InCSR

Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome (LPISP) 2021.gada 30.jūnija sēdē konceptuāli atbalstīja jauna zinātnes bāzes finansējuma modeļa ieviešanu, palielinot snieguma rādītāju īpatsvaru tajā, un pētniecības un attīstības ieguldījumu uzskaites pilnveidi uzņēmumos.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš LPISP sēdē uzsvēra: “Mums nenoliedzami ir jāpalielina zinātnes bāzes finansējums un jāmeklē pētniecības un attīstības papildu finansēšanas iespējas. Uzskatu, ka būtiski ir orientēties uz spēcīgāko atbalstīšanu. Jāatzīmē, ka Latvijā puse no pētniecībā un attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem ir valsts finansējums, salīdzinājumam – Vācijā tā ir piektdaļa. Mums ir liels izaicinājums panākt līdzfinansējuma pieaugumu pētniecībai un attīstībai arī no privātā sektora puses.”

Uzklausījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informāciju par situāciju zinātnes finansēšanā un nepieciešamajiem uzlabojumiem, LPISP izteica atbalstu zinātnes bāzes finansējuma no valsts budžeta palielināšanai un konceptuāli atbalstīja izmaiņu veikšanu zinātnes bāzes finansēšanas kārtībā, sagatavojot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu caurspīdīgumu, panāktu lielāku paredzamību un palielinātu snieguma rezultatīvo rādītāju īpatsvaru piešķiramā finansējuma aprēķinu metodikā.

Izstrādājot jaunu zinātnes bāzes finansēšanas modeli, rezultatīvie rādītāji papildināmi ar jauniem kritērijiem, kuri vairāk vērsti uz zinātnisko izcilību, kas patlaban aprēķinu formulā iztrūkst. Lielākai stabilitātei un piešķirtā finansējuma paredzamībai visi zinātnes bāzes finansējuma rezultatīvie rādītāji vērtējami trīs gadu periodā, nevis viena gada intervālā, kā patlaban. Tiem jābūt vērstiem arī sadarbības veicināšanai ar uzņēmējdarbības sektoru saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritātēm. IZM par zinātnes bāzes finansējuma izmaiņām sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā 2021.gada 3.ceturksnī informatīvo ziņojumu.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem pētniecības un attīstības statistikas datu ieguvē uzklausīšanas LPISP izteica atbalstu pētniecības un attīstības datu uzskaites pilnveidei, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu. Pēc izmaiņām normatīvajos aktos un iestrādātajiem risinājumiem VID informācijas sistēmā uzņēmumiem, iesniedzot gada pārskatus, turpmāk būs iespēja norādīt ieguldījumus šajos datos un sniegt detalizētāku informāciju par tiem. EM tika aicināta turpināt uzņēmumu informēšanu par pētniecības un attīstības datu izmaksu uzskaites aktualitāti, lai objektīvāk atspoguļotu Latvijā īstenotos ieguldījumus šajos datos.

Ar mērķi panākt labāku zinātnes, pētniecības un inovāciju finansēšanu, LPISP pieņēma zināšanai EM priekšlikumu inovāciju institucionālajam un Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modelim, aicinot EM sadarbībā ar IZM turpināt darbu pie šā modeļa izstrādes un līdz 2021.gada beigām sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā pilnveidotu tā piedāvājumu. 2018.gadā sākto iniciatīvu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidē no EM puses tagad ir rosināts veidot kā Inovāciju pārvaldības padomi, iekļaujot tajā EM, IZM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvjus, lai mērķtiecīgāk īstenotu valsts investīciju programmas un panāktu kopīgu redzējumu pētniecības un attīstības jomā, kā arī labāku ieguldījumu pārvaldību.

LPISP sēdē tika arī uzsvērts, ka būtisks priekšnoteikums Latvijas inovētspējas palielināšanai ir pilnvērtīgs zinātnes un inovāciju cilvēkkapitāls, kura attīstības pamats savukārt ir spēcīgas augstskolas un zinātniskās institūcijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iezīmēja nākamo LPISP sēdes sasaukšanu jau šoruden, lai turpinātu spriest par aktuālākajiem zinātnes finansēšanas jautājumiem.

.

_____

LPISP ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, kā arī viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju.

Šīs padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents. Tās sastāvā ir uzņēmumu, zinātni un pētniecību pārstāvošo organizāciju pārstāvji, kā arī EM, IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, FM, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts kancelejas un Patentu valdes pārstāvji. Savukārt tās sekretariāta funkciju veic Pārresoru koordinācijas centrs.