InCSR

Viens no galvenajiem veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnosacījumiem ir patērētāju un klientu uzticība. Neraugoties uz to, virkne uzņēmumu savu mērķu sasniegšanai gan apzināti, gan neapzināti izmanto maldināšanas taktiku. Piemēram, ar situācijām, kad to vārdi par atbildību pret vidi neatbilst darbiem, pēdējā gada laikā saskāries teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) un pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati*. Ekspertu vērtējumā reālais šādu gadījumu skaits varētu būt vismaz divas reizes lielāks, jo cilvēki bieži neatpazīst zaļmaldināšanu.

Proti, 48% aptaujāto atzīst, ka viņi nav pārliecināti par to, vai pēdējā gada laikā ir saskārušies ar zaļmaldināšanas gadījumiem. Tie lielākoties ir cilvēki, kuriem nav viedokļa arī citos jautājumos. Piemēram, par to, vai uzņēmumi, valsts, sabiedrība un arī viņi personīgi dara pietiekami vides aizsardzības jomā. Tas uzskatāmi parāda, ka zaļmaldināšanas riski Latvijā ir ļoti augsti.

Jāpiebilst, ka tieši ar negatīvo pieredzi, kas rodas, piedzīvojot zaļmaldināšanas situācijas, lielā mērā ir skaidrojama zemā sabiedrības uzticība dažādiem uzņēmumu apgalvojumiem par to produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi – 33% Latvijas iedzīvotāju šiem apgalvojumiem neuzticas vispār, jo uzskata tos par mārketinga “triku”. Īpaši zems šis uzticības kredīts ir cilvēkiem, kuri pēdējā gada laikā zaļmaldināšanas situācijas piedzīvojuši būtiski biežāk nekā citi aptaujātie.

Vienlaikus teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka uzņēmumu apgalvojumiem par to produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi uzticas vien noteiktos gadījumos. Piemēram, 18% norāda, ka viņu uzticību šiem solījumiem ietekmē uzņēmuma reputācija. Savukārt 28% atklāj, ka uzticas tikai tiem apgalvojumiem, kas ir pierādāmi ar reāliem datiem, faktiem, sertifikātiem u.tml., t.sk. CO² izmešu mērījumu rezultātiem. Īpaši lielu vērību datiem un faktiem pievērš cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem – galvenokārt skolēni un studenti.

“Lai gan cena Latvijā joprojām ir galvenais faktors dažādu preču un pakalpojumu izvēlē, tieši jaunieši ievērojami biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji vērtē arī to ietekmi uz vidi, t.sk. atbilstību uzticamiem vides standartiem. Protams, tas nenozīmē, ka būtiskus uzlabojumus vides jomā piedzīvosim jau rīt vai parīt. Taču kopumā šis faktors ir vērtējams pozitīvi – tas vieš cerību, ka mūsu nākotne būs drošās rokās,” uzsver InCSR vadītāja Dace Helmane.

No aptaujas datiem izriet, ka, lai panāktu Latvijā pozitīvas pārmaiņas, ir jāskaidro sabiedrībai, ka videi “draudzīgākas” un visādi citādi ilgtspējīgākas izvēles preču un pakalpojumu izvēlē apriori nenozīmē augstākas izmaksas. Tāpat ir jādomā par mehānismiem, kas ilgtermiņā veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, jo piektā daļa Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku precēm un pakalpojumiem, par kuru kvalitāti, lietderību u.tml. ir jau pārliecinājušies praksē. Personīgajai pieredzei viņu skatījumā ir augstāka nozīme nekā konkrēto produktu ietekmei uz vidi.

“Neraugoties uz to, ka rīcības plāns ir diezgan skaidrs, ir jāņem vērā, ka sabiedriskās domas maiņas iet roku rokā ar paradumu maiņu un tas ir gana ilgs un sarežģīts process. Tāpēc šobrīd, domājot, kā uzlabot situāciju vides jomā, primāri būtu jāfokusējas uz tiem iedzīvotājiem, kuri norāda, ka viņiem videi draudzīgākas izvēles netraucē veikt nekas. Šajā gadījumā runa ir par teju piekto daļu jeb 17% Latvijas sabiedrības – cilvēkiem, kuriem perspektīvā varētu būt ļoti nozīmīga loma arī zaļmaldināšanas mazināšanā. Proti, viņi ar savu pozitīvo piemēru ne tikai iedvesmotu citus līdzcilvēkus. Viņu izvēles radītu lielāku spiedienu uz komersantiem īstenot atbildīgu un godprātīgu uzņēmējdarbības praksi,” skaidro D.Helmane.

Ņemot vērā aktuālo situāciju zaļmaldināšanas jomā Latvijā, Atbildīga biznesa nedēļā 2023, kas norisināsies laikā no 12. līdz 16.jūnijam, īpaša vērība tiks pievērsta tam, kā atpazīt un mazināt zaļmaldināšanu. Šim nolūkam izstrādāts arī interaktīvs pamatzināšanu tests, kas sniedz ikvienam interesentam iespēju pārliecināties, cik labi viņi pārzina vides aizsardzību saistītos aspektus, t.sk. – cik kritiski vērtē dažādus “zaļos” saukļus.

Izpratni par ilgtspējīgu palīdz veicināt “Clean R”, “Delfi”, “Latvenergo” un “Swedbank”.

Atbildīga biznesa nedēļa – Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta īstenota iniciatīva, kas aizsākta 2014.gadā ar mērķi veicināt gan Latvijas sabiedrībā, gan arī korporatīvajā vidē izpratni par godīgu, ētisku un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Tās laikā tiek organizētas dažādas aktivitātes, kurās var iesaistīties ikviens interesents – sākot no privātpersonām un beidzot ar uzņēmējiem, valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju u.tml. pārstāvjiem, kurš ir ieinteresēts sekmēt labākas, ilgtspējīgākas uzņēmējdarbības vides attīstību.

.

* Aptauja īstenota 2023.gada maijā, aptaujājot tiešsaistē 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.