InCSR

Pēdējo gadu laikā ir sperti mērķtiecīgi soļi pretī diskriminācijas mazināšanai un vienlīdzības principu iedzīvināšanai Latvijas sabiedrībā. Noslēdzot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” piecgadi, eksperti ir vienisprātis – esam uzņēmuši pareizo virzienu, tomēr Latvijā ir nepieciešams joprojām aktualizēt saliedētas sabiedrības jautājumus. 

Lai gan teju 60% šogad aptaujāto uzskata, ka pašu iespējas novērst ikdienas diskrimināciju ir niecīgas, sabiedrības izpratne par dažādību gadu gaitā palielinājusies. Pētījumu kompānijas SKDS aptaujas dati liecina – ja 2017.gadā tikai piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju neiebilda draudzēties, dzīvot kaimiņos un strādāt kopā ar tādām diskriminācijas riskam pakļautajām grupām kā romi, bēgļi, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem u.c., 2022.gadā jau 40% norāda, ka nav tādu sabiedrības grupu, ko viņi nevēlētos redzēt dzīvojam kaimiņos.

Noslēdzot SIF kampaņas piecgadi, trešdien, 9.novembrī, norisinājās ekspertu diskusija: “Iekļaušana – instruments sabiedrības ilgtnoturībai. Kā sasniegt, izmērīt un noturēt?”. Tajā piedalījās SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce, domnīcas “PROVIDUS” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis un komunikācijas aģentūras “Deep White” biznesa attīstības vadītāja Laura Zvejniece. Tāpat pasākuma laikā tika prezentēts jaunākais SKDS pētījums par Latvijas sabiedrības attieksmi pret dažādību, iekļaušanu un vienlīdzības principu iedzīvināšanu.

Ko nozīmē “iekļaušana”?

Viena no galvenajām diskusijas atziņām – Latvijas sabiedrībā trūkst vienota redzējuma par to, ko īsti nozīmē “iekļaušana” un ar to saistītie termini: “dažādība”, “integrācija”, “vienlīdzība”.

“Lai vārdu piepildītu ar saturu, par to ir jāstāsta, jārunā,” ir pārliecināta Z.Pūce. “Cilvēku izpratne par to, kas ir “norma”, visu laiku mainās. Tas, ko uzskatījām par pareizu 20.gadsimtā, noteikti nav tas pats, ko vēlamies redzēt šodienas sabiedrībā. Tāpēc ir būtiski, ka mums ir vienots ietvars par to, ko iekļaušana un dažādība nozīmē realitātē. Labklājīga valsts nav iedomājama bez iekļaujošas, līdztiesīgas un saliedētas sabiedrības.”

Kā uzsver A.Lāce, īpaši svarīgi veidot šo terminu izpratni ir jauniešu auditorijā, jo viņiem nereti nav nepieciešamās valodas – vārdu un “pareizo” terminu –, lai veidotu sarunu par dažādības tēmu. Kā nekā, no SKDS pētījuma datiem izriet – jo jaunāki ir respondenti, jo biežāk viņi norāda, ka var personiski paveikt daudz, lai mazinātu ikdienas diskrimināciju (36%).

Vienots dažādības vadības standarts

Tāpat eksperti norāda, ka iekļaujošas sabiedrības izveidi var veicināt vienota standarta izveide dažādības vadībā. Kā vienu no pozitīvajiem piemēriem viņi min Norvēģiju, kur ir izstrādāts nacionālais standarts dažādības vadības ekspertu sertifikācijā. Līdzīgu standartu dažādības vadībā plānots iedzīvināt arī Latvijā. Piemēram, nākamajā gadā SIF pirmo reizi veiks “Saliedētības indeksa” pētījumu, kurā analizēs sabiedrības attieksmi pret dažādiem saliedētības jautājumiem, tostarp noteiktu sabiedrības grupu iekļaušanu.

“Latvijā pašlaik ir ļoti maz dažādības mērījumu, lai gan uzņēmumos šie dati noteikti ir pieejami. Bieži dzirdu darba devējus sakām, ka uzņēmumā ar diskriminācijas novēršanu “viss ir kārtībā” vai “neviens nav sūdzējies”. Tomēr jautājums ir – vai organizācijā vispār ir iestrādnes, kā norādīt uz iespējamajām problēmām? Un, ja šāda sistēma ir, vai darbinieki jūtas pietiekami droši, lai runātu par to, kā viņi jūtas?” skaidro D.Helmane. Viņa uzsver, ka mūsdienās nepietiek tikai ar faktu izvērtēšanu; ir svarīgi noskaidrot arī darbinieku viedokli par to, kā viņi jūtas darba vidē.

Kur esam šobrīd?

Demogrāfiskie rādītāji skaidri parāda, ka iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās – 2021.gada sākumā viņu skaits bija par 14,5 tūkstošiem mazāks nekā gadu iepriekš. Tāpēc eksperti norāda, ka darba devējus nepieciešams vairāk motivēt nodarbināt dažādas sabiedrības grupas, tādējādi pilnvērtīgi izmantojot pieejamos cilvēkresursus.

“Lai dažādību iedzīvinātu, ir svarīgi darba devējam precīzi norādīt ekonomiskos ieguvumus, nodarbinot cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām, tostarp diskriminācijas riskam pakļautajām,” uzsver Z.Pūce, piebilstot, ka pilnīga iekļaušana sabiedrībā nav iespējama, ja cilvēkam nav iespējas realizēt sevi profesionāli, kļūstot par ekonomiski aktīvu sabiedrības daļu.

Lai gan eksperti atzīst, ka, iedzīvinot dažādības principus Latvijas darba vidē, tiek pieļautas kļūdas, viņu vērtējumā ir uzņemts ļoti labs kurss. Piemēram, 2012.gadā, kad Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sāka organizēt ikgadējo novērtējumu Ilgtspējas indekss, tajā nebija iespējams iekļaut kritērijus par dzimumu līdztiesību, jo darba devēji to vienkārši nesaprastu. Taču šobrīd šī tēma kļūst pašsaprotama arvien plašākam darba devēju lokam.

I.Balodis ir pārliecināts – iekļaujošas darba vides panākumu atslēga slēpjas tajā, ka cilvēks tiek pieņemts darbā savu zināšanu un prasmju dēļ, nevis, piemēram, tāpēc, ka uzņēmums vēlas nodarbināt cilvēku ar invaliditāti: Viņa vērtējumā šeit nozīmīga loma ir iekļaujošas izglītības sistēmas izveidei.

Jautāti, kā sabiedrības attieksme pret dažādību ir mainījusies pēdējo piecu gadu laikā, eksperti norāda, ka ir šajā ziņā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Īpaši jautājumā par bēgļu un patvēruma meklētāju iekļaušanu.

“Uzņēmot kara bēgļus no Ukrainas, esam kļuvuši atvērtāki pret šīs sabiedrības grupas vajadzībām. To apstiprina arī SKDS pētījumu dati. Piemēram, 2015.gadā gadā 78,3% iedzīvotāju iebilda pret pārcelto un pārmitināto patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tajā pašā laikā šā gada pētījuma dati liecina, ka tikai 8,2% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos savā darba kolektīvā vai tuvu draugu lokā redzēt bēgļus vai patvēruma meklētājus, bet 9,1% nevēlētos dzīvot šīm sabiedrības grupām kaimiņos.

Plašāka informācija par informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” laikā īstenotajām aktivitātēm pieejama tīmekļvietnē www.atvertiba.lv.

.

Informatīvā kampaņa “Atvērtība ir vērtība” īstenota Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda, bet 15% finansē Latvijas valsts.

Kampaņas ietvaros katru gadu tika aktualizēta kāda no diskriminācijas riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām, īstenojot virkni aktivitāšu bēgļu un patvēruma meklētāju diskriminācijas un personu diskriminācijas mazināšanai to etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma un invaliditātes dēļ. Tās primāro mērķa auditoriju veidoja gan Latvijā diskriminācijas riskiem visvairāk pakļauto grupu pārstāvji, kuri tika izglītoti un motivēti, gan arī bija jaunieši no visas Latvijas, kuri tika iesaistīti daudzveidīgās izglītojošās aktivitātēs, tostarp debatēs, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka viņi ir vairāk atvērti dažādībai.

Tā kā sociālekonomiskā personu integrācija nav iespējama, ja diskriminācijai pakļautās mērķa grupas netiek nodarbinātas, kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros īpaši tika uzrunāti arī darba devēji. Vislielāko atsaucību šajā mērķa grupā guva tādas aktivitātes kā izglītojoši semināri par tādām praktiskām tēmām kā darba vides pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti un pieejamais valsts atbalsts darba devējiem, kuri nodarbina konkrētas sabiedrības grupas.