InCSR

Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama ikdienas situācijās, tā ir grūti pierādāma vai paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijas tiek diskriminēti. Taču ekspertu novērojumi liecina, ka darba devēji šobrīd makroekonomikas procesu ietekmē šobrīd aktīvi transformē darba tirgu, mazinot gan tiešas, gan slēptas vecuma diskriminācijas izpausmes.

Diskriminācija uz vecuma pamata nozīmē atšķirīgu attieksmi pret cilvēku, ja tikai vecuma dēļ pret viņu izturas citādi nekā pret pārējiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Šajā gadījumā vecums nozīmē noteiktu gadu skaitu vai piederību noteiktai vecuma grupai.

Diskusijā “Gan jaunība, gan briedums ir vērtība”, ko šā gada 24.novembrī organizēja Sabiedrības integrācijas fonds. Pasākuma laikā tā dalībnieki – pretdiskriminācijas eksperti, jaunieši un seniori – runāja par vecuma diskriminācijas izpausmēm un sekām, tostarp to veicinošajiem stereotipiem, piemērotāko rīcību situācijās, kad cilvēks tiek diskriminēts uz vecuma pamata, kā arī dažādu paaudžu sadarbības ietekmi uz šādas diskriminācijas mazināšanu. Kā nekā, 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir izplatīta diskriminācija pēc vecuma pazīmes. (Eirobarometrs, 2019)

“Cilvēki ir dažādi, turklāt viņi mēdz būtiski atšķirties arī vienas vecuma grupas ietvaros, ņemot vērā ģenētiku, dzīves veidu, nodarbošanos un citus individuālos, sociālos un ekonomiskos faktorus. Ja mēs kādu vecuma grupu aplūkojam kā tādu homogēnu sociālu grupu, kuru definē tikai iepriekš minētais hronoloģiskais vecums, vienalga, vai mēs aplūkojam seniorus vai jauniešus, tas var novest pie klišejiskiem, virspusējiem un vispārinātiem maldīgiem secinājumiem,” uzvsēra Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa.

Arī diskusijas gados vecākie dalībnieki apstiprināja, ka cilvēka iespējas un kapacitāte ir individuāla – tā nav vienāda visiem noteiktā vecumā.

Bieži vecuma diskriminācija tiek attaisnota ar diskriminētā pieredzes trūkumu. Tomēr, kā norādīja Vidzemes Augstskolas lektore un paaudžu pētniece Anna Broka, īstenībā runa ir nevis par pieredzi, bet par priekšstatiem: “Pastāv uzskats, ka tad, ja tu esi jauns, tev trūkst pieredzes, tātad tu esi mazāk derīgs darbam nekā cilvēks, kurš ir varbūt divus, trīs vai četrus gadus ir pastrādājis nozarē. Šeit ir jāuzdod klasiskais jautājums – kā iegūt pieredzi, ja es netieku novērtēts un man netiek dota iespēja?”

Līdzīgās domās bija arī diskusijas jaunākie dalībnieki. Katrs no viņiem atzina, ka vismaz vienu reizi savas dzīves laikā ir juties diskriminēts tieši vecuma dēļ.

Par to, ka darba devējs, izvēloties starp diviem kandidātiem ar vienādām prasmēm un vienādu kvalifikāciju, dos priekšroku tam, kurš neatbilst pārāk jauna vai pārāk veca darbinieka klasifikācijai, ir pārliecināta vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju. (Eirobarometrs 2019) Vienlaikus diskrimināciju uz vecuma pamata apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati: teju katrs desmitais no 2021.gadā reģistrētajiem bezdarbniekiem bija jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem, bet 46% – cilvēki pensijas un pirmspensijas vecumā, kuri ir pārkāpuši 50 gadu vecuma slieksni. Kopumā Latvijā pērn ar diskrimināciju uz vecuma pamata pērn ir saskārusies vairāk nekā puse jeb 52% bezdarbnieku.

“Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama. Tā pastāv, bet to ir ļoti grūti identificēt un pierādīt. Taču katra situācija ir vērtējama individuāli,” norādīja pieredzē E.Ūsiņa, piebilstot – ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņš vai viņa tiek diskriminēts uz vecuma pamata, ir jāvēršas Tiesībsarga birojā, kura eksperti palīdzēs identificēt, vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par diskrimināciju un kā labāk rīkoties tālāk.

Labā ziņa i tā, ka ne visas norises pasaulē tiek noteiktas sabiedrības un indivīdu līmenī. Notiek arī makroekonomiskie procesi – ekonomiskās aktivitātes attīstības līmenis, tautsaimniecības attīstības tendences, informācijas un izglītības pieejamība un darba tirgus procesi – profesionālā mobilitāte, augsti kvalificētu speciālistu trūkums, darbaspēka izmaksas, ievieš savas korekcijas. Ekspertu vērtējumā tas viss maina arī darba devēju uztveri un attieksmi par dažādību. Savukārt, sadarbojoties dažādām paaudzēm, pakāpeniski mazinās arī sabiedrībā valdošie stereotipi, kas ir diskriminējošas attieksmes pamatā.

Diskusijas ieraksts video formātā pieejams Sabiedrības integrācijas fonda Facebook lapā.