InCSR

Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas darba ņēmēju atklāj, profesionālās izdegšanas dēļ pēdējā gada laikā ir saskārušies ar problēmām iemigt, savukārt 28% stresa mazināšanai regulāri lieto alkoholu, liecina Kooperatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktais pētījums.Lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmai Berga bazārā tika atklāta izstāde Izdeg- Tie.

Latvijas darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz puse no mūsu valstī strādājošajiem cilvēkiem (48%) pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālo izdegšanu.  

“Mēs redzam, ka gadu no gada pieaug to darbinieku skaits, kas darba vidē saskaras ar profesionālo izdegšanu. Rezultātā zūd efektivitāte – no vienas puses darbinieki strādā garas darba stundas, bet rezultātu nav. Attiecīgi runa nav tikai par sabiedrības emocionālu un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā. Tieši tamdēļ, atklājot Atbildīga biznesa nedēļu, šogad rosināsim gan darba devējus, gan darba ņēmējus daudz atklātāk runāt par šo problemātiku,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Profesionālās izdegšanas pazīmes ir garīgās un fiziskās labsajūtas izsīkums, kas ievērojami var mazināt darba efektivitāti. Kā aptaujā norāda Latvijas iedzīvotāji, tad visbiežāk viņi ir piedzīvojuši tādas izdegšanas pazīmes kā nevēlēšanos uzņemties jaunus darba pienākumus (56%), miega traucējumus (54%) un nespēju koncentrēties (53%).

Izdegšanu veicina ne tikai garīgā, bet arī fiziskā pārslodze, jo 40% respondentu, kuri strādā pilnu darba slodzi, atzīst, ka ikdienā darba vietā pavadītais laiks pārsniedz noteiktās 40 stundas nedēļā.

Aptauja arī ieskicē vēl vienu būtisku tendenci – cilvēki nevēlas runāt par to ar vadību. Jautāti par to, vai būtu gatavi ar darba devēju runāt par savām izdegšanas pazīmēm, pozitīvi atbildēja 41% darba ņēmēju. Savukārt 47% darbinieku nevēlas, lai viņu darba devējs zinātu par darbinieka izdegšanas pazīmēm.

 “Teju puse jeb 42% mūsu valstī strādājošie cilvēki uzskata, ka viņu darba devējs nav darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darba vietā. Turklāt šādi norāda tieši lielo uzņēmumu darbinieki. Tas nozīmē, ka tajos īpaši būtu jāpiedomā, kādā veidā mazināt nevajadzīgu stresu darba vietā. Tajā pašā laikā mums ir jāturpina izglītot arī darba devēji par šo jautājumu, lai viņi pamanītu un pareizi reaģētu situācijas, kad novēro padoto izdegšanu,” norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.

Par Latvijas darba ņēmēju aptauju:

Tirgus pētījumu kompānijas Kantar TNS Latvijas darba devēju aptaujā piedalījās 738 darba ņēmēji no visas Latvijas. Pētījums norisinājās no 5. līdz 7. jūnijam.