InCSR

Palielinoties klimata pārmaiņu radītajiem riskiem gan atsevišķu valstu, gan pasaules kopējai attīstībai, aizvien lielāka vērība sabiedrībā tiek pievērsta dabas aizsardzības jautājumiem. Piemēram, Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka vietējo uzņēmumu un valdību ieguldījums vides aizsardzībā ir būtiski mazāks nekā viņu personīgais, turklāt lietuvieši savas rūpes par vidi vērtē augstāk nekā igauņi un latvieši, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” īstenotā pētījuma dati*.

Uzņēmumu rūpes par vidi nav pietiekamas

Kopumā 53% Lietuvas, 47% Latvijas un 46% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka viņi rūpējas par apkārtējās vides saglabāšanu ļoti apņēmīgi. Pie kam, salīdzinot šī un 2021.gada rudenī īstenotā “Kantar” pētījuma “Mūsu planēta” datus**, jāsecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji savas rūpes par vidi vērtē ievērojami augstāk nekā, piemēram, Zviedrijas, Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji, kur tikai katrs piektais savu ieguldījumu vides aizsardzībā uzskata par nozīmīgu. Arī Polijas iedzīvotāji savas rūpes par vidi vērtē zemāk nekā baltieši – tikai katrs trešais jeb 34% šīs valsts iedzīvotāju uzskata, ka viņu dzīvesveids ir videi draudzīgs.

Lai gan valdību un uzņēmumu darbības novērtējums vides jomā Baltijas valstīs un citviet Eiropā būtiski neatšķiras, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji savu valdību centienus rūpēties par vidi vērtē nedaudz augstāk nekā citu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāji. Savu valstu valdību ieguldījumu vides aizsardzībā ļoti atzinīgi vērtē 22% lietuviešu, 19% igauņu un 15% latviešu. Savukārt vietējo uzņēmumu ieguldījumu vides aizsardzībā visu Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē vienlīdz zemu – tikai nepilni 10% uzskata, ka vietējie uzņēmumi ir ieinteresēti vides saglabāšanā.

Starp “zaļākajiem” uzņēmumiem Baltijā – graudu pārstrādātāji un tējas ražotāji

Šī pētījuma ietvaros tika ne vien izzināts Baltijas valstu iedzīvotāju viedoklis par dabas aizsardzību, bet arī izveidots videi draudzīgāko uzņēmumu reitings.

Nosakot “zaļākos” uzņēmumus ražošanas un tirdzniecības, finanšu, IKT un telekomunikāciju, mediju, kā arī infrastruktūras nozarēs, tika secināts, ka galvenā nozīme ražošanas uzņēmumu un zīmolu “zaļās domāšanas” uztverē ir vietējo izejvielu izmantošanai, bioloģisko produktu piegādei, kā arī tam, cik draudzīgs ir to izmantotais iepakojums apkārtējai videi. Zaļās enerģijas izmantošana un centieni panākt oglekļa neitralitāti vēl nav sasnieguši patērētāju izpratnes līmeni, turpretī iesaiste dažās kampaņās, kas īpaši veicina dabas saglabāšanu (piemēram, mežu atjaunošana, koku stādīšana), pozitīvi ietekmē uzņēmumu “zaļo” tēlu sabiedrības acīs.

Igaunijā un Latvijā ražošanas nozares “zaļāko” uzņēmumu reitingā līderpozīcijā ierindojas graudu pārstrādes uzņēmumi “Tartu Mill” (Igaunija) un “Dobeles Dzirnavnieks” (Latvija), savukārt Lietuvā – tējas zīmols “Etno”.

Papildus pārtikas nozares uzņēmumiem, kas dod priekšroku vietējiem izejmateriāliem, “zaļi domājošo” ražotāju topā Igaunijā ierindojies arī uzņēmums “Cleveron”, kas piedāvā paku piegādes risinājumus, Latvijā – ekoloģiskais ādas kopšanas zīmols “Mádara” un sadzīves ķīmijas un ķermeņa kopšanas zīmols “Seal”, bet Lietuvā – ekoloģiskās kosmētikas ražotājs “BIOK LAB”.

.

* Aptaujā piedalījās 1014 Igaunijas, 1077 Latvijas un 1006 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Respondentiem tika lūgts izvēlēties līdz 5 zaļāk domājošiem zīmoliem no iepriekš izveidotiem sarakstiem četrās jomās/nozarēs. Katrā nozares sarakstā tika iekļauti aptuveni 30 pazīstami un augstu vērtēti zīmoli. Zīmolu saraksts tika veidots, balstoties uz dažādu “Kantar” pētījumu, piemēram, “Brands Top 2021”, “Employer Image Survey” u.c. datiem.

** Pētījums “Mūsu planēta” veikts 2021.gada rudenī 10 valstīs, aptaujājot katrā valstī 1000 respondentus vecumā no 18 gadiem.