InCSR

Lai gan pašvaldību galvenais uzdevums ir nodrošināt pakalpojumus, kas nepieciešami sabiedrības interesēm un vajadzībām, un to komunikāciju, lielākajā daļā jeb 87% pašvaldību tīmekļa vietņu pastāv būtiski ierobežojumi, kas liedz tās pilnvērtīgi izmantot ikvienam lietotājam. Salīdzinoši visbiežāk tie saistīti ar šo resursu navigāciju un satura noformējumu, liecina iniciatīvas “Piekļūstamība.lv” ekspertu veiktā pētījuma dati.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā nav pašvaldību, kuru tīmekļa vietnes būtu pilnībā piekļūstamas, neraugoties uz dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, ierīču veiktspēju, lietotāju digitālo pratību vai veselības stāvokļi.

Kopumā pašvaldības pēc to tīmekļa vietņu piekļūstamības var iedalīt trīs kategorijās. Katrai desmitajai jeb 13% tīmekļa vietne ir drīzāk piekļūstama (nepieciešami nelieli uzlabojumi). Visaugstāko novērtējumu šajā kategorijā ieguvušas Mārupes, Olaines, Liepājas un Vaiņodes novadu pašvaldības.

Lielākajai daļai jeb 69% pašvaldību tīmekļa vietne ir daļēji piekļūstama. Savukārt 18% tā nav piekļūstama.

“Mūsdienās tīmekļa vietnes vairs nav modes lieta. Tā ir apstākļu radīta nepieciešamība, jo digitālajā vidē mērķa auditoriju sasniegt var ātrāk un efektīvāk. Tāpēc ir būtiski, lai šīs vietnes būtu piekļūstamas un viegli uztveramas ikvienam lietotājam. Īpaši ārkārtas situācijās. Šie dati uzskatāmi parāda, ka piekļūstamības jautājumiem, kas saistīti ar digitāla satura uztveri, Latvijā netiek pievērsta pienācīga uzmanība,” uzsver piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko.

Arī “sīkumiem” ir nozīme

Viens no lielākajiem “klupšanas akmeņiem” pašvaldību tīmekļa vietnēs ir tekstu noformēšanas prakse. Piemēram, 73% pašvaldību neizmanto virsrakstus, bet 23% tos izmanto nepilnīgi. Un, kā norāda eksperts, šajā gadījumā runa nav par teksta izcelšanu lielākiem burtiem vai treknrakstā.

Teju visu tīmekļa vietņu administrēšanas panelī ir paredzēta iespēja izveidot tekstiem tehniski korektus virsrakstus (Heading). Tās mērķis ir ne vien atvieglot informācijas uztveri, sadalot to blokos, kas palīdz vizuāli izvērtēt, vai apjomīgajā tekstā ir saistoša informācija. Tāpat tie palīdz labāk orientēties tekstā cilvēkiem, kuri datorpeles vietā dod priekšroku Tab taustiņam, un cilvēkiem, kuri lieto ekrāna lasītājus. Un uzlabo tīmekļa vietnes meklēšanas rezultātus “Google”.

Labāk mazāk nekā nekas

Tāpat pašvaldību tīmekļa vietnēs reti tiek izmantoti attēlu alternatīvie apraksti. Tie ir būtiski, lai gan ar neapbruņotu aci nav redzami. Jo paskaidro, kas redzams fotogrāfijās, afišās un citos attēlos tiem lietotājiem, kuri izslēguši ierīcēs attēlu atspoguļošanas funkciju, lai palielinātu lejupielādes ātrumu, vai izmanto ekrāna lasīšanas programmas, jo ir vājredzīgi vai neredzīgi.

No pētījuma datiem izriet, ka šos aprakstus izmanto 33% pašvaldību, taču 32% tos veido nepilnīgus vai nekorektus. Visbiežāk attēlu alternatīvie apraksti tiek veidoti ar vienu vispārīgu vārdu, piemēram, “image”, “1” vai “foto”. Bet ziņām, aktualitātēm pievienoto attēlu aprakstos nereti tiek dublēti to virsraksti.

“Šos noteikti nevar uzskatīt par labu praksi. Taču labāk aprakstīt attēlus šādi nekā neaprakstīt nemaz,” uzsver P.Jurčenko, piebilstot, ka pasākumu afišu aprakstos ir jāievieto arī informācija par pasākumu, lai lietotāji saprot, kāds pasākums ir plānots, kad un kur.

Svarīgas ir proporcijas

Pētījuma dati atklāj, ka salīdzinoši vislielāko uzmanību savās tīmekļa vietnēs pašvaldības pievērš teksta un tā fona krāsu kontrastiem, kam ir būtiska nozīme, lai tīmeklī publicēto informāciju spētu izlasīt un uztvert ikviens, tostarp cilvēki ar redzes traucējumiem, ar lasīšanas traucējumiem un seniori. Proti, labu kontrastu izmanto 40%, bet pietiekamu – 35% pašvaldību.

Labs kontrasts nozīmē to, ka tīmekļa vietnē izmantotais kontrasta koeficients ir vismaz 4,5:1, kā arī lietotājiem ir iespēja brīvi mainīt tajā publicēto tekstu izmēru, mainīt tekstu un to fona krāsu, neietekmējot vietnes funkcionalitāti.

“Fakts, ka atsevišķas pašvaldības cenšas ievērot digitālās vides piekļūstamības principus, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Taču līdz izcilībai šajā jomā mums vēl tāls ceļš ejams. Jāteic gan, ka tas attiecas ne tikai uz pašvaldībām. Arī uzņēmumu tīmekļa vietnes bieži nav piekļūstamas,” uzsver eksperts.

Skaidrojot, kāpēc šajā pētījumā iekļautas tikai pašvaldību tīmekļa vietnes, viņš norāda: “Publiskajā telpā vairākkārt ir izskanējusi informācija, ka cilvēkiem šajās tīmekļa vietnēs ir grūti atrast viņiem nepieciešamo informāciju, kā arī tā bieži ir grūti uztverama u.tml. Tāpēc vērtējām tieši pašvaldību oficiālās tīmekļa vietnes, kas ir to galvenais komunikācijas kanāls ar sabiedrību. Īpaši šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, kad klātienes komunikācijas iespējas ir ierobežotas.”

Plašāks skaidrojums par to, kas ir digitālās vides piekļūstamība un kāpēc šim jautājumam ir jāpievērš vērība, pieejams iniciatīvas “Piekļūstamība.lv” tīmekļa vietnē, kā arī šajā video.

Pētījums veikts 2020.gada aprīlī un maijā, izmantojot cilvēku lietojamības testa metodi. Tā ietvaros tika vērtēta visu 119 Latvijas pašvaldību tīmekļa vietņu piekļūstamība. Vērtējums veikts stacionārajos un portatīvajos datoros (mobilās ierīces nav izmantotas).

Vērtēšanā izmantotie vērtēšanas kritēriji: kontaktinformācijas noformēšanas prakse, attēla tekstuālās alternatīvas un kontrastu izmantošanas prakse, navigācijas iespējas ar tabulatoru (Tab taustiņu), satura noformējums u.c. Tie izvēlēti, ņemot vērā starptautiskās Digitālā satura piekļūstamības vadlīnijas (Web Content Accessibility Guidelines – WCAG), kā arī 2019. gadā pieņemtās ES Direktīvas prasības. Tās paredz, ka no pērnā gada 23. septembra digitāli piekļūstamām jābūt jaunizveidotajām valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļa vietnēm, bet no šā gada septembra – visām publiskā sektora tīmekļa vietnēm.