InCSR

Finanšu eksperti norāda, ka kopējā globālās pandēmijas ietekme uz darba tirgu nav liela, tomēr tā būtiski atšķiras pa nozarēm, amatu un profesiju grupām, reģioniem. Pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” darba pētījuma dati* liecina, ka pandēmijas negatīvā ietekme visvairāk ir jūtama zemāk atalgoto darbiniekus grupā.

Apmierinātību ar pašreizējo darbu pauž vairums jeb 77% strādājošo, turklāt katrs piektais ir pat ļoti apmierināts. Ņemot vērā, ka “ļoti apmierināto” respondentu īpatsvars, neraugoties uz COVID-19 radīto krīzi, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veiktā pētījuma datiem, ir pieaudzis, aktuāls ir jautājums – kas notur cilvēkus esošajās darbavietās un kas motivētu viņus mainīt darbu?

Pirmajā vietā – stabilitāte

Pētījuma rezultāti liecina, ka pašreizējos apstākļos Latvijas strādājošos iedzīvotājus darbā visvairāk notur darbavietas stabilitāte – pārliecība, ka darbs ir šodien un būs arī rīt (43%). Pie kam, šī aspekta nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Ekspertu vērtējumā tas lielā mērā saistāms ar uzņēmumu un iestāžu ilgtspējīgas, pārredzamas darbības un attīstības nozīmīgumu darbinieku prātos, ko pandēmija tikai pastiprina.

Tāpat starp biežāk minētajiem iemesliem, kas strādājošos notur esošajās darbavietās, ir labāku alternatīvu trūkums, grūtības atrast citu darbu un darbavietas atrašanās tuvu dzīvesvietai (25%), kā arī atbilstošs atalgojums, labas attiecības ar kolēģiem un pozitīvs mikroklimats (24%). Interesanti, ka atbilstoša atalgojuma nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā ir būtiski palielinājies, kamēr tādu aspektu kā uzņēmuma atrašanās tuvu dzīvesvietai un labas attiecības ar kolēģiem nozīme – samazinājies.

To, ka pašreizējā darbā viņus lielā mērā notur atbilstošs atalgojums, salīdzinoši biežāk norāda vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstiem personīgajiem ikmēneša ienākumiem (1001 EUR un vairāk), nodarbinātie, kuru atalgojums pērn ir palielinājies, kā arī respondenti, kuri pauž apmierinātību gan ar savu pašreizējo darbu, gan arī privātās un darba dzīves līdzsvaru.

Darbavietas atrašanos tuvu dzīvesvietai kā būtisku iemeslu nemeklēt citu darbu biežāk uzsver strādnieki, pakalpojumu, tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs nodarbinātie, strādājošie ar zemiem personīgajiem ikmēneša ienākumiem (līdz 500 EUR), kā arī zemgalieši un vidzemnieki.

Savukārt to, ka esošajā darbavietā viņi strādā tikai labāku alternatīvu trūkuma dēļ, biežāk norāda respondenti vecumā no 45 līdz 65 gadiem, strādnieki, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā strādājošie, strādājošie ar zemiem personīgajiem ikmēneša ienākumiem (līdz 500 EUR), latgalieši un arī vidzemnieki, kā arī nodarbinātie, kuri pauž neapmierinātību ar pašreizējo darbu, darba slodzi un kuru emocionālo labsajūtu darbs pandēmijas apstākļos ir ietekmējis negatīvi.

Galvenā motivācija mainīt darbu – lielāks atalgojums

Līdzīgi kā citos līdzīgos pētījumos, kas veikti 2014., 2017. un 2019.gadā, arī šajā spilgti iezīmējas fakts, ka galvenā strādājošo motivācija mainīt darbu ir lielāks atalgojums (54%). Tāpat starp biežāk minētajiem darba maiņas iemesliem tiek norādīti: personīgie apsvērumi – ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c. (23%), uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana, labāka bonusu sistēma, bagātīgāks tā dēvēto “labumu” grozs (17%), kā arī neapmierinošas attiecības ar kolēģiem un interesantāks darba saturs (16%).

Jāpiebilst, ka lielāku atalgojumu kā galveno iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk min nodarbinātie, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu, kā arī privātās un darba dzīves līdzsvaru. Šeit vietā piebilst, ka vairāk nekā puse jeb 58% respondentu norāda, ka viņu atalgojums pērn nav mainījies, gandrīz katram ceturtajam tas ir palielinājies, bet katram desmitajam – samazinājies.

Personīgus apsvērumus kā galveno motivāciju mainīt darbu biežāk min strādājošie vecumā no 55 līdz 65 gadiem, izglītības jomā nodarbinātie un cilvēki, kuriem darbs COVID-19 apstākļos ir samazinājis apmierinātību ar darbu kopumā. Savukārt labāka bonusu sistēma un bagātīgāks “labumu” mainīt darbu biežāk pamudinātu tirdzniecības jomā strādājošos, kā arī valsts pārvaldes un mikrouzņēmumu darbiniekus.

__________

* Pētījums veikts 2021.gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 800 strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz, 65 gadiem. Tajā apskatīti dažādi ar personālvadību un darba tirgu saistītie jautājumi.