas uzņēmuma ikdienā:

• Izglītot darbiniekus. Ilgtspēja sākas ar katra cilvēka domāšanu. Lieliski komandas saliedēšanas un ilgtspējas veicināšanas pasākumi ir soļu skaitīšanas sacensības starp departamentiem, kopbraukšanas veicināšana, veloinfrastruktūras uzlabošana. Aiciniet darbiniekus biežāk izmantot velosipēdus un skūterus gan ārpus darba, gan darba laikā, piemēram, pārvietojoties uzņēmuma teritorijā.
• Ilgtspējīga domāšana uzņēmumā ir “no augšas uz leju” (top-down) process. Uzņēmuma vadībai ir jārāda pozitīvs piemērs.
• Apsaimniekojiet ne tikai fiziskos atkritumus. Pārskatiet savus ikdienas darbus un paradumus, lai saskatītu iespējas ietaupīt laiku, kā arī finanšu un cilvēkresursus, jo cilvēkiem piemīt tendence ikdienā veikt daudz lieku darbību inerces, nezināšanas vai neelastīgas domāšanas dēļ.
• Izvērtējiet, kādu vides jomu jūs ietekmējat visvairāk, un tajā arī kompensējiet savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, īstenojot dažādus ilgtspējas pasākumus. Piemēram, ja netērējat papīru, iespējams, nav vērts pievērsties koku stādīšanai jo kādā citā vides jomā jūsu ietekme ir daudz lielāka.

Konkurss “Drošākais uzņēmuma autoparks” iestājas par sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kuri savā ikdienas darbībā, pārvaldot autoparkus, pierāda, ka tiem patiesi rūp kopējā satiksmes drošība. Tas ietver uzņēmuma iesaisti risku vadībā, cilvēkresursu vadību, uzņēmuma politiku un rīcību attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, to uzraudzību un vadību, kā arī autoparku raksturojošo parametru analīzi un tehnisko nodrošinājumu.

______________________________

Plašāks ieskats ekspertu diskusijā – pievienotajā video ierakstā.