Darba vide Latvijā pirms 20 gadiem un šodien: kas ir mainījies un kāpēc?
Šobrīd daudz tiek runāts par to, ka pasaule dažādu ekonomisko, politisko, sociālo u.tml. notikumu ietekmē piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Arī darba vide mainās, turklāt nepārtraukti. Lai arī šīs pārmaiņas bieži ir grūti pamanāmas, jo tās rodas evolūcijas (nevis revolūcijas) procesu gaitā, ignorēt tās ir pārdroši, jo tas rada virkni biznesa risku.
Ekspertu vērtējumā būtiskākās pārmaiņas darba drošības jomā Latvijā pēdējos gados saistītas ar jaunā Darba aizsardzības likuma ieviešanu. Tā, ja agrāk likumā galvenais uzsvars bija uz darba kaitīguma atlīdzināšanu, tagad tas ir uz tādas darba vides izveidi, kurā darbinieki ciestu mazāk. Rezultāts – nelaimes gadījumu skaits darba vietās konstanti samazinās, kamēr reģistrēto arodslimnieku skaits pieaug teju aritmētiskā progresijā, jo cilvēki aktīvāk izmanto savas sociālās garantijas.
Arī plaisa starp dēvētajiem “labajiem” un “sliktajiem” darba devējiem strauji palielinās. Iemesls – saprotot, ka atbildība ilgtermiņā atmaksājas, tie pirmie kļūst aizvien labāki. Piemēram, nav noslēpums, ka esošo darbinieku darba apstākļu un labsajūtas uzlabošana izmaksā lētāk nekā jaunu darbinieku meklēšana, apmācīšana u.tml. Tieši ar šo aspektu, visticamāk, ir skaidrojams fakts, kāpēc aizvien vairāk darba devēju organizē saviem darbiniekiem seminārus par to, kā labāk izgulēties. Kā nekā, izgulējies darbinieks ir ne tikai uzmanīgāks, kas ļauj samazināt nelaimes gadījumu riskus darba vietā. Izgulējies darbinieks ir arī produktīvāks un radošāks.
“Darba devēji aizvien vairāk sāk apzināties, ka viņu atbildība nebeidzas pie viņu biroja durvīm vai teritorijas vārtiem. Te jāsaka paldies Eiropas Savienības regulējumam, kas uzliek darba devējiem par pienākumu atskaitīties, kā tie seko līdzi darba drošībai savās piegādes ķēdēs. Tāpat aizvien vairāk globālo uzņēmumu ne vien pieprasa no potenciālajiem sadarbības partneriem uzrādīt, kādas darba aizsardzības sistēmas tie izmanto, kā tajos tiek ievēroti cilvēktiesību principi u.tml., bet arī pārbauda šo informāciju praksē. No šīm pārbaudēm uzņēmumi baidās pat vairāk nekā no Valsts darba inspekcijas pārbaudēm!” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Tam, ka uzņēmumiem mūsdienās ļoti rūp reputācija, piekrīt arī Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne. Tomēr viņa uzsver, ka metodes, kas tiek izmantotas reputācijas veicināšanai, ne vienmēr ir efektīvas ilgtermiņā. Piemēram, daudz efektīvāk ir nevis mērķtiecīgi slēpt negadījumus darba vietā, bet gan izveidot empātisku, uz sadarbību vērstu darba vidi, jo tieši šāda vide ļauj būtiski samazināt konfliktu risku, uzlabot darba efektivitāti un citus biznesa izaugsmei nozīmīgus aspektus, kas pozitīvi atsaucas arī uz reputāciju.
Savukārt RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš vērš uzmanību uz kādu paradoksu, par ko ir vērts aizdomāties. Proti, “labie” darba devēji regulāri meklē darbiniekus, taču “slikto” darba devēju darbinieki šo iespēju mainīt darba apstākļus izmanto ļoti kūtri.
“Tas ir tāds ieildzis Stokholmas sindroms. Daudziem darba devējiem ir beidzot jāsaprot, ka to konkurētspēja tirgū ir ļoti atkarīga no darbiniekiem, viņu labsajūtas. Ja šis fakts tiks ignorēts, vienā brīdī vienkārši nebūs, kas strādā. Jo darbinieki sāks izdegt. Šajā situācijā pat materiālajiem stimuliem vairs nebūs jēgas, jo cilvēks, kurš ir uz izdegšanas robežas, nevēlas uzņemties jaunus pienākumus, jaunas atbildības,” tā I.Vanadziņš.
Plašāk par to, kā darba vide Latvijā ir mainījusies pēdējo 20 gadu laikā un kas mūs sagaida tuvāko 20 gadu perspektīvā, – LR1 raidījuma “Kā labāk dzīvot” 2022.gada 1.novembra ierakstā.
Publicēšanas datums
02.11.2022
Tēma
Darba vide Labsajūta