InCSR

Emocionālajai labsajūtai ir ļoti būtiska ietekme uz cilvēka mentālo veselību. Turklāt tas nav tikai pieņēmums! Tieši emocionālo labsajūtu par nozīmīgāko laimes avotu uzskata teju katrs ceturtais jeb 23% Latvijas iedzīvotāju, liecina Laimes indeksa 2019 rezultāti.

Kā otru nozīmīgāko laimes avotu Latvijas iedzīvotāji min ekonomisko situāciju (20%). Tāpat starp laimes avotiem tiek minēta dzīvesvietas apkaime un mājas (attiecīgi 19% un 13%), ģimene (11%), veselība (9%) un draugi (2%).

Jāpiebilst, ka šie Laimes indeksa dati sasaucas ar Pasaules Veselības organizācijas atzinumiem par to, ka emocionālā labsajūta ir viens no galvenajiem cilvēku veselību veidojošiem faktoriem. Tai ir tieša saikne ar mentālās veselības stāvokli, kas sabiedrībā īpaši aktuāla kļuvusi globālās pandēmijas laikā. 

Kā izriet no Laimes indeksa datiem, gan ikdienā, gan arī krīzes situācijās cilvēka emocionālo veselību ietekmē ļoti dažādi faktori. Eksperti norāda, ka arī tehnoloģijas nav izņēmums, jo tās var izraisīt ne vienu vien stresa situāciju. Bet kas tad īsti ir šis tehnostress un kā to novērst? Patiesībā – kā kā efektīvi vadīt ne vien tehnostresu, bet arī citus stresa paveidus, lai neizdegtu? Un kā vispār strādāt attālināti vienlaikus gan droši, gan efektīvi?

Nav šaubu, ka stress emocionālo labsajūtu neveicina. Taču, cilvēcība gan. Tāpēc šajos sarežģītajos globālās pandēmijas apstākļos aizvien aktuālāks kļūst arī jautājums – kā vadīt dusmas un veidot attiecības ar apkārtējiem, tostarp pusaudžiem, turklāt gan klātienē, gan neklātienē? Un kur smelties drosmi un iedvesmu darīt vairāk un savādāk?

Atbildes uz šiem jautājumiem kopā ar dažādu jomu ekspertiem centāmies noskaidrot šā gada 12. decembrī tiešsaistes konferences “Emocionālā veselība darbā un mājās” ietvaros.

Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja dzirdēt ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu, “Accenture Latvia” pakalpojumu un mārketinga vadītāju Ievu Veidemani, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu, klīnisko psiholoģi un psihoanalītisko terapeiti Vinetu Keseli, kā arī klīnisko psiholoģi un kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti Mariju Ābeltiņu.

A.Miksons savā prezentācijā norādīja, ka gan klātienes, gan arī tiešsaistes komunikācijā darbojas vieni un tie paši likumi, tāpēc ikdienā ir ļoti būtiski uzņemties atbildību par saviem vārdiem un darbiem.

M.Ābeltiņa skaidroja, ka viens no galvenajiem profesionālās izdegšanas cēloņiem ir stress, un to var radīt ļoti dažādi faktori, tostarp “toksiska” darba vide un pārliecības trūkums.

Tikmēr I.Vanadziņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kur cilvēks strādā – mājās, birojā vai jebkurā citā vidē, darba drošības riski ir nemainīgi, tāpēc tā dēvēto “mājas biroju” iekārtošanā un darba vides risku novērtēšanā ir jāievēro tās pašas prasības, kas ir saistošas standarta birojiem, rūpnīcām u.tml.

Pusaudža vecums jau tā nav vienkāršs cilvēka dzīves posms, taču globālā pandēmija to sarežģī vēl vairāk. Tāpēc V.Kesele sniedza praktiskus padomus, kā izprast bērnu, bet īpaši – pusaudžu, emocionālo veselību un veicināt viņu labsajūtu.

Savukārt I.Veidemane stāstīja, kā mūs ietekmē tehnoloģijas, kā atpazīt to radīto stresu jeb tehnostresu un kā to efektīvi novērst.

____

Zemāk pievienotas ekspertu prezentācijas PDF formātā.

_______
Pasākumu organizēja InCSR sadarbībā ar Ogres novada Sporta centra veselības vecināšanas nodaļas komandu “Oveselība”. To finansēja Eiropas Sociālais fonds un Ogres novada pašvaldība.