InCSR

Valsts darba inspekcija (VDI) beidzamajā laikā ir saņēmusi vairākas sūdzības par iespējami nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par darba devēju atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas, bet īpaši krievu valodu. Kā norāda VDI pārstāvji, Darba likumā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodu prasmes, izņemot gadījumus, kad tās pamatoti nepieciešamas darba pienākumu veikšanai.

“Stingri pārstāvu viedokli, ka nav pieļaujama latviešu diskriminācija Latvijas darba tirgū gadījumos, kad pretendentam nav krievu valodas zināšanu. Praksē redzams, ka nereti darba devēji prasa krievu valodas zināšanas bez objektīva pamatojuma. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Vecā prakse “bez krievu valodas neiztikt” beidzot ir jāizskauž, it īpaši situācijās, kurās tas ierobežo darba iespējas jauniešiem,” pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Ja ir aizdomas, ka darba devēja prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības par to ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. Tās laikā darba devējam būs jāsniedz skaidrojums par šādas prasības pamatojamību. Piemēram, kā noteiktu svešvalodu zināšanu prasība var būt pamatota profesijās, kas saistītas ar ārvalstu tūristu apkalpošanu.

Konstatējot likuma pārkāpumu, VDI parasti lūdz darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu, bet būtisku pārkāpumu gadījumā tam var tikt piemērots arī administratīvais sods. Strīdu par iespējamu atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu var risināt tiesā, kas pārkāpuma konstatēšanas gadījumā var lemt par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. 

Lai nākotnē mazinātu pārpratumus un nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, VDI izvērtē iespēju rosināt grozījumus Darba likumā, kur būtu noteikta prasība darba devējam jau darba sludinājumā pamatot konkrētas svešvalodas kā darba pienākumu izpildes priekšnosacījuma nepieciešamību.

Tāpat Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts valodas centru, Labklājības ministriju, VDI un Valsts kanceleju ir paredzējusi 2022.gadā izstrādāt un publiskot skaidrojošo materiālu par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos. To paredzēts regulāri (vismaz reizi gadā) pārskatīt un aktualizēt, lai veicinātu kvalitatīvāku darba devēju izpratni par valodas jautājumiem.