InCSR

Pasaulē ir virkne uzņēmumu, kuri savu biznesa mērķu sasniegšanai apzināti vai neapzināti izmanto klientu maldināšanas taktiku. Latvija šajā gadījumā nav izņēmums. Ekspertu vērtējuma to veicina fakts, ka patērētājiem joprojām galvenais kritērijs preču un pakalpojumu izvēlē ir cena – tai pievērš uzmanību 91% Latvijas iedzīvotāju, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati*.

Ņemot vērā, ka viens no galvenajiem veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnosacījumiem ir patērētāju uzticība, šogad Atbildīga biznesa nedēļā, kas norisināsies laikā no 13. līdz 17.jūnijam īpaša vērība tiks pievērsta tam, kā nošķirt darbus no runām, turklāt gan individuālā, gan organizāciju līmenī.

Aptaujas dati atklāj, ka otrs būtiskākais aspekts, kam Latvijas iedzīvotāji pievērš uzmanību preču un pakalpojumu iegādē, ir to kvalitāte (79%). Salīdzināšanai var minēt, ka zīmola reputācija ir būtiska katram trešajam, bet preču un pakalpojumu ietekme uz vidi – vien 5% respondentu. Kas ir būtiski – visbiežāk dažādiem ilgtspējas kritērijiem preču un pakalpojumu izvēlē uzmanību pievērš jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

“Mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, tāpēc šķiet tikai loģiski, ka ar ilgtspēju saistītie jautājumi nav Latvijas iedzīvotāju prioritāšu augšgalā. Vienlaikus ir jāņem vērā fakts, ka viņu zināšanas par šo tēmu vēl nav pietiekamas. Tomēr ilgtspējīgu sabiedrību, valsti un pasauli veidojam mēs visi kopā, un viens galvenajiem priekšnosacījumiem šī mērķa sasniegšanai ir kvalitatīva visu iesaistīto pušu sadarbība, kuras pamatā ir atklātība. Šim jautājumam lielu vērību pievērsīsim šā gada Atbildīga biznesa nedēļā,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Vaicāti par iemesliem, kas viņus pamudinātu atteikties iegādāties kādas preces un pakalpojumus, vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto norāda, ka tās būtu negatīvas radu, draugu un paziņu atsauksmes. Savukārt katrs trešais šādu lēmumu pieņemtu divos gadījumos. Pirmkārt, ja viņa personīgās vērtības nesakristu ar zīmola vērtībām. Otrkārt, ja atklātos, ka konkrētā produkta vai pakalpojuma ražotājs vai izplatītājs ir slēpis tā izcelsmi, ietekmi uz vidi un citu nozīmīgu informāciju. Vienlaikus jāpiebilst, ka zīmolu iesaiste publiskos skandālos kalpotu kā motivācija atteikties no to preču un pakalpojumu iegādes vien katru piekto aptaujāto.

“Lai arī aptaujas dati liecina, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji dažādiem ilgtspējas aspektiem preču un pakalpojumu izvēlē nepievērš lielu vērību vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, jau šodien tiem ir būtiska nozīme, kas pārskatāmā nākotnē turpinās palielināties. Tādējādi mēs droši varam teikt, ka nākotnes līderi ir tās organizācijas, kuras jau šobrīd savā darbībā ievēro atklātības un godprātības principus, kā arī mudina to darīt citus,” tā D.Helmane.

Atbildīga biznesa nedēļa 2022 norisināsies laikā no 13. līdz 17.jūnijam. Tās laikā tiks organizētas dažādas aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt uzņēmēju un sabiedrības izpratni par zaļmaldināšanas riskiem.

• Otrdien, 14.jūnijā, laikā no plkst. 9.30 līdz 14.00 norisināsies Atbildīgu ideju tirgus 2022, kurā dažādu nozaru uzņēmumi dalīsies pieredzē par iniciatīvām, kas ļauj ne vien uzlabot darba vidi, bet arī samazināt produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi un sekmēt klientu, piegādātāju vai plašākas sabiedrības atbildību: https://ej.uz/AtbildiguIdejuTirgus2022  
• Ceturtdien, 16.jūnijā laikā no plkst. 11.00 līdz 13.00 tiks organizēta ikgadējā augstākā līmeņa vadītāju saruna ar valsts amatpersonām pasākumā Bizness tiekas ar valsti, kuras mērķis ir nodrošināt veicināt kvalitatīvu privātā sektora un valsts mijiedarbību, nodrošinot uzņēmējiem un varas pārstāvjiem iespēju pārrunāt Latvijas biznesa vides attīstībai nozīmīgus jautājumus neformālā gaisotnē.

Savukārt Atbildīga Biznesa nedēļa 2022 tiks noslēgta piektdien, 17.jūnijā, godinot novērtējuma Ilgtspējas indekss laureātus – drosmīgākos un atbildīgākos uzņēmumus no visas Latvijas.

Izpratni par atbildīgu biznesu palīdz veicināt “Clean R”, “Latvenergo” un “Swedbank”.

.

* Aptauja īstenota 2022.gada jūnijā, aptaujājot tiešsaistē 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.