InCSR

Latvijā pašlaik ir spēkā vairāki politikas plānošanas dokumenti, kuros ir noteikti klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, kā arī rīcībpolitika to sasniegšanai. Un ne bez pamata – klimata krīzes radītās sekas aizvien izteiktāk ir jūtamas visā pasaulē, tostarp Latvijā. Netipiski karstās vasaras un siltās ziemas tam ir uzskatāms pierādījums. Lai gan vides eksperti lēš, ka jau tuvākajā nākotnē šī ietekme būtiski palielināsies, tikai 10% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir pasaules lielākā problēma, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” aptaujas dati*.

Šī aptauja atklāj, ka ievērojami būtiskākas problēmas Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ir ekonomiskā situācija (16%), infekcijas slimību izplatība (14%) un bruņoti konflikti (14%). Eirobarometra dati** liecina, ka Eiropas iedzīvotāju kopējais viedoklis par šiem jautājumiem ir līdzīgs, un tomēr – atšķiras. Proti, eiropiešu vērtējumā pasaules lielāko izaicinājumu saraksta augšgalā ir klimata pārmaiņas (18%), infekcijas slimību izplatība (17%), kā arī nabadzība, bads un dzeramā ūdens trūkums (17%).

Lai arī Latvijas iedzīvotāju vērtējumā klimata pārmaiņas nav viena no galvenajām pasaules problēmām, 59% respondentu uzskata, ka tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Vienlaikus tikai 42% aptaujāto atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir kaut ko darījuši ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas.

Kā norāda “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” konsultante Olga Trasuna, mūsdienās lielākā daļa sabiedrības zina, kas ir klimata pārmaiņas. Domājams, mēs visi esam pieredzējuši vai vismaz dzirdējuši par obligātajām slēpošanas stundām skolās, ko mūsdienās vairs nav iespējams plānot ar tādu noteiktību, kā tas bija pirms gadiem 30 vai 40.

“Klimata pārmaiņas saistās ne vien ar augstāku vidējo gaisa temperatūru, bet arī klimata neparedzamību – tā dēvētajām ekstremālām klimatiskām parādībām. Neraugoties uz to, joprojām nevaram apgalvot, ka sabiedrībā valda vienprātība attiecībā uz nepieciešamību kaut ko darīt ar mērķi ierobežot turpmākās klimata pārmaiņas. Globālie līderi ir vienisprātis – lai to panāktu, ir nepieciešama tūlītēja rīcība, ko apliecina arī Parīzes nolīgums un Eiropas Zaļais kurss. Tiesa, kamēr šie līderi diskutē par kompromisa risinājumiem, mēs jau varam rīkoties. Un jāsāk ir ar sevi – veicot mazas izmaiņas mūsu ikdienas paradumos, kam perspektīvā būs globāla ietekme,” tā O.Trasuna.

Neraugoties uz to, ka gan Eiropas iedzīvotāji kopumā (64%) klimata pārmaiņu mazināšanā ir iesaistījušies aktīvāk, metodes, kas tiek izmantotas šiem mērķiem, ir līdzīgas. Proti, primāri Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji primāri fokusējas atkritumu īpatsvara samazināšanu – 59% Latvijas iedzīvotāju regulāri šķiro atkritumus, lai tos varētu nodot atkārtotai pārstrādei (Eiropā – 78%), bet 58% cenšas samazināt vienreiz lietojamo preču, piemēram, plastikāta maisiņu u.c. iepakojuma materiālu, patēriņu (Eiropā – 59%).

Tāpat uzmanība tiek pievērsta enerģijas taupīšanas aktivitātēm un CO2 izmešu īpatsvara mazināšanai – 54% Latvijas iedzīvotāju, pērkot jaunu sadzīves tehniku, dod priekšroku iekārtām ar zemāku enerģijas patēriņu (Eiropā – 42%), bet 26% personīgo auto aizstāj ar videi draudzīgākām alternatīvām, piemēram, pārvietojas ikdienā ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, izmanto koplietošanas transporta iespējas, kā arī vairāk staigā ar kājām (Eiropā – 30%).

Rezumējot aptaujas datus, “Kantar” klientu attiecību vadītāja Santa Lazdiņa, uzsver: “Klimata pārmaiņas ir tiešs apdraudējums mūsu pasaulei, tāpēc mēs – “Kantar” komanda – cenšamies ikdienā vairāk piedomāt par savu ekoloģisko pēdu jeb par mūsu lēmumu, rīcības ietekmi uz vidi. Aicinām arī citus Latvijas iedzīvotājus rīkoties atbildīgi, lai veidotu drošu, ilgtspējīgu un kopumā labāku nākotni sev un turpmākajām paaudzēm!”

.

* Aptauja veikta Eiropas Savienības pētījuma “Special Eurobarometer 513 – Climate Change” ietvaros. Latvijā to īstenoja pētījumu kompānija “Kantar” laikā no 2021.gada marta līdz aprīlim, telefoniski aptaujājot 1009 valsts iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

** Pētījuma “Special Eurobarometer 513 – Climate Change” Latvijas dati apkopotā veidā pievienoti zemāk, savukārt plašāka informācija par Eiropas datiem pieejama Eirobarometra tīmekļvietnē.