InCSR

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir izstrādājis, saskaņojis ar Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomi (KIP) un apstiprinājis piecas labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas, kas skaidro ar kapitālsabiedrību pārvaldību saistīto normatīvo aktu piemērošanu.

Trīs jaunas vadlīnijas kapitālsabiedrību pārvaldībā izstrādātas, īstenojot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra, – Ikgadējā pārskata par atvasinātai publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām sagatavošanas un publiskošanas vadlīnijas, Vadlīnijas padomes darba ikgadējā pašvērtējuma veikšanai un Vadlīnijas valdes un padomes locekļu darbības rezultātu izvērtēšanai. Ņemot vērā citas prasības un novitātes, kas ieviestas no šā gada un jānodrošina kapitāla daļu turētājiem un kapitālsabiedrībām, kā arī Valsts kontroles 2020. gada 31. marta revīzijas ziņojumā “Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams” secināto, ir papildinātas un aktualizētas vēl divas vadlīnijas – Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem un – Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai.

“Jaunās un arī aktualizētās vadlīnijas precīzāk iezīmē kapitālsabiedrību pārvaldības procesus, piemēram, valdes un padomes darba novērtēšanā, saistībā ar atalgojumu un prēmijas noteikšanu, informācijas publiskošanu,” uzsver PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Vadlīnijas skaidro, kā piemērojami normatīvie akti. Attiecībā uz atalgojumu kapitālsabiedrībās ne vienmēr bijusi argumentācija konkrētam atlīdzības apmēram, apdrošināšanas pielīgšanai vai atlaišanas pabalsta izmaksai. Uz to norādījusi arī Valsts kontrole. Tagad vadlīnijās noteikts, ka katram šādam lēmumam jāpievieno pamatojums. Tam jābūt saskaņā vai nu ar kapitālsabiedrības pašizveidotu sistēmu vai arī, ņemot vērā tos principus, ko esam noteikuši vadlīnijās. Vadlīnijās esam iekļāvuši piemērus, kurus kapitāla daļu turētāji vai padomes var izmantot, piemēram, nosakot mēneša atlīdzību, prēmijas, bet tas neaizliedz izveidot savu kārtību un sistēmu.

Vadlīnijas ir solis uz priekšu starptautiski atzītu kapitālsabiedrību pārvaldības principu nostiprināšanā, procesa vienveidības un caurspīdīguma nodrošināšanā.”

Saskaņā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā atvasinātām publiskām personām, tostarp pašvaldībām, reizi gadā jāsagatavo pārskats, kādas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības ir to īpašumā. Ikgadējā pārskata par atvasinātai publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām sagatavošanas un publiskošanas vadlīnijas skaidro, kādu informāciju var ietvert šādā pārskatā.

Iepriekš katra kapitālsabiedrības padome varēja izveidot savu pašnovērtējuma kārtību, saskaņojot to ar kapitāla daļu turētāju. Tomēr nereti nebija viennozīmīgi skaidrs, kā darbojas šis mehānisms, tāpēc likuma grozījumi noteica, ka jābūt izstrādātām vadlīnijām – Vadlīnijas padomes darba ikgadējā pašvērtējuma veikšanai.Tās izstrādātas, sadarbojoties ar Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu un ņemot vērā labo praksi privātajā sektorā, ko var attiecināt uz publisko personu kapitālsabiedrību padomēm un ieviešot principus, kā notiek padomju pašnovērtējums, kāda informācija var tikt publiskota un nodota akcionāram (kapitāla daļu turētājam).

Līdz šim atalgojuma vadlīnijās bija noteikts, ka ir jābūt valdes locekļu darba novērtējumam, bet nebija sīkāk skaidrots, kā tam jānotiek, kā arī grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz šādu vadlīniju izstrādi. Tāpēc, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, kā īstenojama gan padomes, gan valdes locekļu iepriekšējā periodā paveiktā novērtēšana, sagatavots jauns skaidrojošais dokuments – Vadlīnijas valdes un padomes locekļu darbības rezultātu izvērtēšanai.

No 2020. gada 1. janvāra gan kapitāldaļu turētājiem, gan pašām kapitālsabiedrībām ir pietiekami daudz jaunu prasību, kāda informācija jānodrošina savās mājaslapās. Atbilstoši tam tika papildinātas, aktualizētas Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem,precīzi nosakot personas, uz kurām attiecas šīs vadlīnijas un publiskojamais informācijas apjoms, kādai jābūt informācijas kvalitātei un kur informācija ir iegūstama.

Tā kā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par valdes locekļu atalgojuma atbilstību visiem normatīvajiem dokumentiem “Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?” bija vairāki ieteikumi, ko Pārresoru koordinācijas centram vajadzētu precīzāk skaidrot vadlīnijās, kā arī ņemot vērā grozījumus likumā, ka padomes locekļiem vairs netiek izmaksātas prēmijas, un saistībā ar citās apstiprinātajās vadlīnijās paredzēto, tika pilnveidotas Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai. Uzklausot no kapitāla daļu turētājiem saņemtos ieteikumus pievienot atalgojuma aprēķināšanas piemērus, esam šajās vadlīnijās tos iekļāvuši – gan kā noteikt atalgojumu, gan arī prēmijas (sadalījumu procentuāli un absolūtās vērtībās). Skaidroti un precizēti arī vēl citi jautājumi, ko rosināja ministrijas – kapitāldaļu turētāji.

Visas vadlīnijas ir saskaņotas Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē un stājušās spēkā to apstiprināšanas dienā.

Vadlīniju izstrāde ir daļa no publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības procesa, kura mērķis ir vairot sabiedrības uzticēšanos profesionāli un efektīvi pārvaldītām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī sekmēt to vērtības pieaugumu. Savukārt efektīva aktīvu apsaimniekošana ir izšķiroša, lai kapitālsabiedrības varētu sniegt lielāku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē.