InCSR

Palielinoties darba devēju izpratnei par iekļaujošas darba vides nozīmi, dažādībai veltītu iniciatīvu īpatsvars Latvijā palielinās. Tomēr tās ne vienmēr sniedz maksimālo efektu, jo bieži vien trūkst stratēģiskas un sistemātiskas pieejas, tāpēc Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) šā gada nogalē īstenoja unikālu iniciatīvu darba devēju atbalstam – Dažādības mentoru programmu. Tās ietvaros izstrādātas 17 iniciatīvas, kas ne vien veicinās pozitīvas pārmaiņas ne tikai atsevišķu organizāciju ikdienā, bet arī kalpos par iedvesmojošiem labās prakses paraugiem darba tirgū kopumā.

Dažādības vadības principu integrēšana personāla vadības sistēmā jau sen nav tikai darba devēju labās gribas izpausme – šie aspekti aizvien vairāk tiek regulēti ne vien valstiskā, bet arī starptautiskā līmenī. Eksperti ir pārliecināti – lai nodrošinātu atbilstību, ar vienreizējām aktivitātēm turpmāk nepietiks, un darba devējiem jau šodien uz dažādības jautājumiem jāraugās stratēģiskāk.

“Manuprāt, aktuālo situāciju dažādības vadības jomā ļoti uzskatāmi ilustrē frāze – ir jāskrien ātri, lai paliktu uz vietas, bet divtik ātri, lai tiktu uz priekšu. Proti, lai nodrošinātu organizācijas atbilstību tiesiskajam regulējumam, piemēram, ilgtspējas ziņošanas jomā, ar līdzšinējām iniciatīvām nepietiek. Diemžēl Latvijā tikai retajam darba devējam ir zināšanas par to, kā sistemātiski risināt ar dažādības vadību saistītos jautājumus. Tas apgrūtina iekļaujošas darba vides un sabiedrības attīstību. Tāpēc augsti vērtējama ir SIF iniciatīva nodrošināt Latvijas darba devējiem vēl plašākas un kvalitatīvākas iespējas attīstībai dažādības vadības jomā,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un SIF Dažādības mentoru programmas eksperte Dace Helmane.

Viņa atklāj, ka šī programma izstrādāta ar mērķi palīdzēt darba devējiem stiprināt savu kompetenci dažādības vadības jomā, nodrošinot praktisku ekspertu atbalstu konkrētu iniciatīvu izstrādē. Vienlaikus tā pilda kvalitatīvas tīklošanās platformas funkcijas – programmas dalībnieki atbalsta viens otru, daloties pieredzē, informācijā u.tml., gan mācību laikā, gan arī pēc tām.

Starp pirmajām šīs programmas ievaros izstrādātajām iniciatīvām dominē stratēģisko dokumentu izstrāde – gan dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas politikas,  gan dažādības vadības stratēģija un rīcības plāni. Taču virkne iniciatīvu ir vērstas uz konkrētiem pasākumiem un/vai dažādības aspektiem, piemēram, mācību programmu izstrāde darbinieku izpratnes veicināšanai par dažādību, tās pievienoto vērtību, dažādības aspektu integrēšana personāla novērtēšanas procesā, pasākumi darbinieku iedrošināšanai, lai informētu par bažām saistībā ar iespējamu diskrimināciju u.c.

“Viens no galvenajiem iekļaujošas darba kultūras attīstības priekšnosacījumiem ir kvalitatīva sadarbība. Tāpēc ar patiesi lielu aizrautību vērojām, kā Dažādības mentoru programmas ietvaros rekordīsā laikā tapa virkne lielisku iniciatīvu, kas nākotnē veicinās pozitīvas pārmaiņas daudzu organizāciju ikdienā un darba tirgū kopumā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce. “Fakts, ka virkne šo iniciatīvu jau veiksmīgi tiek īstenotas praksē, iepriecina. Tomēr vēl lielāku gandarījumu sniedz apziņa, ka Latvijā veidojas patiesi jaudīga dažādības vadības praktiķu kopiena, kuras pārstāvji ir gatavi ne vien īstenot pozitīvas pārmaiņas dažādības jomā, bet arī iedvesmot tām citus.”

Viņas skatījumā šai kopienai, līdzīgi kā jaunajai darba devēju atbalsta programmai, būs ļoti nozīmīga loma iekļaujošas darba vides un sabiedrības attīstības veicināšanā Latvijā. Pirmkārt, palielinoties darba devēju izpratnei par dažādības pievienoto vērtību, nepieciešamība pēc praktiska atbalsta dažādu iniciatīvu īstenošanai palielināsies. Otrkārt, SIF līdzšinējā pieredze liecina, ka reāli pieredzes stāsti pozitīvām pārmaiņām dažādības vadības jomā iedvesmo visvairāk. Ņemot vērā šos aspektus, Dažādības mentoru programmu ir plānots turpināt arī nākamgad.

Dažādības mentoru programmu īstenoja SIF sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu un organizācijas attīstības centru “Spring Valley”. Dalība tajā bija bez maksas – visas ar programmas īstenošanu saistītās izmaksas tika segtas no Eiropas Savienības Sociālā fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.