InCSR

Kā gūt par sevi pārliecību un veidot attiecības ar līdzcilvēkiem? Vai un kā digitālā vide ietekmē šīs attiecības, kā arī mūsu psihoemocionālo veselību un labsajūtu? Un kā vadīt savas dusmas gan darbā, gan arī mājās un internetā? Ārsta-psihoterapeita Artūra Miksona viedoklis.

Šobrīd mēs esam spiesti runāt, mācīties, risināt darba un sadzīves jautājumus attālināti. Tā ir mūsu ikdiena, no kuras nevar aizbēgt. Tāpēc trauksme šajā situācijā ir normāla parādība. Taču ir cilvēki, kuri to piedzīvo dubultā un pat trīskāršā apmērā, jo viņiem trūkst noteiktas zināšanas un prasmes, kā to pārvarēt. Ar tiem, kuri ir gatavi iet līdzi laikam un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, viss ir kārtībā. Bet tiem, kuri turpina stagnēt vecajās vērtībās, iemaņās, pārliecībās, kas neder šim laikam, agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad kļūs pavisam grūti.

Piemēram, mediķi, pedagogi, klientu apkalpošanas speciālisti u.tml. ir sabiedrības daļa, kas šobrīd ir pakļauta īpaši lielam stresam. Taču viņi atrod veidus, kā šīs grūtības pārvarēt. Un viņu “panākumu” atslēga šajā gadījumā ir ne tikai attieksme, bet arī spēja tikt galā ar savām emocijām. Taču arī šis resurss nav neizsmeļams.

Citu cilvēku, īpaši – autoritāšu, kritizēšanai lielu mākslu nevajag. Tajā pašā laikā mainīt savu attieksmi un uzvedību, ne katrs grib un ne katrs spēj. Tieši šī iemesla dēļ problēmas, ar ko saskaramies klātienes komunikācijā, digitālajā nekur nepazūd. Līdzīgi kā reālajā dzīvē, arī internetā mūsu saziņā joprojām prevalē dusmas, neiecietība, agresivitāte, empātijas trūkums u.tml.

Piemēram, digitālā vide rada lielāku drošības sajūtu ne vien paust savu viedokli, bet arī kritizēt un provocēt. Tajā ir vienkāršāk izvairīties no nepatīkamām sarunām ar draugiem un kolēģiem. Vienlaikus šajā vidē ir grūtāk noteikt savas atbildības robežas. Un īpaši izteikti tas ir attālināta darba gadījumā.

Ja normālos darba apstākļos mēs darba dienas beigās vienkārši aizveram datoru un beidzam darbu, strādājot attālināti, to izdarīt ir grūtāk. Jo vairs nearam aizbildināties, ka jābrauc pēc bērna uz bērnudārzu, esam veikalā vai sabiedriskajā transportā, mājās nav piekļuves darbam nepieciešamajām sistēmām u.tml. Tāpēc ir jāiemācās pateikt “Nē!” Jo citi cilvēki nevar uzminēt, ko mēs gribam, kā mēs jūtamies u.tml., ja paši to nepasakām.

Tikai brīdī, kad sāksim uzņemties atbildību par sevi, savu ikdienu, dzīvot kļūs vieglāk!

_____

Plašāk ar A.Miksona viedokli šajā jautājumā var iepazīties konferences “Emocionālā veselība darbā un mājās”, kas norisinājās 2020.gada 12.decembrī, video ierakstā.