InCSR

Jaunākie Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati liecina, ka Latvijai ceļā uz pilnīgu dzimumu līdztiesību nesokas tik labi, kā gribētos, – lai gan šogad iegūti 61,4 punkti no 100 iespējamajiem, kas ļāva saglabāt šajā novērtējumā 16.vietu, kopējais valsts sniegums ir novērtēts par 0,7 punktiem zemāk nekā 2021.gadā, tādējādi tas joprojām ir zem Eiropas vidējā līmeņa (68,8 punkti).

Šajā novērtējumā tiek analizēti dažādi aspekti, kas ļauj identificēt aktuālo situāciju valstī dzimumu līdztiesības jomā tādās kategorijās kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks un veselība.

Veselība un darbs ir kategorijas, kurās Latvijas sniegums ir novērtēts visaugstāk, attiecīgi – 79,3 un 74,2 punkti. Tiesa, ja veselības jomā mums ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, darba jomā tas ir augstāks nekā vidēji reģionā pat neraugoties uz to, ka atšķirība starp dzimumiem darba jomā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies divas reizes, jo pilnas slodzes nodarbinātības līmenis valstī ir pieaudzis ne tikai sievietēm (no 44% līdz 50%), bet arī vīriešiem (49% līdz 61%). Eksperti gan vērš uzmanību uz kādu satraucošu tendenci – kaut arī lielākas atšķirības nodarbinātības jomā vērojamas starp sievietēm un vīriešiem ar zemu un vidēju izglītības līmeni, visstraujāk atšķirības starp dzimumiem palielinājušās tieši augtāko izglītību ieguvušo valsts iedzīvotāju vidū.

Savukārt viszemāk Latvijas sniegums novērtēts kategorijās zināšanas (47,7 punkti) un vara (50,9 punkti). Vietā piebilst, ka zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Tieši šajā kategorijā esam piedzīvojuši vislielāko lejupslīdi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem. Eksperti to skaidro ar augsto segregācijas līmeni izglītības jomā – valstī joprojām ir tipiski “sievišķīgās” un “vīrišķīgās” profesijas, ko vairāk apgūst attiecīgi sievietes vai vīrieši.

Otrs zemākais sniegums reģionā Latvijai ir kategorijā nauda, kurā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī viņu nabadzības risks – esam ieguvuši 69,4 punktus, kas ir par 0,7 punktiem vairāk nekā pērn (vēl zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijai). Iemesls? Saskaņā ar apkopotajiem datiem pēdējo desmit gadu laikā nabadzības risks sievietēm valstī ir pieaudzis no 20% līdz 25%, bet vīriešiem tas ir palicis nemainīgs – 20%. Pie kam, īpaši augsts šis risks ir gados vecākām sievietēm (2020.gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauta teju katra otrā valsts iedzīvotāja vecumā no 65 gadiem) un sievietēm ar zemu izglītības līmeni. To lielā mērā ietekmē fakts, ka, neraugoties uz augstajiem sieviešu nodarbinātības rādītājiem, viņu darba stundas likme valstī joprojām ir zemāka nekā vīriešiem – pērn šī starpība veidoja 14,6%. (Centrālā Statistikas Pārvalde, 2022)

Dzimumu nelīdztiesība Latvijā būtiski iezīmējas arī kategorijā vara, kur esam ieguvuši 50,9 punktus. Lai gan šis rādītājs gadu gaitā ir būtiski pieaudzis, tas joprojām ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (57,2 punkti). Savukārt kategorijā laiks Latvija ieguvusi 65,8 punktus, kas ir mazliet virs Eiropas Savienības vidējā vērtējuma (64,9 punkti).

Šogad Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā īpaša uzmanība tika pievērsta globālās pandēmijas radītājām sekām un to ietekmei uz līdz šim panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. Iegūtie dati parāda, ka sievietes joprojām vairāk uzņemas neformālās aprūpes pienākumus, kas saistīti ar mājas darbu veikšanu, bērnu aprūpi, kā arī radinieku ilgtermiņa aprūpi. Piemēram, 58% Latvijā dzīvojošo sieviešu norāda, ka viņas vienmēr vai lielākoties ir atbildīgas par ilgtermiņa aprūpes pienākumu veikšanu savā mājsaimniecībā. Tāpat katra otrā apliecina, ka ir pilnībā vai lielākoties atbildīga par bērnu, kas ir jaunāki par 12 gadiem, aprūpi savā mājsaimniecībā. Salīdzināšanai var minēt, ka tikai 23% vīriešu norāda, ka atrodas līdzīgā situācijā. Ne velti, jautātas par darba un privātās dzīves līdzsvaru, sievietes biežāk norāda, ka epidemioloģisko ierobežojumu dēļ darba vietā noteiktā attālināta darba ietvaros bija spiestas ņemt pārtraukumus dēļ bērnu aprūpes.

Papildus šogad tika analizēti arī uz dzimumu pamata veiktās vardarbības aspekti. Apkopotie dati liecina, ka Latvija šajā jomā ir “pirmrindniece”. Pirmkārt, tā ieguvusi augstāko rādītāju Eiropas Savienībā sievietēm, kuras pārskata periodā ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. Otrkārt, Latvijā ir vērojami vieni no augstākajiem psiholoģiskās vardarbības rādītājiem reģionā – saskaņā ar oficiālo statistiku no psiholoģiskās vardarbības ir cietuši 60% valstī dzīvojošo sieviešu.

.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga Eiropas Savienības aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās Eiropas Savienības politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt reģiona pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbu 2010.gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts katru gadu. Plašāka informācija par indeksu un tā rezultātiem pieejama institūta oficiālajā tīmekļvietnē.