InCSR

Ārkārtas situācijā no Latvijas uzņēmumiem iedzīvotāji šobrīd visvairāk sagaida praktisku un reālu palīdzību ikdienas dzīvē un to, ka tie izpratīs cilvēku vajadzības un palīdzēs mazināt trauksmi. Tā liecina “Kantar” COVID-19 barometra pētījums, kas veikts Latvijā un vairāk nekā 30 valstīs pasaulē.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (66%) izjūt satraukumu saistībā ar COVID-19 un tā izraisīto ārkārtas situāciju. Tas lielā mērā saistīts ar cilvēku raizēm par sevi un saviem tuvākajiem šajā laikā. Visvairāk iedzīvotāji uztraucas par ekonomikas atjaunošanās spēju pēc ārkārtas situācijas beigām (73%), kā arī par risku saslimt ar vīrusu (50%).

“Situācijā, kad iedzīvotāji izjūt satraukumu un raizes, liela nozīme ir tam, kā uzņēmumi rīkojas un komunicē ar sabiedrību un saviem klientiem. 43% Latvijas iedzīvotāju vēlas saņemt no uzņēmumiem atbalstu, praktiskus un reālus piedāvājumus un risinājumus, kā arī nosvērtu, gādīgu attieksmi un rūpes par darbiniekiem un klientiem, kas palīdzētu mazināt satraukumu. Vienlaikus iedzīvotāji sagaida, ka uzņēmumi sniegs informāciju par aktuālajiem pakalpojumiem un izmaiņām,” atklāj “Kantar” zīmolvedības eksperte Inta Priedola.

Tomēr dažādas iedzīvotāju grupas uz ārkārtas situāciju reaģē atšķirīgi. Pētījuma dati rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir satraukti, taču vecāka gadagājuma cilvēki (virs 65 gadi), kuri ir visneaizsargātākie pret vīrusu, Latvijā jūtas mierīgāki, nekā gados jaunāki cilvēki, un uz situāciju raugās diezgan filozofiski. Ar ko tas skaidrojams?

Kā norāda “Kantar” eksperte, iedzīvotāji nav viendabīga ļaužu grupa. Cilvēki satraukumā reaģē atšķirīgi: daži mēdz noslēgties, citi nogaida, vēl kāds sāk aktīvi rīkoties vai vienkārši pielāgojas situācijai. Cilvēku reakcijas un gaidas atšķiras atkarībā no emocionālā tipa.

Tāpat I.Priedola atklāj, ka atklāts humors COVID-19 kontekstā daudziem nav pieņemams. Tomēr ir daļa sabiedrības (12%), kuras dzīves galvenā vērtība ir dzīvesprieks un optimisms, tāpēc šie cilvēki uz humoru un vieglu komunikāciju reaģē pozitīvi. Latvijā šī tipa cilvēki turpina iepirkties tāpat kā pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas. Viņus vairāk nekā citus interesē mobilās un viedās ierīces un vismazāk interesē medicīnas preču iegāde, dezinfekcijas līdzekļu, pārtikas un citu krājumu veidošana. Turklāt viņi uzskata, ka reakcija uz situāciju ir pārspīlēta.

21% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi saglabāt stabilitāti. Viņi ikdienā ierobežo savus izdevumus, taupa naudu, veido krājumus un izvairās no nevajadzīgiem pirkumiem, samazina veikalu apmeklējumus un mazāk iepērkas arī tiešsaistē. Atbildīga finanšu plānošana gan Latvijā, gan Lietuvā svarīgāka ir gados jaunākiem iedzīvotājiem.

Savukārt 12% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārkārtas situācijā ir svarīgi saglabāt enerģiju un apņēmību. Arī ierobežotos apstākļos viņi cenšas uzturēt aktīvu dzīves veidu – veic remontdarbus, sporto u.tml. Šie cilvēki pēdējo divu nedēļu laikā vairāk nekā citi ir iegādājušies mēbeles un interjera preces, degvielu, sporta preces, kurpes, kā arī biežāk izmantojuši pārtikas piegādes pakalpojumus no kafejnīcām un citām ēstuvēm uz mājām.

“Ir patīkami vērot, kā Latvijā mediji un uzņēmumi komunicē ar iedzīvotājiem, atbilstoši ārkārtas situācijai sniedz atbalstu un informāciju. Svarīgi ir sekot līdzi iedzīvotāju noskaņojumam šajā laikā un, parādoties pirmajām pazīmēm par atgūšanos no ārkārtas situācijas, pārorientēties uz aktuālajām iedzīvotāju vajadzībām  un turpināt iet uz priekšu. “Kantar” pētījumi, kas veikti laika posmā pēc 2008. gada lejupslīdes, liecina, ka spēcīgi zīmoli pēc krīzes atjaunojas pat deviņas reizes ātrāk,” tā I.Priedola.

.

Oriģinālā ziņa pieejama šeit: https://www.kantar.lv/kantar-covid-19-barometrs-latvijas-iedzivotaju-reakcija-uz-koronavirusa-radito-arkartas-situaciju-dazadam-cilveku-grupam-ir-atskiriga/