InCSR

Pēc desmit gadus ilgām diskusijām beidzot ir panākta vienošanās, ka uzņēmumu valdēs nevar būt pārstāvēti tikai vīrieši, kā tas bieži vien ir šobrīd. Eiropas Parlamenta nule kā pieņemtā direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lielajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem līdz 2026.gada jūlijam ir jānodrošina tāds dzimumu sadalījums valdēs, kur vismaz 33% no visiem direktoriem (vai 40% no direktoriem bez izpildpilnvarām) būtu sievietes.

“Pašlaik tikai trīs no desmit valdes locekļiem lielajās Eiropas korporācijās ir sievietes. Ja mēs paskatāmies uz Ungāriju, Igauniju un Kipru, tad redzam, ka tur ir tikai viena no desmit. Šāda uzņēmumu vadība neatspoguļo sabiedrību pietiekami labi. It sevišķi, ja ņemam vērā, ka šie uzņēmumi ir smagsvari, kas pieņem lēmumus, kas var ietekmēt mūs visus. Mēs mēģinājām prasīt pieklājīgi. Mēs mēģinājām gaidīt, kad veco puišu klubiņi izmirs. Jā, kvotas ir smags instruments. Bet, kad trūkst labāks gribas, ir nepieciešams likums,” uzsvēra sociāldemokrāte Lara Voltersa no Nīderlandes, kura bija atbildīga par šīs direktīvas virzību Eiropas Parlamentā.

Saskaņā ar jauno direktīvu biržā kotēto uzņēmumu valdes locekļu atlases procedūras arī turpmāk balstīsies uz kandidātu nopelniem, taču tām būs jābūt pārredzamām. Tāpat tiem reizi gadā būs jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm par dzimumu pārstāvību savā valdē. Ja direktīvas mērķi nebūs sasniegti, uzņēmumam būs jānorāda, kā to plānots izdarīt. Šī informācija tiks publicēta arī uzņēmuma tīmekļvietnē viegli piekļūstamā veidā.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar jaunās direktīvas noteikumiem ES dalībvalstīm būs jāievieš arī efektīvi, preventīvi un samērīgi sodi uzņēmumiem, kuros netiks nodrošināta tās prasību izpilde. Piemēram, naudas sodi par atklātas un pārredzamas valdes iecelšanas procedūras nenodrošināšanu. Tāpat gadījumā, ja uzņēmums pārkāps direktīvā noteiktos principus, tiesa varēs arī anulēt tā valdi.

“Šo direktīvu uzņēmumiem vajadzētu uztvert nevis kā apgrūtinājumu, bet gan rīku, kas ļaus nodrošināt skaidrus labumus Eiropas un tās valstu ekonomikai. Pierādījumi liecina, ka plašs talantu un zināšanu loks, kā arī iekļaujoša un daudzveidīga pieeja uzņēmumu vadībā palīdz pieņemt labākus lēmumus un nodrošināt labāku korporatīvo pārvaldību. Tas vairo sabiedrības uzticēšanos uzņēmējiem un veicina ekonomikas izaugsmi,” norādīja ES līdztiesības komisāre Helēna Dalli.

Neraugoties uz to, ka sieviešu pārstāvībai uzņēmumu augstākajā vadībā ir tendence palielināties, viņu īpatsvars vadošos amatos joprojām nav pietiekams. Saskaņā ar “Notre Europe” institūta datiem šobrīd tikai 30,6% valdes locekļu ES lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos ir sievietes. Taisnības labad jāpiebilst, ka šis rādītājs dažādās valstīs būtiski atšķiras. Visaugstākā sieviešu pārstāvniecība šādu uzņēmumu valdēs ir Francijā (45,3%), viszemākā – Kiprā (8,5%). Latvijā kopējā situācija šajā jomā ir zem vidējā ES līmeņa – 22,2%.

.

Direktīvas priekšlikumu Eiropas Komisija pirmo reizi iesniedza izskatīšanai 2012.gadā, un Eiropas Parlaments 2013.gadā pieņēma sarunu nostāju. Gandrīz desmit gadus šis dokuments Eiropas Padomē bija bloķēts, līdz 2022.gada martā ES valstu nodarbinātības un sociālo lietu ministriem izdevās vienoties par nostāju. Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu vedēji panāca vienošanos 2022.gada jūnijā.