InCSR

Absolūtais vairākums jeb 96% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Vienlaikus 54% respondentu atzīst, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Lai aktualizētu un izskaidrotu iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidei, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšanai jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, COVID-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

2020.gada Pasaules ekonomikas foruma organizatoru veiktajā pētījumā prognozēts, ka aptuveni 50% darbavietu tuvākajos gados būtiski mainīsies vai novecos, līdz ar ko tajās strādājošajiem būs nepieciešama pārkvalifikācija. Ekspertu vērtējumā šīs pārmaiņas lielā mērā veicinās moderno tehnoloģiju attīstība. Tomēr satraukumu par savu profesiju nākotni moderno tehnoloģiju attīstības kontekstā pauž tikai 15% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa jeb 80% SKDS aptaujas respondentu uzskata, ka šīs tehnoloģijas viņu profesiju pastāvēšanu tuvākajā desmitgadē neapdraudēs.

Neraugoties uz to, SKDS aptaujas dati liecina, ka par profesionālās pilnveides iespējām domā daudzi. Proti, 59% Latvijas iedzīvotāju nākamo 12 mēnešu laikā plāno papildu zināšanu un prasmju apguvi savas konkurētspējas paaugstināšanai esošajā profesijā, bet teju tikpat liels respondentu skaits atklāj, ka ir jau to darījuši pēdējā gada laikā. Aktuālāk tas ir bijis gados jaunākiem respondentiem, sievietēm, rīdziniekiem, kā arī iedzīvotājiem ar augstāko izglītību.

Kā skaidro J.Vitenbergs – lai arī šobrīd Latvijā bez darba ir vairāk kā 60 tūkstoši iedzīvotāju, neskaitāmu uzņēmumu attīstību kavē tieši kvalificēta darbaspēka trūkums. Kas ir būtiski – strauji mainīgajos tirgus apstākļos īpaši pieprasīti ir darbinieki, kas vēlas un spēj ātri pielāgoties jauniem darba tirgus izaicinājumiem.

“Risinājums šajā situācijā ir patstāvīga jaunu zināšanu un prasmju apguve visa mūža garumā. Pieņemot neizbēgamās pārmaiņas, tai skaitā tālredzīgi ieguldot savās zināšanās un prasmēs, iespējams savlaicīgi sagatavoties un izmantot pārmaiņu sniegtās iespējas – strādāt “gudrāk” un attiecīgi arī saņemt lielāku algu. Mums ir ambiciozi mērķi, lai palielinātu produktivitāti, celtu eksportu un veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju pasaulē. Tieši tādēļ mums visiem kopā tik svarīgi ir iedibināt mūžizglītības kultūru sabiedrībā,” uzsver ministrs.

Jāpiebilst, ka lielākā daļa jeb 81% aptaujāto, kuri pēdējā gada laikā ir izmantojuši profesionālās pilnveides iespējas, jūtas kopumā droši par apgūto zināšanu un prasmju noderīgumu profesionālajā darbībā. Pie kam salīdzinoši drošāk par to jūtas respondenti ar augstākiem ienākumiem.

“Nemitīga jaunu zināšanu un prasmju apgūšana ir neatņemama mūsdienu ikdienas sastāvdaļa. Gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē šobrīd ir ļoti daudz iespēju, kā iesaistīties mūžizglītībā. Tomēr ir jāatceras, ka jēdzienam “mūžizglītība” ir divas vienlīdz būtiskas daļas: viena ir zināšanu un prasmju apguve, kas tiešā veidā saistītas ar darbu un profesionālajām kompetencēm, otra – redzesloka paplašināšana un hobiji, kas aizrauj un par kuriem gribas iegūt jaunu informāciju un zināšanas. Nereti tas cilvēkam var palīdzēt arī profesionālajā dzīvē, piemēram, kādā brīdī atrast un ieviest risinājumu, kas ļauj konkrētu procesu veikt savādāk, ātrāk vai ar mazāku piepūli,” norāda zinātnieks un bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka šobrīd profesijā strādā tikai puse jeb 53% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju. Katrs trešais respondents savā profesijā ir strādājis iepriekš, bet 15% savās profesijās nav strādājuši nekad. Vienlaikus jāpiezīmē, ka 71% aptaujas dalībnieku norāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā savu profesiju mainīt neplāno.

Katrs trešais aptaujātais atzīst, ka neredz nekādus šķēršļus profesijas maiņai. Starp šķēršļiem, ko pārējie respondenti min kā galvenos izaicinājumus pārkvalifikācijai, dominē: uzskats, ka esi ir par vecu, lai mainītu profesiju (19%), finansiālo līdzekļu trūkums (18%), motivācijas trūkums (16%) un grūtības savienot darbu ar mācībām (14%). Savukārt kā galvenie faktori, kas kavē apgūt uzlabot kvalifikāciju pašreizējā profesijā, tiek minēti: finansiālo līdzekļu trūkums (18%), motivācijas trūkums (14%), grūtības savienot darbu ar mācībām (13%) un uzskats, ka esi par vecu, lai apgūtu papildu zināšanas un prasmes (11%).

“Mums – cilvēkiem – nepietiek ar to, ka mēs tikai eksistējam. Mācīšanās, zinību apgūšana ir absolūti dabisks un nepieciešams process, un tas būtu jāsāk mācīt jau bērnudārzā, bet jāturpina skolā jau no pirmās klases. Ir svarīgi saprast, ka, lai uzturētu savas kognitīvās funkcijas un vēlmi dzīvot, cilvēkam ir jāmācās nepārtraukti. Visu mūžu! Mūžizglītības filozofija ir spēt sevi piemērot pasaulei un pasaules izmaiņām, bet lielākais izaicinājums – jau no agras bērnības iedot cilvēkam māku mācīties,” tā kardiologs, profesors Andrejs Ērglis.

Ekonomikas ministrijas īstenotās sabiedrības informēšanas kampaņas “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” mērķis ir vairot iedzīvotāju informētību un izpratni par izglītību kā pastāvīgu procesu visas dzīves garumā, kā arī motivēt uzņēmējus ieguldīt savu darbinieku zināšanu un prasmju attīstībā, kas augošās nozares nodrošinātu ar darbaspēku, veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un pāreju uz zināšanās balstītu ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību.

Kampaņa ilgs līdz septembra vidum. Tās laikā paredzēts īstenot vairākas informatīvi skaidrojošās aktivitātes par mūžizglītības nozīmi, ieguvumiem un iespējām atsākt mācīties vai mainīt profesiju.