Latvijas iedzīvotāji sagaida lielāku uzņēmumu iesaisti atbalsta sniegšanā Ukrainai
2022. gada 14. aprīlis
Lai gan neskaitāmi Latvijas uzņēmumi jau ir atbalstījuši Ukrainu tās karā ar Krieviju, turklāt ne vien publiski nosodot šo ofensīvu, bet arī finansiāli un ar ziedojumiem, vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju uzskata, ka līdz šim sniegtais atbalsts nav pietiekams. Vienlaikus 42% uzsver, ka uzņēmumiem nevajadzētu izmantot šo situāciju savu zīmolu popularizēšanas nolūkos, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” dati*.
Kā nozīmīgākās atbalsta formas Ukrainai respondenti min palīdzību bēgļiem (58%), uzņēmumu ražošanas pārcelšanu no Krievijas uz citām pasaules valstīm (54%), atbalsta sniegšanu dažādām ukraiņu kopienām (52%) un aktīvu bēgļu nodarbināšanu (51%). Savukārt katrs trešais norāda, ka uzņēmumiem būtu atklāti jādemonstrē atbalsts Ukrainai savās reklāmās.
Ņemot vērā augsto negatīvo ziņu koncentrāciju medijos un dažādās sociālo tīklu platformās kopš karadarbības sākuma Ukrainas teritorijā, liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu reklāmām būtu jābūt uzmundrinošām (61%) un jāsatur ikdienā praktiski noderīga informācija (58%). Pie kam, neraugoties uz situācijas nopietnību, tikai katrs desmitais norāda, ka šobrīd uzņēmumiem savās reklāmās būtu jāizvairās no humora.
Teju katrs trešais uzskata, ka šobrīd uzņēmumu reklāmām būtu jābūt pielāgotām esošajai situācijai. Piemēram, jautāti par ar Ukrainas un Krievijas karu saistītās situācijas atspoguļojumu reklāmās, respondenti, kuri atbalsta šādu taktiku, pauž pārliecību, ka šīm reklāmām primāri būtu jādemonstrē, kā zīmoli šajā laikā atbalsta savus darbiniekus (38%) un kā tie palīdz gan Ukrainas iedzīvotājiem, kuri joprojām atrodas savā dzimtenē (32%), gan arī tiem, kuri devušies bēgļu gaitās (31%). Tāpat teju 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka publiskajā telpā būtu vairāk jāizceļ uzņēmumi, kuri ziedo reklāmas vietas labdarības organizācijām.
* Pētījums par karu Ukrainā tika veikts 2022.gada martā, iesaistot tajā 10 Eiropas valstis. Latvijā šī pētījuma ietvaros tiešsaistē tika aptaujāti 800 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.