InCSR

Ilgtspējīgas valsts attīstības galvenais priekšnoteikums ir ilgtspējīga sabiedrības attīstība. Latvijas iedzīvotāji to saista primāri ar investīcijām izglītības un jauniešu nodarbinātības veicināšanā, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” dati*. Lai arī šādas investīcijas ir izdevīgas jebkurai organizācijai, turklāt ne vien ilgtermiņā, bet arī īstermiņā, ieguldīt nākotnes darbiniekos ir gatavs tikai retais darba devējs.

Latvijas korporatīvajā vidē investīcijas vietējā kopienā joprojām saistās galvenokārt ar labdarību – ziedojumiem sociāli vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un dzīvniekiem. Lai gan nevar noliegt, ka šāds atbalsts sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešams, ko atbalsta arī 16% Latvijas iedzīvotāju, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane norāda, ka eksistē arī citi risinājumi. Turklāt tiem ilgtermiņā ir ievērojami lielāka pievienotā vērtība.

Piemēram, ļoti nozīmīga loma ne vien ilgtspējīgas sabiedrības, bet arī biznesa attīstībā allaž ir bijusi inovācijām, kuru virzītājspēks ir zināšanas un prasmes. Investējot dažādās ar izglītību un jauniešu nodarbinātības veicināšanu saistītajās aktivitātēs, organizācijas demonstrē atbildību un interesi par ilgtspējīgu sabiedrības un valsts attīstību. Vienlaikus tās savlaicīgi risina problēmas, ko nākotnē varētu izraisīt kvalificēta, motivēta darbaspēka trūkums.

“Lai gan darba devēju cīņa par talantiem šobrīd ir ļoti sīva, proaktīvi investēt finanšu un laika resursus nākotnes darbiniekos ir gatavs vien retais. Kādam tas šķiet dārgi, kādam – neracionāli, jo konkurenti var pārvilināt profesionālākos darbiniekus jebkurā brīdī. Tomēr šis nav jautājums par “dārgi” vai “lēti”, “racionāli” vai “neracionāli”. Tas ir jautājums par “gudru”, stratēģisku esošo un potenciālo darbinieku resursu pārvaldību. Turklāt pieredze rāda, ka šīs investīcijas atmaksājas arī īstermiņā,” skaidro D.Helmane.

Latvijas iedzīvotāji kā primārās aktivitātes vai iniciatīvas sabiedrības ilgtspējas veicināšanā min atbalstu jauniešu iekļaušanai darba vidē – prakses vietas, stipendijas u.tml. (24%), kā arī kvalitatīvas izglītības pieejamību (23%). Salīdzināšanai var minēt, ka uz nepieciešamību atbalstīt sabiedrības veselības veicināšanas projektus norāda 21%, vides aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas projektus – 18%, jaunuzņēmumu attīstību un korupcijas mazināšanu – 14%, bet ilgtspējīgu patēriņa paradumu veidošanu un klimata pārmaiņu mazināšanu – 8%.

Likumsakarīgi, ka par atbalsta nepieciešamību jauniešu iekļaušanai darba vidē biežāk iestājas skolnieki un studenti jeb potenciālie darba tirgus dalībnieki un viņu vecāki. Tāpat šis jautājums ir vairāk aktuāls sievietēm, respondentiem ar zemākiem ienākumiem (līdz 300 EUR mēnesī) un Latgales reģiona iedzīvotājiem. Savukārt uz atbalsta nepieciešamību kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšanā biežāk norāda seniori jeb respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem, bezdarbnieki un Pierīgas iedzīvotāji.

Komentējot aptaujas datus, D.Helmane uzsver, ka jauniešu vēlme mācīties un piepildīt savas profesionālās ambīcijas ir gan saprotama, gan apsveicama, jo zināšanas un prasmes mūsdienās paver ļoti plašus iespēju apvāršņus. Tiesa, ne tikai viņiem.

Par darba devēju ieguvumiem praksē ir pārliecinājušies arī daudzi Ilgtspējas indeksa dalībnieki. Piemēram, “BALTA”, Labklājības ministrija, “Rimi Latvia”, “Sadales tīkls” un vēl virkne organizāciju, kuras aktīvi iesaistījušās “Swedbank” īstenotajā skolu programmā “Dzīvei gatavs”, kas veidota ar mērķi sniegt skolēniem, kā arī skolotājiem izpratni par skolā apgūstamo zināšanu un prasmju pielietojumu dzīvē. Tāpat “Latvenergo”, kas ne vien atbalsta mūsdienīgu fizikas kabinetu izveidi Latvijas vispārizglītojošajās skolās, bet arī organizē vērienīgu fizikas-erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments”, kura mērķis ir sniegt skolēniem jaunas zināšanas un izpratni par dabai draudzīgas nākotnes potenciālu, kā arī veidiem, fizikas zināšanas pielietot ikdienišķās situācijās. Savukārt apdrošināšanas kompānija “ERGO” 2001.gadā iedibināja stipendiju jauniešiem, kuri palikuši bez vecāku apgādības.

“Pieredze rāda, ka investīcijas nākotnes darbinieku “skološanā” ne vienmēr ir rakstāmas ar četriem un vairāk cipariem. Piemēram, prakses iespējas studentiem vai uzņēmuma darbinieku vieslekcijas izglītības iestādē nemaksā gandrīz neko, taču sniedz jauniešiem iespēju paraudzīties, kā teorija strādā praksē. Vienlaikus šīs aktivitātes ļauj iepazīt konkrēto nozari un laikus izvērtēt, vai izvēlētā specialitāte ir īstā,” tā Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.

.

* Pētījums veikts 2021.gada jūlijā, aptaujājot interneta vidē 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.