InCSR

Katru gadu pēc darba aizsardzības labās prakses balvas “Zelta ķivere” rezultātu paziņošanas mēs, organizatori, saņemam jautājumu – kāpēc par labāko atzīts konkrētais piemērs? Tāpat neizpaliek komentāri par to, ka līdzīgi risinājumi tiek izmantoti arī citos uzņēmumos, taču tie konkursā nepiedalījās. Ko īsti žūrija meklē pretendentu pieteikumos un kam pievērst uzmanību, tos gatavojot?

Linda Matisāne, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta un konkursa žūrijas vadītāja

Šogad konkursa “Zelta ķivere” mērķis ir apkopot labās prakses piemērus par uzņēmumu, valsts un pašvaldības iestāžu darba aizsardzības sistēmām un procesiem, kas “strādā gudri, nevis smagi”. Praksē tas nozīmē, ka organizācijā ir ieviesti dažādi digitālie risinājumi efektīvākai dokumentu apritei, darba laika uzskaitei, obligāto veselības pārbaužu organizēšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanai un uzskaitei, elektroniskai darbinieku apmācībai un zināšanu pārbaudei, darbinieku iesaistei darba aizsardzības jautājumu risināšana, ziņošanai par bīstamām situācijām darba vidē utt. Taču – kā izvēlēties īsto piemēru, kā sagatavot kvalitatīvu tā aprakstu, vai un kādus pielikumus pievienot pieteikumam?

Lai rastu atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem, kas palīdzētu sagatavot konkurētspējīgu pieteikumu labās prakses konkursam “Zelta ķivere”, aicinu pretendentus būt radošiem un ņemt vērā gan “ALTUM” pozitīvo pieredzi, gan arī šos praktiskos padomus.

#1 Veiciet revīziju savā darba aizsardzības sistēmā!

Kad konkursa kontekstā runājam par “darba aizsardzības sistēmu”, mēs nedomājam speciālistu skaitu vai struktūru, bet gan visus uzņēmuma procesus, kas kaut kādā mērā ietekmē darbinieku drošību un veselību. Par uzskatāmākajiem piemēriem var kalpot IT risinājumi, kas padara iekārtas drošākas, uzskaita nostrādātās stundas, atvieglo labāku ķīmisko vielu uzskaiti vai kontrolē darbinieku iekļūšanu un izkļūšanu no organizācijas teritorijas, izmantojot viņu biometrijas datus. Turklāt ir vērts ņemt vērā, ka sākotnēji īstenotā pasākuma mērķim nav jābūt tieši saistītam ar darba aizsardzības sistēmas uzlabošanu – tas var būt pozitīvs blakusefekts. Tāpēc, izvērtējot labās prakses piemērus, ko pieteikt konkursam, ir svarīgi paskatīties uz to, kas uzņēmumā ir paveikts, “citām acīm”!

#2 Iedvesmojiet ar savu piemēru citus!

Gan lasot pieteikumus, gan vēlāk klausoties konkursa dalībnieku prezentācijas konferencē, ikviens vēlas aizgūt praktiskas idejas, ko tiešā vai pārveidotā veidā var īstenot tālāk citās organizācijās. Tāpēc piemērus ieteicams izskaidrot vienkāršā, viegli saprotamā valodā – bez sarežģītiem, specifiskiem terminiem. Tāpat tiem būtu jābūt pielāgojamiem jebkurai nozarei (vai vismaz vairākām).

#3 Strādājiet komandā!

Lai gan pieredze liecina, ka tehniski pieteikumu var aizpildīt dažu stundu laikā un to var izdarīt viens cilvēks, labākie rezultāti parasti tiek sasniegti, ja to gatavo komanda. Ņemot vērā, ka līdz šā gada konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņam ir vairāki mēneši, izmantojiet šo laiku lietderīgi – apspriediet ar kolēģiem, kuras jūsu organizācijā īstenotās aktivitātes atbilst tēmai un vai ir nepieciešams kaut ko izdarīt papildus.

Arī rakstīt un pārskatīt pieteikumu ieteicams vairākiem cilvēkiem – ne vien darba aizsardzības speciālistam (vai speciālistiem), bet arī personāla un komunikācijas speciālistiem. Iespējams, šajā komandā ir vērts iesaistīt arī kādu kolēģi, kurš nebija iesaistīts konkrētā risinājuma (piemēram, mobilās lietotnes vai e-apmācību sistēmas) izstrādē, bet izmanto to ikdienā.

Savukārt pirms iesniegšanas iedodiet pieteikumu izlasīt kādam “neitrālam” cilvēkam, kura viedoklim uzticaties. Galvenais jautājums, uz kuru viņam ir jāatbild – vai viss apraksts ir saprotams?

#4 Piesakiet konkursam jebkuru organizāciju!

Lai gan konkursa nosaukumā ir vārds “ķivere”, tas nav paredzēts tikai būvniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā IT sistēmu un tehnoloģiju attīstību, šī ir īstā reize, kad ar savām iniciatīvām varētu dalīties arī citu nozaru uzņēmumi, piemēram, bankas, IT uzņēmumi, augstskolas u.c. Esmu droša, ka daudz vērtīgu pieredzes stāstu ir arī valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

#5 Veidojiet stāstu!

Aprakstiet savu labās prakses piemēru tā, lai ir skaidrs, kāpēc jūs īstenojāt konkrēto iniciatīvu (ko un kāpēc plānojāt uzlabot), ar kādiem izaicinājumiem saskarāties un kā tos risinājāt, kā arī – kādi ir jūsu organizācijas būtiskākie ieguvumi. Taču nerēķiniet ieguvumus tikai naudas izteiksmē – kā ietaupījumus! Atcerieties, ka ieguvumi var būt arī ietaupīts laiks (piemēram, nav jāpavada laiks ceļā uz klātienes mācībām), draudzīgākas attiecības kolektīvā, efektīvāki darba procesi (piemēram, iespēja atrisināt problēmsituācijas ātrāk) u.tml.

Ja iespējams, norādiet arī ar iniciatīvas ieviešanu saistītās izmaksas. Žūrijai konkursa pieteikumu izvērtēšanai šī informācija nav būtiska, taču citām organizācijām tā ļauj vismaz aptuveni apjaust, ar ko jārēķinās, ja tās vēlas adaptēt konkrēto ideju.

#6 Rakstiet īsi un konkrēti, izmantojiet vizuālus piemērus!

Gatavojot konkursa pieteikumu, primāri fokusējieties uz saturu – aprakstiet savu labās prakses piemēru īsi, koncentrēti, izvairoties no vispārīgām frāzēm, kas nesniedz priekšstatu par praktiskām darbībām. Piemēram, “Mēs izveidojām sistēmu, kas ļauj reģistrēt gandrīz notikušos nelaimes gadījumus” (nav paskaidrots, ko tieši nozīmē sistēma), “Mēs veicām darbinieku elektronisku apmācību” (nav paskaidrots, kā sistēma darbojas). Taču izmantojiet arī iespēju pievienot pielikumus – attēlus, ekrānšāviņus, video, prezentācijas u.tml., kas sniegs labāku priekšstatu par konkrēto risinājumu. Šajā gadījumā ieteicams veidot tekstā atsauces uz pielikumiem!

#7 Uzdodiet jautājumus!

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka lielāki ieguvēji šajā konkursā ir tie, kas uzdod jautājumus žūrijas ekspertiem un pat iepriekšējo gadu dalībniekiem. Tāpēc, ja rodas jautājumi par konkursa gaitu, piemēru izvēles kritērijiem, pieteikuma saturu, pielikumu un atsauču noformēšanu, personas datu apstrādi u.tml., jautājiet! Un neatstājiet tos uz pēdējo brīdi!

#8 Nepiesakiet biznesa produktus!

Šis konkurss nav biznesa produktu atbalsta platforma, tāpēc žūrija nevērtē komerciālus piemērus! Piemēram, šajā konkursā nevar piedalīties IT uzņēmumi, kuri pārdod uzņēmumiem interaktīvus darba aizsardzības rīkus. Tapāt arī uzņēmumi, kas tirgo viedos individuālos aizsardzības līdzekļus vai apmācību sistēmas u.tml.

#9 Nelielieties ar citiem sasniegumiem!

Man ir patiess prieks, ja organizācijas saņem dažādus apbalvojumus vai apliecinājumus, piemēram, statusu “Ģimenei draudzīgs“, gada balvu “Drošākais uzņēmuma autoparks” vai sertifikātus par dažādu vadības sistēmu ieviešanu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tie nekādi neietekmē labās prakses konkursa “Zelta ķivere” rezultātus, jo tas katru gadu tiek veltīts citai tēmai. Tādējādi, ņemot vērā, ka pieteikuma zīmju skaits ir ierobežots, fokusējieties uz konkrēto piemēru, nevis citu sasniegumu aprakstu!

#10 Nebaidieties!

Reizēm uzņēmumi nepiesaka labās prakses balvai “Zelta ķivere” ļoti labus piemērus, uzskatot, ka ir grūti sacensties ar pieredzējušiem konkursa dalībniekiem. Neapšaubāmi, rakstīt pieteikumu vairākus gadus pēc kārtas ir vienkāršāk nekā darīt to pirmo reizi. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka ir vērts mēģināt! Turklāt ņemiet vērā, ka šogad šī balva tiks pasniegta divās kategorijās:

• uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, kuras iepriekš ir ieguvušas labās prakses balvu “Zelta ķivere”;
• uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, kuras iepriekš nav ieguvušas labās prakses balvu “Zelta ķivere”.

Ieguldījumi uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu darba drošībā un aizsardzībā ir ļoti nozīmīga investīcija to nākotnē. Tāpēc šis ir īstais, lai ieskatītos savas organizācijas aizsardzības sistēmās dziļāk un pieteiktos 2020.gada labās prakses balvai “Zelta ķivere” vai ieviestu kādu jaunu, perspektīvu iniciatīvu drošākas darba vides izveidē!

Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.