InCSR

Nemieri Amerikas Savienotajās valstīs, sociālās distancēšanās COVID-19 ierobežošanai, arābu pasaules reakcija uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem, Satversmes tiesas lēmums par viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzību. 2020.gads ir ienesis ne tikai paliekošas pārmaiņas daudzās dzīves jomās visā pasaulē, bet arī raisījis plašas diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju un vienlīdzīgām iespējām. Aizvien pieaugošā darbaspēka deficīta dēļ Latvijā šīs diskusijas ir īpaši aktuālas korporatīvajā vidē.

Dažādu pētījumu dati atklāj, ka atšķirīga attieksme un diskriminācija Latvijā ir klātesoša dažādās dzīves situācijās. Taču īpaši izteikti ir aizspriedumi attiecībā uz cilvēku rasi, etnisko piederību, kā arī veselību. Tieši šiem jautājumiem martā tiek pievērsta pastiprināta pasaules sabiedrības uzmanība: 1.martā tika atzīmēta Nulles diskriminācijas diena, 8.martā – Starptautiskā sieviešu diena, bet 21.marts ir gan Starptautiskā rasu diskriminācijas novēršanas diena, gan arī Starptautiskā Dauna sindroma diena.

Imigranti Latvijas iedzīvotājiem nešķiet ekonomiski “izdevīgi”

Etniskā piederība, tautība un ādas krāsa ir vieni no izplatītākajiem diskriminācijas iemesliem Latvijā – ar tiem cilvēki saskaras tikpat bieži kā ar diskrimināciju vecuma dēļ. Vairākums jeb aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņi nesaskata imigrantu pienesumu mūsu valsts ekonomikai, liecina jaunākie domnīcas “Providus” pētījuma dati.

Šis pētījums atklāj, ka teju 40% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar musulmaņiem un romiem, bet 28% – ar Dienvidāzijas valstu pārstāvjiem (indiešiem, pakistāniešiem u.c.). Katrs trešais nevēlētos redzēt šo nacionalitāšu cilvēkus savā darba kolektīvā. Savukārt katrs otrais negribētu, lai šo kopienu pārstāvji kļūtu par viņu ģimenes locekļiem. Salīdzināšanai var minēt, ka dzīvot kaimiņos un strādāt kopā ar cilvēkiem no citām Eiropas valstīm nevēlētos vien 4% aptaujāto, bet redzēt viņus kā savas ģimenes locekļus – 10% aptaujāto.

Gan etniskā piederība un tautība, gan arī viss cits “atšķirīgais” ir visbiežākais apcelšanas iemesls jauniešu vidū. Vienlaikus līdzšinējā pieredze liecina, ka tieši jauniešiem var būt ļoti liela ietekme uz sabiedrisko domu. Spilgts piemērs ir kustība “Black Lives Matter”, kura ļoti veiksmīgi izmantoja sociālo mediju platformas, lai ar tā dēvēto influenceru starpniecību attīstītu sabiedrībā diskusiju par rasu diskriminācijas graujošo ietekmi. Tāpēc šogad Starptautiskās rasu diskriminācijas novēršanas dienas tēma ir “Jaunatne pret rasismu”. 

“Ņemot vērā, ka sabiedrības dažādība pieaug visā pasaulē, diskriminācija rases, etniskās piederības dēļ diemžēl kļūst par aizvien izplatītāku parādību arī Latvijā. Iekļaujošas sabiedrības pamatā ir spēcīgas, plašas zināšanas par pretrasismu un diskriminācijas novēršanu. Šādas zināšanas būtu jāiegūst ikvienam, kurš vēlas īstenot veiksmīgu dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Jāpiebilst, ka jaunieši – šodienas un nākotnes darba devēji, darba ņēmēji, viedokļu līderi un politikas veidotāji – šajā izpratnē ir soli priekšā citiem,” uzsver dažādības eksperte Agnese Lāce.

Eksperte aicina izmanto Starptautisko rasu diskriminācijas novēršanas dienu, lai iepazītos ar iekļaujošas valodas principiem un Eiropas Komisijas izstrādāto Pretrasisma rīcības plānu.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem sabiedrību biedē visvairāk

Dažādi stereotipi ir saistīti arī ar cilvēku veselības stāvokli. Praksē īpaši bieži ar diskriminējošām situācijām saskaras tieši cilvēki ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem. Lai arī viņi paši izjūt sevi kā pilnvērtīgu sabiedrības daļu un ir gatavi strādāt, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, apkārtējo attieksmes dēļ tas izdodas tikai retajam.

“Providus” pētījuma dati atklāj, ka īpaši noraidoša attieksme Latvijas sabiedrībā ir pret cilvēkiem ar garīga rakstura invaliditāti. Piemēram, šādus cilvēkus sev kaimiņos nevēlētos 27%, bet darba kolektīvā – 30% aptaujāto. Tajā pašā laikā dzīvot kaimiņos cilvēkiem ar fiziska rakstura invaliditāti un strādāt ar viņiem vienā darba kolektīvā nevēlētos 5% aptaujāto. Eksperti šo sabiedrības nostāju skaidro ar bailēm no citādā, nezināmā.

Ņemot vērā citu pētījumu datus, jāteic, ka šeit veidojas neliels paradokss, jo, piemēram, “Latvijas Faktu” pētījuma dati liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalsta cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrāciju sabiedrībā. Teju tikpat liels aptaujāto skaits atzīst, ka labākā “terapija” šiem cilvēkiem ir kļūt par daļu no sabiedrības – dzīvot un strādāt tāpat, kā to dara citi cilvēki.

Latvijas darba devēji dzīvo stereotipu pasaulē

Latvijas darba tirgū pēdējos gados ir vērojams izteikts darbaspēka deficīts. Dažādības veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā risināt darbaspēka trūkumu valstī un sekmēt tās ekonomisko izaugsmi, tāpēc iekļaujošas darba vides izveide ir kļuvusi par vienu aktuālākajām tēmām personālvadības jomā. Vienīgi dažādu pētījumu dati rāda, ka šīs darba devēju aktivitātes lielākoties vērstas uz esošo darbinieku noturēšanu, nevis darbaspēka daudzveidību.

Piemēram, “Kantar” pētījumu dati liecina, ka darbinieku datus (vecumu, dzimuma struktūru u.c.) analizē tikai katrs ceturtais darba devējs, kamēr “Forbes” rīcībā esošie dati atklāj, ka pasaulē dažādus pasākumus dažādības vadības un iekļaujošas darba vides veicināšanai, kas saistīti ar darbinieku dzimumu, etnisko izcelsmi vai vecumu īsteno vairāk nekā 70% darba devēju.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ne visi Latvijas darba devēji ir gatavi vērtēt tikai potenciālo darbinieku profesionālās prasmes. Turklāt kā galvenos šķēršļus dažādības veicināšanai viņi min stereotipus (20%), līdzekļu trūkumu (13%) un izpratnes trūkumu (5%). Savukārt katrs trešais nevar nosaukt nevienu šķērsli, liecina “Kantar” pētījumu dati.

“Globalizācijas ietekmē pasaule kļūst aizvien sarežģītāka, bet cilvēki – dažādāki. Lai veiksmīgi augtu un attīstītos, organizācijām ir jāpielāgojas aktuālajai situācijai un jāspēj nodrošināt ne tikai vienlīdzīgas iespējas izmantot to pakalpojumus ikvienam interesentam. Tikpat svarīgi ir radīt mūsdienīgu, iekļaujošu darba vidi, kurā ikviena darbinieka spējas tiek novērtētas, balstoties uz viņa zināšanām, prasmēm un profesionālo pieredzi, nevis dzimumu, vecumu vai citiem ar darbu nesaistītiem aspektiem,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.