InCSR

Ka izriet no jaunākā pētījuma* par filantropiju un korporatīvo sociālo atbildību datiem, Latvijai, līdzīgi kā citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (CAE), ir milzīgs filantropijas potenciāls, jo uzņēmumu atbildības līmenis palielinās, pat neraugoties uz dažādiem ģeopolitiskiem un sociāli ekonomiskiem satricinājumiem. Tāpat pētījums atklāj, ka tad, ja tiktu nodrošināti atbilstoši apstākļi, CAE iedzīvotāji būtu gatavi ziedot sociāliem mērķiem divreiz vairāk nekā šobrīd.

Pētījums “Filantropija Centrāleiropā un Austrumeiropā”, ko 2022.gadā veica Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse, liecina, ka vidējā privāto ziedojumu vērtība CAE reģionā pagājušajā gadā bija aptuveni 80 eiro. Lielākie ziedojumi tika veikti Igaunijā (vidēji 105 eiro un vairāk), bet vismazākie – Latvijā (vidēji 65 eiro). Tajā pašā laikā 28% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi maksāt vairāk par sociāli atbildīgu zīmolu piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

“Uzņēmumi un privātpersonas arvien vairāk vēlas iesaistīt savus resursus – naudu, laiku un prasmes –, lai risinātu aktuālākās sociālās un vides problēmas. Mūsu visu interesēs ir, lai viņiem tas izdotos vieglāk. Mēs ceram, ka, sadarbībā ar organizācijām, kas veido sociālās ietekmes ekosistēmu Latvijā, sagatavotie ieteikumi palīdzēs noteikt prioritātes un veikt atbilstošus pasākumus,” norāda Centrālās un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianses dibinātāja Anna Koržeņevska.

Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse sadarbībā ar tādām Latvijas sociālās ietekmes ekosistēmu veidojošajām organizācijām kā Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) un advokātu birojs “TGS Baltic”, kā arī ar Google.org atbalstu apzināja būtiskākos šķēršļus, ar ko ikdienā saskars korporatīvie un individuālie ziedotāji Latvijā, un to atbildību stimulējošos faktorus. Tāpat tie apkopoja ieteikumus pozitīvu izmaiņu veicināšanai.

“Latvijā daudzās nozarēs pieaug sociālā iesaiste, pateicoties augstajai izpratnei par nepieciešamību rīkoties sociāli atbildīgi, taču katrai nozarei ir atšķirīgi mērķi. Šobrīd informāciju apkopo un konsultācijas sniedz dažādas ministrijas un departamenti, attiecīgi rīcība netiek pienācīgi koordinēta. Labs risinājums būtu vienotas starpresoru institūcijas izveide, kas koordinētu sociālās ietekmes jomu, attīstītu dažādu nozaru iesaisti un apkopotu zināšanas par šo tēmu, vienlaikus izstrādājot arī valsts stratēģiju prioritāro rīcības virzienu noteikšanai,” tā InCSR vadītāja Dace Helmane.

Jāveicina labā prakse un izpratne par sociālās iesaistes priekšrocībām visos līmeņos

Pētījumā identificēti vairāki sociālo iesaisti apgrūtinoši šķēršļi. Piemēram, ar sociālo atbildību saistītu projektu izstrāde un ieviešana parasti tiek uzticēta vidējā līmeņa vadītājiem, tāpēc tie bieži tiek apturēti jau to koncepcijas izstrādes līmenī. Ekspertu vērtējumā būtu vēlama vidējā līmeņa vadības iesaiste šo projektu attīstīšanā, sākot jau ar to plānošanas, atbildības deleģēšanas un rezultātu mērīšanas posmu.

Neraugoties uz to, ka komersantu interese par sociālajiem jautājumiem Latvijā palielinās, to iesaistes līmenis mainās atkarībā no uzņēmuma lieluma un tā vadītāju skatu punkta. Piemēram, sociālā iesaiste arvien biežāk tiek uztverta kā vērtību vairojoša darbība, taču aktivitātes netiek īstenotas strukturēti. Tāpat uzņēmumi par sociālo aktivitāti bieži vien domā tikai ziedojumu formātā, tāpēc citas aktivitātes (brīvprātīgais darbs u.c.), netiek veicinātas. Risinājums varētu būt ar sociālo iesaisti saistīto jautājumu integrēšana ikdienas uzņēmējdarbībā, apvienojot sociālos mērķus ar biznesa mērķiem.

Ekspertu vērtējumā nozīmīgs sociālo iesaisti veicinošs faktors varētu būt arī uzsvars uz sociālajiem jautājumiem privātajos un publiskajos iepirkumos. Proti, šajos “konkursos” varētu paredzēt papildu priekšrocības komersantiem, kuri īsteno atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Viena no alternatīvām ir nodrošināt finansējumu tikai komersantiem, kuri risina sociālās problēmas un spēj to pierādīt.

Interesanti, ka privātie ziedotāji ļoti bieži savu atbalstu sniedz “klusi”, kas apgrūtina izpratnes veicināšanu par vērtīgām sociālās iesaistes iniciatīvām sabiedrībā. Tāpat uzņēmējdarbībā joprojām trūkst celmlaužu, kas parādītu, kā rīkoties, tā veicinot sociālās iesaistes labo praksi. Tāpēc eksperti norāda, ka ir būtiski veicināt sabiedrisko aktivitāti un norādīt uz labās prakses piemēriem, kurus kā iedvesmu var izmantot citi potenciālie ziedotāji.

Nepieciešama motivējošāka atbalsta sistēma gan juridiskajiem, gan privātajiem ziedotājiem

Ļoti nozīmīga loma sociālās iesaistes kultūras attīstībā ir arī pastāvošajai nodokļu sistēmai. Piemēram, 2018.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietvaros tika vienkāršots viss nodokļu likums. Tomēr šī likuma iepriekšējā versijā sadaļa par ziedojumiem bija stimulējošāka.

“Iepriekš uzņēmumi varēja izvēlēties maksāt nodokļus vai ziedot, šobrīd izvēlē ir – investēt savā uzņēmējdarbībā vai ziedot. Lai gan korporatīvie ziedotāji var izvēlēties kādu no ziedojumu atvieglojumiem, sistēma nodokļu ziņā nav veicinoša. Lai nodrošinātu labvēlīgākus priekšnoteikumus ziedotājiem un paaugstinātu viņu motivāciju ziedot, nodokļu atvieglojumu nosacījumi varētu tikt grozīti, lai būtiski palielinātu no apliekamās summas izslēgtās ziedotās summas maksimālo robežvērtību. Turklāt būtu ieteicams mainīt ziedošanas sistēmu, lai ik pa laikam tiktu aktualizētas valsts sociālās prioritātes, kas palīdzētu piesaistīt papildu līdzekļus kādām konkrētām sociālajām jomām,” skaidro “TGS Baltic” zvērināts advokāts Toms Tidemanis.

Arī individuālajiem ziedotājiem šobrīd Latvijā ir noteikti nelieli nodokļu atvieglojumi. Individuālā ziedotāja apliekamā ienākuma samazinājums par kopējiem attaisnotajiem izdevumiem (tostarp ziedojumiem) nedrīkst pārsniegt 50% no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā. Maksimālā summa ir diezgan maza, tāpēc nav ziedotājiem, īpaši lielajiem, motivējoša. Būtiski palielinot ziedotās summas, kas izslēgta no ar nodokli apliekamās summas, maksimālo robežvērtību, tiktu veicināti labvēlīgāki priekšnoteikumi ziedotājiem, līdz ar ko viņu motivāciju ziedot palielinātos.

Ir jāveicina jēgpilni ieguldījumi vietējā kopienā

Pēdējos gados Latvijā ir pieaugusi interese par ieguldījumiem ar ietekmi. Tomēr eksperti vērš uzmanību uz to, ka ir ļoti nepieciešami pierādījumi – ne tikai stāstījumi, bet arī neapstrīdami finanšu dati, kas apliecina, ka ieguldījumi ar ietekmi var būt rentabli. Pašlaik Latvijā nav nodokļu vai juridisku atvieglojumu atbildīgiem ieguldījumiem, kā arī nav valsts līdzieguldījumu, kas mazinātu daļu no saistītā riska. Investoriem varētu piešķirt labvēlīgākus nosacījumus, piemēram, labvēlīgus noteikumus publiskajos iepirkumos vai īpašus nodokļu atvieglojumus.

Tāpat, domājot par sociālās iesaistes kultūras attīstību, ir vērts aizdomāties par sabiedriskā labuma organizāciju uzņēmējdarbības potenciālu. Proti, šādām organizācijām šobrīd ir noteikts saimnieciskās darbības ierobežojums. Peļņas gūšana nevar kļūt par to pamatdarbību, bet administratīvajiem izdevumiem attiecīgajā taksācijas periodā nevar izmantot vairāk nekā 25% no vispārējiem ziedojumiem. Viens no risinājumiem varētu būt atļauja organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, nodarboties ar peļņas gūšanu arī gadījumos, kad tā veido vairāk nekā 50% no to kopējiem ieņēmumiem.

Vienlaikus ir lietderīgi vienkāršot un sistematizēt nefinanšu ziņošanu. Sakarā ar jaunajiem noteikumiem (valsts un Eiropas Savienības līmenī) šis pienākums skar arvien vairāk uzņēmumu, bet vienotu standartu nav joprojām. Tāpēc ir svarīgi visos līmeņos veikt izglītojošus pasākumus par pārskatu sniegšanu, kā arī izstrādāt noteiktu sistēmu un skaidras vadlīnijas. Valsts iestādēm šajā jautājumā būtu jānodrošina komersantiem kvalitatīvs atbalsts.

Rezumējot iepriekš minēto, jāsecina, ka Latvijai sociālās iesaistes jomā ir ļoti augsts potenciāls, ko izmantojot pareizi, iespējams veicināt pozitīvas pārmaiņas. Tādējādi sekot tās progresam būs vairāk nekā interesanti. Taču šobrīd skaidrs ir viens – privātpersonām un uzņēmumiem ir arvien vairāk resursu un vēlmes efektīvi atbalstīt bezpeļņas organizācijas un valsts pārvaldi aktuālāko sociālo un vides problēmu risināšanā.

“Lai attīstītu ilgtspējīgu filantropiju, mums ir nepieciešami uzticami dati un zināšanu apmaiņa. Centrāleiropai un Austrumeiropai ir reāla iespēja turpināt veidot filantropijas kultūru un ilgtspējīgu sociālo atbalstu. Tāpēc ir svarīgi stratēģiski un ilgtermiņā iesaistīt visus sabiedrības dalībniekus,” ir pārliecināta Liza Belozerova, Google.org vecākā vadītāja Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

.https://ceeimpact.org/latvija-filantropija-un-ksa-cae/

* Pētījumu “Filantropija un korporatīvā sociālā atbildība Centrālajā un Austrumeiropā | LATVIJA” 2022.gada novembrī un decembrī īstenoja Sociālās ietekmes alianse Centrālajā un Austrumeiropā sadarbībā ar InCSR un advokātu biroju “TGS Baltic”. Finansiālu atbalstu tam nodrošināja Google.org. Pētījuma ietvaros veiktas padziļinātas intervijas ar dažādu jomu ekspertiem, kuri pārstāv 21 organizāciju no visas Latvijas – uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas, valsts pārvaldes iestādes, sociālās iesaistes atbalsta organizācijas u.c.

Savukārt pētījumu “Filantropija Centrālajā un Austrumeiropā” 2022.gada martā un aprīlī veica Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse. Tās ietvaros izanalizēti 4200 viedokļi, kas iegūti, aptaujājot septiņu valstu (Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovēnija) iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Katrā valstī īstenotas 600 intervijas.