InCSR

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) nodevis sabiedriskajai apspriešanai projektu “Konceptuālais ziņojums par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām”, kurā rosina ieviest katras valdības korporatīvās pārvaldības politikas dokumenta un kapitālsabiedrību īpašnieku gaidu vēstules izstrādi, piedāvā kapitālsabiedrību iedalījuma metodiku, iesaka regulāri veikt valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts kapitālsabiedrībās un citas izmaiņas.

Konceptuālā ziņojuma projektā piedāvātās izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā izstrādātas, īstenojot valdības deklarācijā un rīcības plānā* noteikto virzību kapitālsabiedrību pārvaldībā (pasākumi 238.1. un 239.1.) – izveidot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un atbilstoši tam piemērot dažādas prasības, meklēt risinājumus valsts kapitālsabiedrību finanšu instrumentu dažādošanai, veicinot to akciju vai obligāciju nonākšanu biržā, un pakāpeniski virzīties uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Tajā ietvertie priekšlikumi izriet no PKC aizvadītajos trīs gados ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotajiem starptautiskajiem pētījumiem, ko veica auditorkompānijas – KPMG un PwC, un kas izkristalizējies to rezultātā.

“Būtisks ierosinājums konceptuālā ziņojuma projektā ir jauna pārvaldības elementa – korporatīvās pārvaldības politikas dokumenta izstrāde un ieviešana katrā jaunas valdības darbības ciklā, kas līdz šim Latvijā nav bijis,” uzsver PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Patlaban valdības deklarācijā un rīcības plānā tikai atsevišķās nozarēs ir identificēts, ko tajās vēlas pārskatīt valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, minot konkrētus uzņēmumus, kuros, piemēram, jāanalizē vai jāpilnveido noteikti jautājumi, jāīsteno jomas uzņēmumu konsolidācija. Ziņojumā piedāvāts turpmāk katrai valdībai, uzsākot darbu, apstiprināt korporatīvās pārvaldības politikas dokumentu, konkrēti iezīmējot tās redzējumu pilnīgi visu jomu kapitālsabiedrību pārvaldībā, piemēram, attiecībā uz valsts līdzdalības apjomu konkrētos uzņēmumos vai veicamo pārvaldības pilnveidi. Šādi korporatīvās pārvaldības politikas dokumenti ir spēkā daudzviet Ziemeļvalstīs – piemēram, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā.”

Konceptuālajā ziņojumā iekļauts risinājums kapitālsabiedrību iedalīšanai grupās, aplūkojot to plašāk nekā iepriekš PKC gatavotajos ziņojumu projektos kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, kuri netika skatīti Ministru kabinetā, un piedāvājot konkrētu metodiku, kas otrā starptautiskā pētījuma projekta rezultātā kļuvusi vienkāršāk izprotama un ieviešama.

“Tiek piedāvāts iedalījums trīs grupās iepriekš piedāvāto sešu vietā. Atkarībā no kapitālsabiedrību ieņēmumu avotiem (cik lielā mērā ieņēmumi ir pašu nopelnīti vai saņemti no valsts budžeta) rosināts tās iedalīt komerciālās kapitālsabiedrībās, valsts atkarīgās komerciālās kapitālsabiedrībās un valsts atkarīgās nekomerciālās kapitālsabiedrībās. Uz šo dalījumu tiktu balstīta arī pārvaldības turpmākā veidošana, orientējoties vai nu vairāk uz finanšu (komerciālās kapitālsabiedrībās) vai nefinanšu mērķu noteikšanu un īstenošanu,” skaidro Dz.Gasūne.

Viņa atklāj, ka kapitālsabiedrību iedalījumu paredzēts izmantot ne tikai mērķu izvirzīšanai, bet arī, piemēram, atdeves rādītāju noteikšanai un būtu par pamatu finanšu instrumentu izvēlei. Piemēram, ja kapitālsabiedrība ir komerciāla, tā varētu izmantot privātos finanšu instrumentus, ja valsts atkarīga, tad investīciju projektu realizācijai vairāk būtu jāorientējas uz dotācijām un publisko finansējumu.

Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī priekšlikumu noteikt publisku personu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju pienākumu izstrādāt īpašnieka gaidu vēstules pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas. Ministru kabinets, jau 2021.gada 16.novembrī, apstiprinot PKC sagatavoto Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, atbalstīja pilotprojektu veidā uzsākt gaidu vēstules ieviešanu. Līdz ar šo ziņojumu gaidu vēstules nepieciešamība turpmāk tiktu noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Jāpiebilst, ka gaidu vēstule iecerēta kā dokuments, kurā tiks atspoguļota kapitālsabiedrības īpašnieka pozīcija, ko tas vēlas sasniegt uzņēmumā – gan finanšu, gan nefinanšu mērķos (tā varēs atšķirties kapitālsabiedrībām, kurām ir padomes, no tām, kurām nav padomju). Dz.Gasūne uzsver, ka šī vēstule atvieglos vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi, jo tajā būtu jau iezīmēti virzieni, kuros uzņēmumam jādarbojas, lai šo stratēģiju attīstītu.

Konceptuālajā ziņojumā ierosināts arī noteikt kapitālsabiedrību padomēm lielāku lomu un atbildību kapitālsabiedrību pārvaldībā, tostarp vidēja termiņa darbības stratēģiju projektu saskaņošanā un darbības rezultātu izvērtēšanā, samazinot PKC kā koordinācijas institūcijas iesaisti procesos, kuru īstenošana ir uzņēmumu padomju atbildība. Tomēr PKC turpinās sniegt savus atzinumus par vidēja termiņa stratēģijas projektiem un ikgadējā darbības rezultātu izvērtējumu kapitālsabiedrībās, kurās darbojas tikai valde.

Vienlaikus šī ziņojuma projekts paredz noteikt, ka PKC var ierosināt kapitāldaļu turētāja nomaiņu, ja esošais kapitāldaļu turētājs nenodrošina aktīva īpašnieka funkciju. Ir vairāki gadījumi, kad kapitāldaļu turētājs neizpilda tos uzdevumus, kas noteikti Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šādiem gadījumiem atkārtojoties, tiktu gatavots ziņojums Ministru kabinetam par nepieciešamību mainīt kapitāldaļu turētāju. Jāpiezīmē, ka arī Valsts kontrole ir norādījusi, ka vajadzētu stiprināt PKC pārraudzības funkcijas pār kapitālsabiedrībām.

Tāpat konceptuālajā ziņojumā ierosināts noteikt regulāru valsts līdzdalības pamatojuma pārvērtēšanu valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tādās, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. OECD vadlīnijas nosaka valsts īpašuma regulāru pārvērtēšanu un šādas pārvaldības politikas noteikšanu.

Dz.Gasūne skaidro, ka par neprivatizējamām noteiktajām valsts kapitālsabiedrībām arī būtu jāpārvērtē valsts līdzdalības pamatojums. Lai gan šādu kapitālsabiedrību skaits ir pietiekami liels, būtu jāizvērtē, vai gadu gaitā tirgus apstākļi nav mainījušies un vai mērķis, kāpēc savulaik ir noteikta valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā, nav mainījies. Piemēram, nereti infrastruktūras objekti tiek no vienas kapitālsabiedrības nodoti otrai. Arī pakalpojumu grozs, ko sniedz kapitālsabiedrība, gadu gaitā var mainīties, un pakalpojumos, kuros bijusi tirgus nepilnība, tā var izzust. Tādējādi PKC ierosina, ka valsts līdzdalības pamatojums arī par neprivatizējamām noteiktajās kapitālsabiedrībās būtu pārvērtējams tāpat kā citās valsts kapitālsabiedrībās – reizi piecos gados.

Saistībā ar kapitālsabiedrību iedalīšanu grupās un gaidu vēstulē iezīmējamiem stratēģiskajiem mērķiem, uz ko kapitālsabiedrībām būtu jāvirzās vidējā termiņā, ir svarīgi arī apzināt resursus, ar kādiem uzņēmumi varēs rēķināties, īstenojot izvirzītos mērķus. Līdz šim teju par vienīgajiem investīciju avotiem tiek uzlūkotas kapitālsabiedrības peļņa un dividenžu nemaksāšana īpašniekam, atstājot šos resursus uzņēmumā attīstības vajadzībām, vai arī tiek lūgti valsts budžeta resursi. Tādēļ zZiņojuma projektā iezīmēta ne tikai kapitālsabiedrību optimālā kapitāla struktūras uzturēšana, atbilstošu kapitāla atdeves mērķu noteikšana un ar tiem saistīta dividenžu politika, bet arī tiek piedāvāti konkrēti iespējamie finansēšanas instrumenti atkarībā no iepriekš minētajos izstrādājamajos dokumentos nosakāmajiem darbības virzieniem. Ja atbilstoši tiem ir noteikta optimālā kapitāla struktūra kapitālsabiedrībā, top skaidrs, ar kādiem finansēšanas instrumentiem tai būtu jādarbojas.

Tāpat tiek piedāvātas finanšu instrumentu alternatīvas līdzās līdz šim izmantotajiem finansēšanas avotiem. Šīm alternatīvām ir gan plusi, gan mīnusi, tādēļ tās līdz šim nav izmantotas. Tādējādi ziņojumā paredzēts, ka PKC kopā ar Finanšu ministriju turpmāk izstrādās arī vadlīnijas, kurās skaidros, kā valsts kapitālsabiedrībām konkrēti rīkoties, izvērtējot investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvas.

Ziņojuma projektā PKC ierosina, ka kapitāla tirgus paplašināšana varētu notikt, skatot katras konkrētās valsts kapitālsabiedrības gadījumu individuāli. Piemēram, ja nepieciešamas prāvas investīcijas un uzņēmumam ir labi finanšu rādītāji, viena no iespējām aizņemties finanšu resursus ir arī emitēt obligācijas publiskajā tirgū.

Ja valsts kapitālsabiedrībai vispārējā stratēģiskā mērķa realizācijai nepieciešams nodalīt kādu projektu, jau patlaban likumā ir paredzēts risinājums dibināt meitas sabiedrību. Ziņojumā minēts, ka šī ir vēl viena no iespējām, kā atsevišķi nodalīt investīciju projektus, kuriem varētu piesaistīt arī privātos finanšu resursus.

Konceptuālais ziņojums iezīmē konkrētus turpmākos soļus un nepieciešamos grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos minēto pārvaldības elementu ieviešanai. Ikviens interesents var iepazīties ar ziņojuma projektu tiesību aktu projektu tīmekļvietnē un līdz šā gada 25.februārim sniegt savus komentārus, kā arī priekšlikumus.

.

* Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojums Nr.210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”.