Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā pērn bija par 14,6% mazāka nekā vīriešiem
2022. gada 17. jūnijs
Pērn sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,6% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizorisko datu aprēķins. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu ir samazinājusies par 7,7%.
Samazinās plaisa starp vīriešu un sieviešu algām
Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no Darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados (pēdējais – par 2018.gadu). Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot statistikas pārskata par darbu 1.ceturkšņa (janvāra–marta) datus.
2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020.gada 1.ceturksni, COVID-19 pandēmijas laikā ieviestie saimnieciskās darbības ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi vairāk ietekmēja sieviešu nodarbinātības un atalgojuma rādītājus nekā vīriešu. Sieviešu skaits ar zemākiem ienākumiem samazinājās straujāk nekā vīriešu, bet sieviešu skaits ar lielākiem ienākumiem pieauga straujāk. 2021.gada 1.ceturksnī valdības atbalsts dīkstāvju pabalstu veidā aptvēra vislielāko nodarbināto skaitu, salīdzinot ar pārējiem pandēmijas ierobežojumu periodiem, tika izmaksātas arī algu subsīdijas, tādējādi būtiski ietekmējot atalgojuma atšķirības. Dažās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, pandēmijas laikā palielinājās gan darba apjoms, gan atalgojums.
Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits katrā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
Kopumā pērn vislielākā darba samaksas atšķirība bija vērojama informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 31,1% lielāka nekā sieviešu.
Privātajā un sabiedriskajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija līdzīgs, attiecīgi – 15,5% un 15,6%.
Vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupās līdz 25 gadiem (8,4%) un 65+ (9,3%), bet vislielākā – vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kur sieviešu atalgojums bija par 22,3% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25 līdz 34 gadus vecu strādājošo vidū (19,1%).
Eiropas Savienībā sievietes pelna par 13% mazāk nekā vīrieši
2020.gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 13%. Vislielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija vērojama Latvijā (22,3%) un Igaunijā (21,1%), vismazākā – Luksemburgā (0,7%).
Beidzoties pandēmijai, algu plaisa varētu atkal palielināties
Eksperti norāda, ka Latvijā pozitīvās izmaiņas vīriešu un sieviešu vidējās bruto darba algas atšķirībā notika vairāku COVID-19 situācijas izraisītu ekonomisku procesu ietekmē. Pirmkārt, darbu zaudēja daudzi ēdināšanas un tūrisma jomā strādājošie iedzīvotāji. Otrkārt, valsts ieviesa dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas. Treškārt, bija straujš algu pieaugums medicīnas jomā, kur liela daļa nodarbināto ir sievietes. Līdz ar to sieviešu atalgojums kļuva relatīvi lielāks nekā iepriekš, izkrītot no darba sievietēm, kuru atalgojums bija zemāks. Tādējādi, beidzoties globālajai pandēmijai, šī atšķirība varētu atgriezties iepriekšējā līmenī.
.
Plašāka informācija par Latvijas strādājošo iedzīvotāju stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē: stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības.
.
* Īrija un Grieķija – 2018.gada dati.