InCSR

Ceturtajā izcilo uzņēmumu inovāciju forumā 30. janvārī valsts kapitāldaļu uzņēmumi vienojās daudz ciešāk sadarboties inovāciju ekosistēmas attīstībai Latvijā, aktivizējot izveidotās kopienas un tajās iesaistot arvien vairāk nozaru interesentu.

Lai padarītu Latviju iespējami inovatīvāku, izcilo uzņēmumu inovācijas iniciatīvas ietvaros ir izveidotas četras kopienas – inovāciju ekosistēmas, lielo datu, pētniecības un attīstības un  tehnoloģiju kopiena, kuras forumā iepazīstināja ar mērķiem un ar salīdzinoši īsajā darbības laikā jau paveikto.

“Mēs ejam Ziemeļvalstu labklājības virzienā,” atklājot forumu teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Latvija patlaban ir uz viena pakāpiena, bet mēs tiecamies augstāk – labklājībā, valsts sakārtotībā, tiesiskumā, taisnīgumā. Taču, lai sasniegtu nākamo pakāpienu, mums ir nepieciešams lēciens.”

Premjers norādīja, ka patlaban tiek veidots Nacionālais attīstības plāns un tiek runāts par paradumu maiņu. “Ja mēs gribam dzīvot citādi, tad mums jāsāk darīt lietas citādi. Pasaule mainās. Mums tai ir jāmainās līdzi, mainot savu domāšanu, ieradumus un rīcību, lai no šīm pasaules attīstības tendencēm iegūtu. Valsts lielo uzņēmumu inovāciju forums ir piemērs tam, kā to darīt – sadarbojoties. Sadarbojoties un meklējot sinerģiju starp dažādu nozaru uzņēmumiem, rodas jaunas ekonomiskās iespējas un tas gan uzņēmumiem, gan mums kā valstij ir solis attīstības un izaugsmes virzienā.”

30. janvārī notikušo ceturto forumu organizēja tehnoloģiju uzņēmums SIA “Tet”, kura valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis savukārt akcentēja tehnoloģiju straujo attīstību, kad esam nonākuši līdz robotizācijai un digitālajai transformācijai, kad vajadzīga jauna vide: “Lai apgūtu jaunās idejas, ieviestu labāko praksi un sāktu pielietot, “Tet” ir izveidotas četras kopienas, lielākā no tām ir dizaina domāšanas kopiena, kas palīdz radīt klientiem pēc iespējas draudzīgākus un ērtākus risinājumus un procesus. Interešu kopienu pieeju kā labo praksi mēs vēlētos ieviest arī plašāk, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību starp valsts kapitāla daļu uzņēmumiem un citām ieinteresētām pusēm.”

AS “Latvijas valsts meži” Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna, iepazīstinot ar inovāciju iniciatīvas līdzšinējo attīstību, teica: “Sākām katrs savā pilskalnā, mūrī iemūrējies, līdz galam nesaprotot, kas notiek otra pagalmā. Mums ir atšķirīgas pārvaldes institūcijas, atšķirīga inovāciju brieduma pakāpe, atšķirīgs inovācijām piesaistīto resursu apjoms. Pirmie soļi bija savstarpēja iepazīšanās un pieredzes apmaiņa. Laika gaitā ar mērķtiecīgu komunikāciju, sadarbības iespēju noteikšanu nonācām līdz kopīgu projektu veidošanai, kas balstīti kopīgos mērķos un savstarpējā uzticībā.”

I. Bērzkalna informēja par jau paveikto – 2018. gada 4. aprīlī ar MK lēmumu valsts kapitālsabiedrībām tika uzdots vidēja termiņa stratēģijās paredzēt nefinansiālos mērķus – pētniecībā un attīstībā; tā rezultātā jau vairāki uzņēmumi vidēja termiņa stratēģijas papildinājuši ar pētniecības un attīstības uzdevumiem. Uzņēmumi savstarpēji ir iepazinušies viens ar otra tehnoloģiju piedāvājumiem, informāciju sistēmu risinājumiem, inovāciju un attīstības procesiem, iepirkumiem – kā tie atbalsta vai bremzē inovāciju procesu. Ir mainījusies domāšana, attieksme un savstarpējo kontaktu izmantošana, tagad valda atvērtība un interese vienam par otru.

Kā nopietnas konkrētas sadarbības iestrādnes minami: LMT, VASES un sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem iesniegtais apjomīgais projekts “Baltic Way” programmai “Apvārsnis 2020” izmēģinājumu poligona (“test beds”) izveidei, kur notiks visu viedo tehnoloģiju testēšana un pārbaude. Latvijas Lauksaimniecības universitāte šogad ir sākusi starpnozaru laboratorijas celtniecību, projektā piedalās “Latvenergo”, LVM un citi nozares pārstāvji. Laboratorija būs kā piemērs viedo tehnoloģiju, mikrotīklu risinājumu, koka būvmateriālu izmantošanai celtniecībā nākotnē, pārejot no fosilijās balstītiem uz organiskiem materiāliem – uz koksni.

Pirms pusotra gada LVM iniciēja kokšķiedru masas ražotnes izveidi, kur finišam tuvojas projekta kopā ar “Latvenergo”, “Latvijas finieris”, Koksnes ķīmijas institūtu priekšizpēte – kā papīrmalku neeksportēt, bet piešķirt tai lielāku pievienoto vērtību. Projekta izmaksas būs aprēķinātas, priekšā diskusijas par sadarbības līgumiem un lēmuma pieņemšana par 90-100 darbavietu radīšanu nākamajos piecos gados. LMT un VASES, LVM strādā, lai radītu jaunus mobilo sakaru risinājumus valsts aizsardzībai, kā frekvences izmantot pierobežas joslā ar karšu informācijas atbalstu. Savukārt LMT un LVM sadarbojas dronu satiksmes vadības programmas radīšanā – kā attālināti vadīt dronus, lai lidotu ārpus redzamības zonas, izmantot mobilo sakaru tīklu. Šis ir projekts ar eksporta potenciālu. Bet Ekonomikas ministrija iniciējusi akcelerācijas programmas valsts kapitālsabiedrībām ideju. Kapitālsabiedrības vairāk apmainās ar datiem, arvien nozīmīgāki kļūst atvērtie un ģeotelpiskie dati.

“Tet” Korporatīvās attīstības direktors Viktors Toropovs iepazīstināja ar iniciatīvas ietvaros izveidoto četru interešu kopienu pamatideju. Interešu kopienas raksturo trīs lietas – darbošanās ar ļoti praktiskiem jautājumiem, sarunas ekspertu līmenī; tās ir kapitālsabiedrību sarunas pie viena galda – visiem uzreiz tiek stāstīts viss; kopienas raksturo arī stabilitāte – pastāv ilgtermiņā ar iespēju tām pievienoties arvien jauniem dalībniekiem.

Forums, kas notiek aptuveni ik pēc sešiem mēnešiem,  ir atskaites punkts padarītajiem darbiem. Forumā mainās tā prezidentūra, stafeti nākamā gatavošanā pārņem cits. Koordinācijas grupā ir astoņas kapitālsabiedrības, Pārresoru koordinācijas centrs un Ekonomikas ministrija. Grupa pieņem lēmumus un virza uz priekšu kopienas.

Foruma viesis no Somijas – Ziemeļvalstu rūpniecības tīkla “Combient” biznesa attīstības viceprezidents un Somijas informācijas sabiedrības attīstības centra priekšsēdētājs Ilkka Lakaniemi atzina, ka  izaicinājumi valsts uzņēmumiem ir līdzīgi gan Latvijā, gan Skandināvijas valstīs, bet ir dažas pieredzē balstītas rekomendācijas, kas ir jāņem vērā – vēlams, lai valsts kapitāla daļu uzņēmumu sadarbību koordinētu un uzraudzītu kāda neitrāla puse. Šādu sadarbību atvieglotu ekosistēmas tehniskās platformas izveide, kas palīdzētu efektīvāk organizēt informācijas apmaiņu.

I. Lakaniemi uzsvēra: “Ja uzņēmējs nevēlas mainīt biznesa vadīšanas modeli, sākas stagnācija. Tehnoloģijas nāk un iet, tāpēc svarīgi saprast, ka līdz ar tehnoloģiju mainīšanos, jāmainās domāšanai par kompānijas turpmāko vadīšanu.” Viesis atzinīgi novērtēja interešu kopienu ieviešanu Latvijā, jo tieši šāda veida koncepts veiksmīgi darbojas arī citās valstīs. Inovāciju ekosistēmā būtisks izaicinājums ir inovāciju radīšana pēc iespējas plašākam nozaru lokam, tāpat svarīgi ir saprast, kādās jomās inovācijas vēlas radīt.”

Inovāciju ekosistēmas kopiena pirmoreiz sanāca kopā pirms četriem mēnešiem ar mērķi valsts kapitālsabiedrībām mijiedarboties ar pārējo inovāciju ekosistēmu. Meklēti saskares punkti. Lai arī nav juridisku šķēršļu, kopienas pārstāve aicināja PKC izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību sadarbībai ar inovāciju ekosistēmu un saskaņot tās ar  kompetentajām institūcijām –  Valsts kontroli, Konkurences padomi. Problēmas var rasties sadarbojoties, katrai pusei kaut ko ieguldot, atkarībā arī no riska pakāpes. Inovāciju ekosistēmas kopienas dalībniekus tematiski vieno pilotprojekti, ātra tehnoloģiju validācija, Eiropas finansējuma piesaiste jeb “Apvāršņa” projekti un – investīcijas. Vērtīga visiem ir regulāra tīklošanās starp jaunuzņēmumiem un kapitālsabiedrībām. Kopiena šogad plānojusi tikties desmit reizes, tostarp četras reizes uz tikšanām aicinās jaunuzņēmumu komandas. Tā būs laba iespēja jaunuzņēmumiem vienviet satikt valsts kapitālsabiedrības.

Informējot par Lielo datu kopienas darbu, Viktors Toropovs no “Tet” uzsvēra, ka lielie dati ir jaunais zelts. Kopienas mērķis ir pie viena galda saaicināt jomas ekspertus un attīstīt procesus darbā ar datiem. Būt efektīviem. Tā ir iespēja iesaistīties kopējos sadarbības projektos. Reāli piemēri var sekmēt arī valsts mēroga izaicinājumu risināšanu, un kopiena var kļūt par vērtīgu un atvērtu kompetences centru valsts politikas veidotājiem, akadēmiskajam sektoram un uzņēmējdarbības videi. Pieredzes apmaiņa darbā ar datiem ir viens no galvenajiem Lielo datu kopienas darbības mērķiem, arī ideju ģenerēšana un datu pielietojamības scenāriju izstrāde. Vispirms kopiena plāno meklēt risinājumus sabiedrības ērtībai, nākamais līmenis būtu – piedāvājumi politikas plānotājiem un pašvaldībām, pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, un starp ilgtermiņa uzdevumiem būtu risinājumi valsts politikas plānotājiem. Būt kopienā – nozīmē aktīvi darboties, būt atvērtiem un meklēt sadarbības iespējas jaunām biznesa idejām. Kopiena grib nevis veidot politiku, bet sekmēt politikas veidošanu.

Pētniecības un attīstības kopienas pārstāve, PKC konsultante Ilze Puķīte uzsvēra, ka kopienas mērķis ir noskaidrot, kāpēc pētniecības un attīstības līmenis Latvijā ir ļoti zems. Neviens no Baltijas uzņēmumiem nav starp Eiropas uzņēmumiem ar lielāko investīciju apjomu pētniecībā un attīstībā. Kopiena pētījusi, vai pie zemajiem radītājiem vainīga varētu būt nepilnīga statistika, vai varbūt ieguldījumi patiesi ir zemi. Hipotēze, ka uzņēmumi neuzrāda visu statistikā, apstiprinājās, jo ne vienmēr iekšējās izmaksas attīstībai tiek īpaši uzskaitītas. Hipotēze, ka ieguldījumi attīstībai un pētniecībai patiesi ir zemi, arī apstiprinājusies daļēji. Pētniecības un attīstības mērķa neesamība un riska apetītes trūkums nereti noved pie tā, ka uzņēmumu darbinieki nejūtas motivēti radīt jaunas idejas. Kopiena secinājusi: lai no esošās situācijas nokļūtu nākotnes vīzijā, ir jāzina, cik katrs uzņēmums pētniecībā un attīstībā iegulda un jāpalielina šie ieguldījumi. Tikai tā var nonākt pie vēlamā šo ieguldījumu apjoma. Lai nonāktu pie investīciju palielinājuma attīstībai, visupirms jābūt skaidram mērķim, kāpēc to darīt. Skaidrāk noteiktai būtu jābūt valsts lomai – ko tā vēlas no valsts uzņēmumiem sagaidīt, un būtu nepieciešamas arī valsts pārvaldes politikas atbalsts pētniecībai un attīstībai. Kopiena plāno vairāk tās darbībā iesaistīt akadēmisko sektoru. Aktuāla ir pamatojuma izstrāde, lai kapitālsabiedrības varētu iekļaut stratēģijās pētniecību, kādi varētu būt atbilstošie riski.

Tehnoloģiju kopienas pārstāvis Mārcis Dzenis, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, akcentēja, ka kopienas mērķis ir identificēt tehnoloģiskas problēmas kopienas uzņēmumos un rast iespējamos scenārijus to risināšanai. Kopiena ir vieta labās prakses pārņemšanai, apmaiņai, lai ritenis nebūtu jāizgudro no jauna. Kopienas iniciatīvu attīstībai, tāpat kā pārējām kopienām, ir nepieciešams arī ārējais atbalsts augstākajā līmenī. Kopiena plāno rīkot izglītojošus seminārus, sadarboties ar asociācijām – LIKTA u.c., arī ar ministrijām – VARAM. M.Dzenis aicināja interesentus pievienoties kopienai un nevis eksistēt tajā, bet aktīvi darboties.

“Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis iniciatīvas vadību un nākamā foruma organizēšanas stafeti līdz ar ripu, kas simbolizē inovatīvo garu, svinīgi nodeva Pārresoru koordinācijas centram un tā vadītājam Pēterim Vilkam, kurš, uzņemoties šo pienākumu, sacīja: “Šī iniciatīva turpinās jau divus gadus. Sniega bumba tomēr ir sākusi velties diezgan strauji, un pirmie rezultāti jau ir. Uzņēmumos arvien palielinās ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, inovācijās.” P. Vilks izteica vēlējumu, “lai mēs šo kopienu un iniciatīvas ietvaros mērķtiecīgi strādātu, lai būtu rezultāti! Un tie būs  – kā mērķtiecīga darba rezultāts.”

Informāciju par inovāciju iniciatīvas kopienām var atrast PKC mājaslapā www.pkc.mk.gov.lv, kur tām izveidota sadaļa “Latvijas izcilo uzņēmumu inovāciju iniciatīva”.

Saziņai ar kopienām izmantojamie e-pasti:

Inovāciju ekosistēmas kopiena – sadarbibaskopiena@pkc.mk.gov.lv

Lielo datu kopiena – dati@pkc.mk.gov.lv

Pētniecības un attīstības kopiena – petniecibaskopiena@pkc.mk.gov.lv

Tehnoloģiju kopiena – tehnologijukopiena@pkc.mk.gov.lv

Latvijas izcilo uzņēmumu inovāciju iniciatīvu aizsāka četri uzņēmumi un PKC 2018. gada pavasarī LMT organizētajā forumā. Turpmākajos divos forumos, ko secīgi organizēja LVM un “Latvenergo”, iniciatīva attīstījās, izveidojot darba grupas un pērn pievienojoties vēl četriem uzņēmumiem. Patlaban iniciatīvā sadarbībai vienojušies astoņi uzņēmumi un divas iestādes: SIA “Tet”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, AS “Latvijas valsts meži”, AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Elektroniskie sakari”, VAS “Latvijas Pasts”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs un Ekonomikas ministrija.