InCSR

Latvija jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus no 100 – tieši tikpat, cik 2021.gadā, liecina starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” dati. Lai arī tas mums ir ļāvis 180 valstu konkurencē izcīnīt augsto 39.vietu Latvijas sniegums šajā novērtējumā joprojām ir ievērojami zemāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.

Vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs ES valstu vidū 2022.gadā bija 64 punkti, bet OECD valstu vidū – 66 punkti. Tādējādi ES dalībvalstu konkurencē Latvija ierindojusies 15.vietā (no 27), bet OECD valstu konkurencē – 27.vietā (no 38).

Jāpiebilst, ka Latvijas sniegums politiskā godaprāta jomā novērtēts ar 49 punktiem no 100, kas zemākais rezultātu ES (līdzīgu līmeni sasniegušas tikai tādas valstis kā Grieķija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija). Savukārt biznesa integritātes jomā Latvija ieguvusi 52 punktus no 100, kas liecina par to, ka valstī ir izplatīta kukuļdošana. Šajā jomā vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu, kā arī konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos.

Kā norāda sabiedrisko attiecību aģentūras “GOLIN Riga” partneris un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks, Latvijas rezultāts Korupcijas uztveres indeksā ir spēcīgs pierādījums tam, ka valstī netiek veltīta pietiekama uzmanība ekonomisko problēmu risināšanai un preventīviem korupcijas apkarošanas pasākumiem.

“Mēs kopumā pasīvi uztveram korupcijas problemātiku – samierināmies un pieņemam, kas ir patiesi bīstama tendence kopš deviņdesmito gadu beigām. Stagnācijas fāze šajā novērtējumā raida signālus, ka ir nepieciešama visaptveroša rīcība, lai sabiedrībā un biznesa vidē radītu uzticību par atbildīgu un godprātīgu pieeju visos valsts līmeņos. Labā ziņa – digitālā laikmeta sniegtās iespējas var būtiski uzlabot gan uzraudzību, gan progresu mūsu sniegumam cīņā pret korupciju,” tā A.Vērzemnieks.

Savukārt sabiedrības par atklātību “DELNA” direktore Inese Tauriņa atzīmē, ka Latvijas rezultāti Korupcijas uztveres indeksā apšaubīt, ka tai izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķi, kas paredz 2024.gadā iegūt šajā novērtējumā 64 punktus, bet 2027.gadā – 67 punktus. Viņas ieskatā šo pārliecību palielina fakts, ka, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, tajā nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc Latvija neievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās pietiekami aktīvi.

I.Tauriņa uzsver, ka korupcija grauj lēmumu pieņēmēju un valdības rīcībspēju aizsargāt sabiedrību, tāpēc uzskatāma par nopietnu draudu nacionālajai un globālajai drošībai, kā arī valsts tiesiskumam un demokrātiskai attīstībai. Viņasprāt, valdībai ir jārīkojas daudz izlēmīgāk, nosakot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti ikdienas darbos.

“Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.-2025.gadam pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tas tā arī nav noticis. Ir sajūta, ka lēmuma pieņēmēji, valdība un arī sabiedrība, kā arī mēs katrs kā indivīds tomēr neapzināmies korupcijas negatīvās sekas. Ar savu pasīvo rīcību mēs izturamies vieglprātīgi pret savu drošību un atsakāmies paši no savas labklājības ilgtermiņā. Tieši to uzskatāmi parāda Latvijas pēdējo sešu gadu rezultāti Korupcijas uztveres indeksā,” tā I.Tauriņa.

Tam, ka korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai, piekrīt arī Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks. Viņaprāt, jaunākie Korupcijas uztveres indeksa dati zināmā mērā ataino korupcijas saikni ar konfliktiem un drošību, jo šis novērtējums īstenots ģeopolitiski sarežģītā laikā.

“Krievijas nežēlīgais uzbrukums Ukrainai ir bijis kā lakmusa tests sabiedrības individuālai un kolektīvai izpratnei par drošību. Teju gada laikā publiskajā telpā kā uz delnas esam vērojuši piemērus tam, pie kā noved agresora valsts līdzekļu izšķērdēšana un publiskā sektora amatu izmantošana privātās interesēs. Šīs ilustrācijas ir jāizmanto kā mājasdarbs, kurā rūpīgi jāizvērtē līdzšinējie valstī veiktie pasākumi korupcijas novēršanai, tostarp arī tādi, kas skar iekšējās kontroles stiprināšanu un risku mazināšanu,” ir pārliecināts V.Mūrnieks.

Vienlaikus IDB vadītājs norāda, ka korupcija grauj uzticību valsts pārvaldes institūcijām un ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas tiek legalizēti ar mērķi sniegt maldīgu priekšstatu par to patieso izcelsmi. Tāpat augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautisko partneru un investoru acīs. Tādējādi viņa skatījumā korupcijas apkarošanā ļoti nozīmīga loma ir rīcībpolitikas un lēmumu praktiskai akceptēšanai ikdienas dzīvē, attiecīgi – gan visām iestādēm, gan arī sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās šo pasākumu īstenošanā.

Savukārt I.Tauriņas un citi “DELNAS” eksperti ir atzīmē, ka primāri ir nepieciešams strādāt pie Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanas un pilnveides, interešu konflikta pārvaldības sistēmas pilnveides un risku novērtējuma. Tikpat nozīmīga loma ir pietiekami plašas un saskanīgas ārvalstu kukuļdošanas definīcijas izstrādei (piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums) un uzņēmēju godīguma veicināšanai, mudinot viņus proaktīvi publiskot datus un citu informāciju, kas attiecas uz korupcijas atklāšanu un novēršanu, kā arī pretkorupcijas sistēmām.

Vienlaikus “DELNAS” eksperti vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams grozīt Saeimas kārtības rulli, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju, un papildināt esošo publisko iepirkumu kontroles mehānismus ar atklātiem uzraudzības pasākumiem, kuros tiktu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība. Tāpat viņi aicina valsts pārvaldes institūcijas sekot prokuratūras piemēram, izstrādājot vai atjaunojot ētikas kodeksus, kā arī iedzīvinot tos ikdienā, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – arī uzņemties lielāku atbildību korupcijas mazināšanas jomā.

KNAB pārstāve Agita Antonāne gan uzskata, ka pārmetumi ir nevietā, norādot, ka KNAB, līdzīgi kā citas atbildīgās institūcijas, pēdējo gadu laikā ir sekmīgi īstenojušas dažādus pasākumus, lai ieviestu starptautisko organizāciju rekomendācijas korupcijas apkarošanas jomā.

“Mēs, cik vien tas ir iespējams KNAB kompetences ietvaros, esam uzņēmušies līderību. Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns nav tikai plāns KNAB darbībai. Tajā ir ietverti nozīmīgi uzdevumi, kuros būtu jāuzņemas līderība arī citām valsts pārvaldes iestādēm,” atzīmē A.Antonāne.

.

Korupcijas uztveres indekss ir pasaulē visplašāk izmantotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. Tajā tiek vērtēta privātā sektora uztvere par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus, tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus, analīzes avotus, kas veidoti, īstenojot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus.

Valstu sniegums šajā indeksā tiek vērtēts skalā no 0 līdz 100, kur 0 norāda uz to, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Ja valsts sniegums tiek novērtēts ar mazāk nekā 50 punktiem, tas parasti norāda, ka šajā valstī pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas rezultātus Korupcijas uztveres indeksā, tika izmantoti desmit avoti no deviņām dažādām institūcijām.