Četras oriģinālas metodes mūsdienu darbinieku efektivitātes un produktivitātes veicināšanai

Darbinieki ir uzņēmuma “mugurkauls” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tādēļ darba devējiem, kuri ir orientēti uz ilgtspējīgu attīstību, ir spiesti meklēt aizvien jaunus un inovatīvus risinājumus ne vien esošo un potenciālo darbinieku piesaistei un noturēšanai, bet arī viņu darba efektivitātes un produktivitātes veicināšanai. Un, lai arī universālas receptes, kā panākt vēlamo rezultātu, nav, jo darba tirgus nepārtraukti mainās, jaunākie pētījumi atklāj, ka zināmas likumsakarības eksistē.

Karīna Javtušenko, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja

Dažādos uzņēmumos darbinieku efektivitātes un produktivitātes veicināšanai tiek izmantotas dažādas metodes. Taču tām ir viena kopīga iezīme – tās tieši vai netieši saistītas ar darbinieku fizisko un/vai garīgo labsajūtu, ko ietekmē gan svaigs gaiss un patīkama darba vide, gan draudzīgas attiecības ar kolēģiem, gan efektīva darba laika plānošana, iespēja attīstīties un citi faktori.

Zemāk piedāvājam apkopojumu ar oriģinālām darbinieku efektivitātes un produktivitātes veicināšanas metodēm, kuru potenciāls Latvijā InCSR skatījumā, iespējams, nav līdz galam novērtēts.

#1 Efektīva darbam un atpūtai paredzētā laika plānošana

Cilvēka koncentrēšanās spējas ir ierobežotas, tāpēc viņš nevar strādāt ar 100% atdevi visu dienu. Tāpēc uzņēmums “Draugiem Group”, izmantojot savu laika uzskaites aplikāciju “DeskTime”, izpētīja ražīgāko darbinieku paradumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai saglabātu vienlīdz augstu ražīguma līmeni visu darba dienu, cilvēkam ir jāstrādā gudrāk, nevis vairāk.

Proti, visaugstākos darba produktivitātes rādītājus uzrāda darbinieki, kuri strādā tā dēvētajā “sprinta” režīmā – ik pēc 52 minūtēm intensīva darba izmanto 17 minūšu ilgus pārtraukumus. Turklāt šajā gadījumā runa ir par kvalitatīvu atpūtu, kurā neietilpst regulāra e-pasta pārbaudīšana u.tml.

Jāteic, ka šī pētījuma rezultāti savā ziņā apliecina populārās Pomodoro tehnikas efektivitāti. Šo darba laika plānošanas metodi 1980-tajos gados ieviesa itāļu filozofs Frančesko Čirillo, kurš pats savā praksē pārliecinājās, ka augstāku darba ražīgumu var panākt, strādājot un atpūšoties pēc ļoti stingra grafika – 25 minūtes mērķtiecīga darba, 5 minūtes atpūtas.

Zinātāji lēš, ka, sākot izmantot šāda veida darba organizēšanas tehnikas, pirmie rezultāti parādās pēc dienas vai divām. Tomēr kopumā tās efektivitātes rezultātus var sākt vērtēt pēc 7 līdz 20 dienām.

#2 Talantīgo darbinieku “stimulēšana”

Talantīgus cilvēkus nevar piespiest strādāt, tāpēc ar mērķi iedrošināt darbiniekus kļūt radošākiem un inovatīvākiem, tehnoloģiju gigants “Google” savulaik sācis praktizēt šo darba organizācijas metodi, kas paredz to, ka darbinieki 20% darba laika var veltīt lietām, kas viņiem šķiet saistošas un noderīgas, bet nav saistītas ar tiešajiem darba pienākumiem.

Lai arī šī politika joprojām nav fiksēta uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos, “eksperiments” esot atmaksājies ar uzviju. Kaut jaunākie dati liecina, ka šo metodi ikdienā piekopj vien 10% darbinieku, tieši šajos 20% darba laika, kas netiek veltīts tiešajiem darba pienākumiem, esot radušies vairāki nozīmīgi “Google” produkti, tostarp – “Google News”, “Gmail” un “AdSense”.

Uzņēmuma pārstāvji gan norāda, ka darbinieki pie blakusprojektiem strādā brīvprātīgi. Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka jaunu ideju attīstīšanai un izstrādei sākuma fāzē viņi velta vidēji 5 līdz 10% darba laika. Darba apjoms palielinās brīdī, kad ideja tiek atzīta par interesantu, “dzīvotspējīgu” un tās attīstīšanai pievēršas vairāk “brīvprātīgo”. Kad šīs idejas kļūst par neatkarīgiem projektiem, uzņēmums ar mērķi saglabāt efektivitāti, veic darbinieku resursu pārdali, ziņo “Business Insider”.

#3 “Zaļo” biroju efekts

Mūsdienās uzņēmumi visā pasaulē, tostarp Latvijā, investē ievērojamus līdzekļus biroju modernizēšanā ar mērķi uzlabot fizisko darba vidi, lai motivētu darbiniekus strādāt vairāk, efektīvāk. Taču no dažādu pētījumu datiem iziet, ka minētā mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir ne tikai sienu krāsai, telpu iekārtojumam, oriģināliem interjera elementiem un mēbeļu ergonomiskumam. Vienlīdz nozīmīga loma ir arī augiem, īpaši – dzīvajiem augiem.

Lai gan tradicionāli tiek izskatīts, ka augiem birojos ir galvenokārt dekoratīva funkcija, tiem ir arī vairāki pozitīvi “blakusefekti”. Pirmkārt, augi uzlabo gaisa kvalitāti telpās – palielina skābekļa koncentrāciju, mitrina gaisu u.tml. Otrkārt, birojos, kuru noformējumā tiek izmantoti augi, par 15% uzlabojas darbinieku labsajūta un produktivitāte, bet par 30% samazinās darba kavējumi slimošanas dēļ.

Tomēr ne visu biroju noformējumā iespējams izmantot dzīvos augus. Īpaši vairumā. Kā uzlabot darbinieku labsajūtu un produktivitāti šādos gadījumos? Izrādās, līdzīgu efektu var sasniegt, izvietojot uz telpu sienām dažādu augu attēlus, ziņo “Guardian”.

#4 Dzīvnieki kā alternatīvais “darbaspēks”

Ja darbinieku bērniem ir atvērti daudzi uzņēmumi, viņu mājdzīvniekiem – retais. Vairumā gadījumu darba ņēmēji nav gatavi iespējamajām sekām, ko var radīt dzīvnieku klātbūtne birojos, piemēram, troksnim, sabojātam inventāram u.tml. Tomēr dzīvnieki, bet īpaši – suņi, veicina birojos veselīgus paradumus, palīdz mazināt stresu, palielināt produktivitāti, kā arī uzlabot darbinieku savstarpējās attiecības, ziņo “Business Insider”.

Tādēļ psihologi iesaka darba ņēmējiem pārskatīt uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumus un “atvērt” biroju durvis darbinieku mājdzīvniekiem un pat ieviest savus “birojdzīvniekus”. Pie kam, ja suņus, kaķus, putnus, grauzējus u.c. līdzīgus dzīvniekus objektīvu iemeslu dēļ birojā ievest vai izmitināt nav iespējams (piemēram, kādam darbiniekam ir alerģija), birojā ieteicams izvietot akvāriju. Iemesls – izpētīts, ka zivīm uz cilvēka produktivitāti ir tikpat pozitīva ietekme kā suņiem vai kaķiem.

Augstāk aprakstītie piemēri tikai apliecina to, ka mūsdienu sarežģītajā konkurences cīņā gan par klientiem, gan arī darbiniekiem, nedrīkst ignorēt pat šķietami nenozīmīgas lietas. Vēl vairāk – uzņēmumiem ir jābūt drošākiem un atvērtākiem “eksperimentiem”!

Publicēšanas datums

13.01.2020

Tēma

Darba vide Labsajūta

Tapis sadarbībā ar