InCSR

Arvien vairāk uzņēmumiem Latvijā ilgtspēja kļuvusi par neatņemamu pamatvērtību, rūpīgāk attiecoties pret savu ietekmi uz apkārtējo vidi, darbiniekiem un sabiedrību. Tomēr daļai uzņēmumu jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu – nav vienprātības pat par to, kas īsti ir ilgtspēja. Ar mērķi vienādot uzņēmēju izpratni par ilgtspējas un ESG (Environmental, Social, Governance) jēdzieniem, “Swedbank” aprīlī notikušā pasākuma “Uzņēmēju dienas 2021” ietvaros organizēja diskusiju, kuras mērķis bija izskaidrot uzņēmuma ilgtspējīgas darbības galvenos principus.

Šo sarunu vadīja “Swedbank” Ilgtspējas attīstības vadītāja Adriāna Kauliņa, bet pieredzē un ieteikumos ar uzņēmumiem dalījās jomas profesionāļi un ilgtspējas praktiķi:

• Tomass Kotovičs, “Latvijas Valsts Meži” komunikācijas direktors;
• Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja;
• Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā;
• Jānis Jansons, uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs.

Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – ikvienam uzņēmumam, kas plāno vai jau īsteno ar ilgtspēju saistītas aktivitātes, atskaites punkts ir vides, sociālie un labas pārvaldības (ESG) principi.

Kā pareizi saimniekot, lai samazinātu ietekmi uz vidi?

T.Kotovičs norādīja, ka, skatoties globālā mērogā, Latvija ir izcilā situācijā un mūsu valstij ir visas iespējas sasniegt starptautiski uzstādītos klimatneitralitātes mērķus, pateicoties dabas resursa – mežu – bagātībai. Latvijā uz katru iedzīvotāju ir 3,3 hektāri zemes, no kuriem 1,7 hektāri ir mežs. Ik gadu koki savāc no gaisa kaitīgo ogļskābo gāzi 25 milj. tonnu apmērā. Jo intensīvāk tiks audzēti meži, jo vairāk ogļskābās gāzes iespējams piesaistīt un sasniegt nepieciešamos klimatneitralitātes rādītājus, tai skaitā arī enerģijas ražošanas jomā, izmantojot biomasu.

“Ilgtspējīgas prakses nes finansiālus ieguvumus lieliem un maziem uzņēmumiem, populārākās no tām ir  ēku siltināšana, transporta optimāla izmantošana, enerģijas patēriņa mazināšana ražošanā, ūdens patēriņa mazināšana. Latvijā krietni esam atpalikuši atkritumu pārstrādes jomā, taču labā ziņa ir tā, ka drīz Latvijā tiks ieviesta depozītsistēma,” uzsvēra T.Kotovičs.

Eksperts skaidroja, ka nepietiekamas vides atbildības rezultātā var rasties nopietnas materiālas sekas, piemēram, apjomīgi naudas sodi un arī tiek apdraudēta reputācija. Laba reputācija ir neatņemama uzņēmuma veiksmes sastāvdaļa –– patērētājs iegādājas preci arī zīmola dēļ un tieši vides atbildība patērētāju lēmumos gadu no gadu turpina pieaugt. Tas ir signāls uzņēmumiem pārskatīt savu attieksmi.

Uzņēmuma sociālā ietekme

D.Helmane norādīja, ka uzņēmuma sociālā ietekme ir saistīta ar cilvēcisko faktoru –– ikviena uzņēmuma vai organizācijas veiksmes pamatā ir darbinieki, viņu motivācija, kvalifikācija un veselība.

Raugoties caur ESG prizmu, darbinieki ir sociālās dimensijas centrā un labās prakses ir cieņpilnas un iekļaujošas attiecības ar darbiniekiem, sadarbības partneriem, esošajiem un nākotnes klientiem, kā arī investoriem.

Eksperte īpaši aicināja piedomāt par diskriminācijas novēršanu – uzņēmumam un tā precēm vai pakalpojumiem jābūt pieejamiem visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem. Diskriminācija ved pie uzņēmuma reputācijas riskiem, negatīvām sabiedrības reakcijām, pārmetumiem no dažādām nevalstiskajām organizācijām un nereti arī tiesvedībām. Sociāli atbildīgs uzņēmums domā par visu sabiedrību.

“Kopumā uzņēmumi uz savu sociālo ietekmi joprojām raugās pārāk šauri. Tikai retais domā, piemēram, par savu atbildību un riskiem visā piegādes ķēdē, aptverot ne tikai sava uzņēmuma prakses, bet arī materiālu izcelsmes un piegādes posmu – arī tur radušās problēmas var ietekmēt uzņēmuma reputāciju. Vienlaikus pozitīva tendence vērojama attiecībā uz  uzņēmumu ieguldījumiem vietējās kopienas jeb sabiedrības labklājībā – ja agrāk dominēja kampaņveidīga ziedošana, tad šobrīd redzam stratēģisku domāšanas maiņu, sistēmiski ieguldot līdzekļus vides aizsardzības jomā vai atbalstot pozitīvus procesus plašākā sabiedrībā, piemēram, izglītības jomu. Šāda izaugsme ir apsveicama,” uzsvēra D.Helmane. 

Labas pārvaldības sakārtošana uzņēmumā

Runājot par “G” (Governance) komponenti jeb labas pārvaldības aspektiem Andris Grafs aicināja uzņēmējus, pirmām kārtām, pārskatīt uzņēmuma prakses, kas regulē sadarbību un atbildības sadalījumu starp dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, valdi un akcionāriem. 

Ne mazāk svarīga labas pārvaldības prakse ir informācijas atklātība.

“Šobrīd tikai 36 % no TOP100 vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem gatavo ilgtspējas pārskatus, kas raksturo uzņēmuma ietekmi uz vidi un sociālajiem aspektiem. Šie pārskati ir labs atskaites punkts visiem interesentiem,” uzsvēra A.Grafs.

Viņš atklāja, ka, lai veicinātu uzņēmumu izpratni par veiksmīgu pārvaldību, šogad ticis izstrādāts Labas pārvaldības kodekss, kas apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā. Principi piemērojami jebkuram uzņēmumam, kura mērķis ir savas darbības efektivitātes celšana un ilgtermiņa vērtības pieaugums.

Eksperts arī aicināja lūkoties uz ESG kā uz vienotu kopumu, jo katrs no elementiem – “E”, “S”, “G” – ir ne tikai vienlīdz svarīgs, bet arī praktiski darbojas mijiedarbībā. Bez sakārtotas pārvaldības grūti sagaidīt veiksmīgu procesu vides un sociālās rīcības jautājumos.

“Liepājas Enerģija” pieredzes stāsts

Enerģētikas nozari pārstāvošā uzņēmuma “Liepājas Enerģija” valdes priekšsēdētājs J.Jansons diskusijā norādīja, ka viņa uzņēmuma ceļš uz ilgtspēju sācies no nulles. Par nozīmīgu atskaites punktu uzņēmums uzskata 2016.gadā saņemto sudraba novērtējumu nacionālajā “Ilgtspējas indeksā”, kas devis stimulu tālākam darbam, palīdzot strukturēt attīstības mērķus.

“Arvien vairāk saprotam, ka lielākā vērtība uzņēmumā ir tieši labs, apmācīts darbinieks. Mēs iesaistām savus darbiniekus ilgtspējīgas pieejas meklēšanā – rezultāts ir jūtams, ja kolektīvs izjūt piederību uzņēmumam. Mēs – darbinieki, valde, padome, akcionāri – kopīgi virzām savas idejas, kopīgi spējam raudzīties daudz plašāk un vienlaikus katrs zinām savu atbildību,” uzsvēra J.Jansons.

Uzņēmums 15 gadu laikā spējis veikt visu siltumtīklu un lielo enerģijas avotu rekonstrukciju. Ko darīt tālāk? Šobrīd tiek plānota attīstība ne tikai ārpus Liepājas, bet arī pārejot uz atjaunojamiem enerģijas resursiem.

Kā skaidroja J.Jansons, Liepāja ir pilsēta, kur saule spīd proporcionāli daudz. No marta līdz novembrim uzņēmums papildus ražo arī saules enerģiju, ko nodrošina uzstādītie saules kolektori vienā no uzņēmuma katlu mājām.

Diskusiju var noklausīties LTRK “Uzņēmēju dienas 2021” diskusijas ierakstā (sākot ar 2:22:15, tai seko vērtīgi “SCHWENK Latvija” un “Ventspils nafta termināls” pieredzes stāsti).

Savukārt ar plašāku apskatu par uzņēmuma ESG aktivitāšu kopumu, kas mazina uzņēmuma riskus un vairo uzņēmuma aktīvu vērtību, ir iespēja iepazīties ar šo diskusiju saistītā “Swedbank” tematiskajā vebināra ierakstā.