InCSR

Klimata pārmaiņas vairs nav abstrakta nākotne – tā ir mūsdienu realitāte, ko aizvien vairāk sāk izjust arī Latvijas uzņēmumi. Lai gan ekspertu vērtējumā šīs pārmaiņas jau tuvākajā nākotnē radīs augstus riskus uzņēmējdarbības attīstīšanai, Latvijas korporatīvajā vidē tās netiek novērtētas pienācīgi – tikai retā organizācija izprot problēmas būtību un risina ar to saistītos jautājumus stratēģiskā līmenī.

Uzskats, ka ar klimata pārmaiņām saistītie riski attiecas tikai uz noteiktiem pasaules reģioniem, ir maldīgs. Arī Latvijā mainās sugas un populāciju stāvoklis, palielinās plūdu, viesuļvētru un ugunsgrēku riski u.tml., kas tuvākajā nākotnē radīs nopietnus riskus vietējiem uzņēmumiem. Piemēram, vidējās gaisa temperatūras pieaugums, karstuma viļņi, sausuma periodi un nokrišņu ekstrēmi jau tagad ietekmē zemes pielietojumu lauksaimniecības vajadzībām, paaugstina riskus mežsaimniecībā, kā arīapgrūtina darbus būvniecības un ceļu uzturēšanas jomās.

“Neraugoties uz to, ka klimata pārmaiņas ir visaptverošas, šobrīd to ietekmi vairāk izjūt atsevišķu nozaru uzņēmumi. Vienlaikus ir vides jomā ļoti zinoši uzņēmumi – darba devēji, kuri apzinās, ka ar ilgtspējīgu attīstību saistītajos jautājumos ir jādomā nevis viens, bet vismaz pieci soļi uz priekšu. Jo nākotnei gatavas būs tās organizācijas, kuras jau šobrīd apzināsies klimata risku nozīmi un spēs tiem pielāgoties veiksmīgāk,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Citi darba apstākļi – citi darba organizācijas principi

Latvijas uzņēmumu nākotnes izaicinājumi vides jomā ir saistīti ne tikai ar dabas resursu pieejamību un pielāgošanos ekstremāliem laikapstākļiem, kas prasīs aizvien vairāk finanšu, laika un arī cilvēku resursu. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī cilvēkresursu pārvaldības, tostarp darbu organizēšanas, procesus. Piemēram, darba devējiem jau pārskatāmā nākotnē būs nopietni jādomā ne vien par telpu pielāgošanu jaunajiem darba apstākļiem (sauli atstarojošas žalūzijas, gaisa kondicionieri u.tml.), bet arī par darba laika organizācijas maiņu. Piemēram, ja šobrīd standarts ir plkst. 9.00-18.00, turpmāk vasarā tas varētu būt arī plkst. 5.00-12.00.

“Lai gan Latvija, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, ir salīdzinoši labā pozīcijā, arī mēs klimata pārmaiņu radītās sekas izjutīsim pietiekami nopietni,” norāda RSU Darba aizsardzības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. “Darba vides gadījumā runa ir par šķietami primitīvām problēmām, kam būs ļoti liela ietekme. Piemēram, gaisa temperatūrai palielinoties par nieka diviem grādiem virs normas, cilvēka darbaspējas samazinās par 10%, turklāt neatkarīgi no tā, kur viņš strādā – ārtelpās vai iekštelpās.”

Tāpat, pieaugot vidējai gaisa temperatūrai, palielināsies arī darbinieku prombūtne slimības dēļ, jo tas veicinās esošo veselības problēmu saasināšanos un radīs jaunas – sākot ar astmu, aknu un nieru mazspēju, melanomu, dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām un beidzot ar tā dēvētajām “kondicioniera slimībām”. Pie kam, kondicionieru gadījumā runa nav tikai par iespējamo saaukstēšanos. Tie ir arī potenciāls baktēriju perēklis. Lai izvairītos no infekciju riskiem, šīs iekārtas būs regulāri jātīra, jādezinficē, kas, savukārt, veicinās gaisa piesārņojumu.

“Visas šīs potenciālās pārmaiņas būtiski mainīs pieeju darba aizsardzības jautājumiem, jo darba drošības riski ne tikai mainīsies. Tie būtiski palielināsies! Ar darba apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu pielāgošanu vien tos novērst neizdosies,” tā I.Vanadziņš.

Efektīvākais problēmas risinājums – pielāgošanās

Tomēr, domājot par klimata pārmaiņām, nevar fokusēties tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar to potenciālās ietekmes mazināšanu uz darba vidi. Vai arī iniciatīvām, kas saistītas ar elektrības taupīšanu, atkritumu šķirošanu un “zaļo” mobilitāti, kuru pamatā ir pasaules glābšanas ideja. Uz šīm pārmaiņām ir jāskatās plašāk un stratēģiskāk.

Līdzšinējie novērojumi liecina, kaLatvijas biznesa sektora attieksme pret klimata pārmaiņām, līdzīgi kā citiem vides jautājumiem, nav viennozīmīga. Vieni cenšas “peldēt” pa straumi cerībā, ka ar tām saistītās problēmas atrisināsies pati no sevis. Otri ignorē problēmas mērogu, lobējot vecos paradumus un attīstot sazvērestības teorijas. Trešie aktīvi iekļauj vides jautājumus savā dienas kārtībā un komunikācijā, taču viņu vārdiem nereti nav seguma – uzņēmumi apzināti vai neapzināti maldina patērētājus par savu biznesa jomu, produktu izcelsmi, to ietekmi uz vidi.

“Nav tā, ka daba dzīvo savu dzīvi, cilvēki – savu. Mēs esam cieši saistīti. Tas ir jāņem vērā gan domājot par saviem paradumiem mājsaimniecībā, gan arī komercpraksi,” norāda Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis. “Apzināti ignorēt klimata krīzi, ar to saistītos izaicinājumus ir pārdroši un muļķīgi. Ietekmes uz klimatu un citiem vides aspektiem mazināšana un plānošana, kā veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ir ekonomikas, konkurētspējas, sabiedrības labklājības un dabas stāvokļa kvalitātes uzlabošanas nepieciešamība. Arī Latvijā. Jo esam pakļauti klimata pārmaiņām gluži tāpat kā jebkura cilta valsts.”

Viņa vērtējumā kvalitatīva jebkuras organizācijas attīstība ilgtspējas virzienā vides jomā iespējama, ievērojot vairākus būtiskus nosacījumus. Tomēr visa pamatā ir pilna preču un pakalpojumu dzīves cikla analīze, kā arī objektīva organizācijas kopējās ietekmes uz vidi novērtēšana. Tikai tad, kad tas ir paveikts, var sākt domāt par mērķiem šīs ietekmes mazināšanai (tiem jābūt reālistiskiem, zinātniskās atziņās balstītiem un jāsniedz reāls pienesums) un konkrētu rīcības plānu šo mērķu īstenošanai. Kas ir būtiski – progress nav iespējams bez nopietnas vadības izpratnes par vides jautājumu nozīmīgumu un atbalstu to risināšanā.

Viens nav cīnītājs

“Lai gan atbildība par klimata krīzes izraisīšanu gulstas ne tikai uz korporatīvā sektora, īpaši – ražošanas uzņēmumu, pleciem, tieši no tiem tā tiek prasīta visvairāk. Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka katrs uzņēmums pats par sevi nav cīnītājs. Cīņā ar šīs krīzes cēloņiem un sekām būtiska nozīme ir kvalitatīvai sadarbībai. Tāpēc klimata pārmaiņas ir viens no jautājumiem, ko esam iekļāvuši iniciatīvas Ilgtspējas kodekss biedru dienas kārtībā. Mūsu kopīgais mērķis ir rast efektīvākos risinājumus dažādu organizāciju noturības pret klimata pārmaiņām veicināšanai atbildīgā un godīgā veidā,” norāda D.Helmane, paužot gandarījumu, ka uzņēmumu interese par iesaisti šajā iniciatīvā ir ļoti augsta.

Ilgtspējas kodekss – Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta izstrādāta iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt atbildīgas, godprātīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses pamatprincipu ievērošanu Latvijas korporatīvajā vidē. Īstenot šajā dokumentā definētos atbildīgas, godprātīgas, pārdomātas un pamatotas komercprakses principus apņēmušās jau 18 organizācijas no visas Latvijas: attīstības finanšu institūcija “ALTUM”, SIA “Augstsprieguma tīkls”, AAS “Balta”, AS “Balticovo”, AS “Cēsu alus”, SIA “Clean R”, “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāle, ABD “Gjensidige” Latvijas filiāle, SIA “GOLIN Riga”, SIA “Grifs AG”,  VAS “Latvijas Loto”, SIA “Liepājas RAS”, SIA “Reitan Convenience Latvia”, AS “Rīgas Siltums”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, AS “Schwenk Latvija”, VAS “Starptautiskā lidosta RĪGA”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “ZAAO”.