InCSR

Lai arī globālās pandēmijas ietekme parasti tiek vērtēta ar “mīnuss” zīmi, ilgtspējas jomu tā ir ietekmējusi visnotaļ pozitīvi, jo interese un izpratne par to Latvijas korporatīvajā vidē ir būtiski palielinājusies, par ko liecina arī Ilgtspējas indeksa rezultāti – šogad ir audzis gan jauno novērtējuma dalībnieku skaits, gan arī tā dalībnieku vidējais sniegums. Iemesls – COVID-19 situācija motivēja uzņēmējus eksperimentēt un meklēt aizvien jaunus, progresīvus ilgtspējas risinājumus ne vien biznesa nepārtrauktības, bet arī attīstības nodrošināšanai.

Kā, komentējot aktuālās tendences korporatīvās ilgtspējas un atbildības jomā Latvijā, norāda Ilgtspējas indeksa eksperti, globālā pandēmija ir norūdījusi komersantus, likusi tiem pārvērtēt prioritātes, kļūt drosmīgākiem, elastīgākiem un atbildīgākiem, kas perspektīvā noteikti atmaksāsies ar uzviju.

Ilgtspēja ir ilgtermiņa perspektīva

Sigita Namatēva, “Latvijas Zaļais” punkts valdes locekle

Pagājušais gads visiem uzņēmumiem bija pilns negaidītiem izaicinājumiem un neplānotām pārmaiņām, kā rezultātā bija jāspēj ātri reaģēt un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, meklējot netradicionālus risinājumus. Tomēr uzņēmumi, kam ilgtspēja ir svarīga, vairāk vai mazāk ir veiksmīgi tikuši galā ar pandēmijas radīto ārkārtas situāciju un kļuvuši tikai spēcīgāki.

Jāatzīmē, ka Ilgtspējas indeksa līderu “soliņš” šogad nav būtiski mainījies, bet ir prieks redzēt, ka tas ar katru gadu kļūst arvien garāks. Daļai dalībnieku ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu uzņēmuma kultūras un stratēģijas sastāvdaļu. Ikdienas uzlabojumi, kopējā ilgtspējas politika un mērķi, rūpes par darbiniekiem un vidi, kā arī sadarbība ar ietekmes pusēm ir organiski iekļāvusies uzņēmumu ikdienas darba procesā. Tajā pašā laikā ir arī uzņēmumi, kur tā ir modes lieta vai vadības uzspiests birokrātisks pasākums.

Kopumā jāsaka, ka rezultāti arvien uzlabojas un nu jau bez PLATĪNA esam sākuši domāt par DIMANTA kategoriju īpaši izciliem komersantiem. Reizēm apbrīnoju lielos uzņēmumus, kuri jau vairākus gadus ir PLATĪNA kategorijā, bet joprojām atrod, ko uzlabot un pilnveidot, un turpina piedalīties novērtējumā. Vēl lielāku lepnumu parasti izjūtu par tiem mazajiem uzņēmējiem, kuri pirmajā dalības gadā varbūt pat neaizsniedzas līdz BRONZAS kategorijai, bet neatmet ar roku, un nākamajā gadā jau ir SUDRABA vai pat ZELTA kategorijā.

Es ilgtspēju nosauktu par ilgtermiņa perspektīvu, kad tiek domāts nevis par to, kā par katru cenu nopelnīt vairāk naudas rīt, bet gan par to, kā būt veiksmīgam, bagātam un spēcīgam arī pēc pieciem un divdesmit gadiem. Skan patētiski, bet katrs cilvēks un uzņēmums ir daļa no Latvijas un mūsu planētas, un mēs visi kopā esam atbildīgi par to, kādu šo planētu atstāsim saviem pēcnācējiem. Šī iemesla dēļ ar ilgtspēju saprotu biznesa interešu līdzsvarošanu ar sociālo atbildību un rūpēm par sabiedrību, darbiniekiem un klientiem, kā arī ietekmes uz vidi samazināšanu. Tas nozīmē, ka īstermiņa biznesa mērķu vietā tiek domāts par ilgtermiņa mērķiem.

Ilgtspējas jomas un pamatprincipi gadu gaitā nav mainījušās, bet ir mainījušās sfēras, uz ko uzņēmēji liek uzsvaru. Domāju, ka Latvijā mēs vēl esam ceļā uz to, lai novērtētu, cik svarīga ir ilgtspēja un sociālā atbildība, kā ilgtspējas politika var palīdzēt biznesā un kādus ieguvumus tā dod. Progress, neapšaubāmi, ir redzams. Īpaši to novērtē uzņēmumi, kuri kļūst starptautiski un savā darbībā iziet ārpus Latvijas tirgus.

Traucē darba tirgus realitāte

Ivo Maskalāns, “COBALT” zvērināts advokāts, darba tiesību eksperts

Kopumā uzņēmēju sniegums Ilgtspējas indeksā šogad vērtējams labi. Neraugoties uz to, ka tiem nācās sastapties ar dažādiem izaicinājumiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērojami pat nelieli uzlabojumi. Es teiktu, ka pandēmija ir likusi uzņēmējiem aktīvāk domāt gan par attālināto darbu, gan par fleksiblas darba laika sistēmas ieviešanu ne tikai ārkārtas stāvokļa laikā. Pandēmijas dēļ viņiem nācās pārskatīt savu politiku un vērtēt darbiniekus citā perspektīvā, sniedzot arī cilvēcisku atbalstu, vairāk iejūtoties darbinieku “ādā”.

Jāsaka, ka Ilgtspējas indeksa līderi arī šogad savas pozīcijas pārsvarā ir saglabājuši – šo uzņēmumu sniegums ir nemainīgi labs. Protams, nāk klāt arī jauni dalībnieki. Taču to sniegums gan vērtējams ļoti atšķirīgi – daži vēl īsti nesaprot, kas no viņiem attiecīgajā kategorijā tiek prasīts, savukārt citi ir ļoti veiksmīgi iesnieguši kvalitatīvus un pārdomātus datus.

Manuprāt, ilgtspējīgs uzņēmums ir tāds, kas domā ne tikai par tādiem īstermiņa rādītājiem kā peļņas vai apgrozījuma palielināšana, bet arī par to, kā uzlabot nākotnes perspektīvu un pievilināt labākos darbiniekus. Tāpat ļoti svarīgas ir uzņēmuma vērtības, darbības principi un mērķi. Kopumā jāsecina, ka uzņēmumiem Latvijā ilgtspējīgiem nereti traucē būt darba tirgus realitāte. Bieži vien tas, ko darbinieki primāri sagaida no potenciālā darba devēja, nav saistīts ar ilgtspējīgiem mērķiem. Uzņēmumiem ir jāpielāgojas šiem apstākļiem.

Ieguldījumi ilgtspējā atmaksājas darbinieku lojalitātē

Jānis Gredzens, organizāciju attīstības centra “Spring Valley” valdes loceklis

Uzņēmēju izpratne par ilgtspēju pēdējos gados ir palielinājusies – tā vairs nav tikai sociālā labdarība, šobrīd ceļš uz ilgtspēju ir kļuvis daudz mērķtiecīgāks. Ja iepriekš varējām vērot, ka komersantu mērķi ilgtspējas jomā bija īstermiņa labuma gūšanai, tagad redzam, ka tie domā par ilgtermiņa uzlabojumiem un sasniegumiem, izstrādājot ilgtspējas stratēģijas un veicinot ilgtspējas kultūras attīstību.

Latvijas uzņēmēji mūsdienās konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar visiem starptautiskajiem biznesiem, kuri jau gadiem ir realizējuši un attīstījuši ilgtspējas aspektus uzņēmuma iekšējā vidē. Tas ir nepārprotams atgādinājums tam, ka arī mums, Latvijas uzņēmumiem, ir jātur līdzi. Sevišķi tas redzams personāla jomā – ja ir problēmas ar darbiniekiem, uzņēmums nevar būt veiksmīgs. Ne velti bieži tiek uzsvērts, ka uzņēmumam ir jārūpējas par darbiniekiem, tad arī darbinieki parūpēsies par uzņēmumu.

Šogad Ilgtspējas indeksa dalībnieku sniegums bija labs – rezultāti bija diezgan līdzvērtīgi. Arī uzņēmumi, kas piedalījās pirmo reizi, bija diezgan labi sagatavojušies – visu dalībnieku sniegums un dokumentu kvalitāte bija salīdzinoši augsta. Ja runājam par līderiem, jāsaka, ka arī šie uzņēmumi faktiski visu laiku seko līdzi tam, kas notiek apkārt, meklējot aizvien jaunas iespējas augt un attīstīties. Uzņēmēji saprot, ka īpaši svarīga ir darba vide un rūpes par darbiniekiem. Pandēmijas laiks daudziem bija salīdzinoši kluss, ja runājam par darbinieku attīstības vai motivācijas lietām. Faktiski uzņēmumi šo laiku ir mēģinājuši vienkārši pārdzīvot, tāpēc lielākā daļa jauno ideju tika apturētas.

Skaidrs, ka globālā situācija ietekmēja faktiski jebkuru biznesu jebkurā pasaules vietā. To nevar neņemt vērā. Ilgtspējas indeksa dalībnieki gan pārsvarā nenāk no smagāk skartajām nozarēm, līdz ar to viņu sniegumā izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām. Tajā pašā laikā redzam, ka vēlme darboties nekur nav pazudusi – 2021.gada plāni jau ir atgriezušies pirms-pandēmijas līmenī, īpaši izceļot rūpes par darbiniekiem un viņu motivāciju. Kā nekā, ieguldījumi ilgtspējā uzņēmējiem atmaksājas darbinieku lojalitātē. Tas ir stāsts par to, ka darbinieks uzņēmumā vairs nav tikai tāpēc, lai saņemtu savu atalgojumu. Darbinieki strādā, jo viņiem šeit patīk. To panākt ir ilgtermiņa jautājums. To nevar izdarīt vienā dienā.

Skopais maksā divreiz

Valts Vilnītis, “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” valdes priekšsēdētājs

Ilgtspējīga uzņēmuma definīcija, vismaz vides jautājumu kontekstā, pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies. Ja sākotnēji pietika ar formālu normatīvo aktu prasību izpildi, šobrīd mēs par uzņēmuma ilgtspēju jau runājam plašāk. Uz šiem jautājumiem paraudzīties plašāk jāspēj arī pašiem komersantiem – jebkurš uzņēmums var radīt būtiskas ietekmes, tāpēc vajadzētu spēt izvērtēt, no kurienes nāk produkti, resursi un enerģija. Redzam, ka lielie uzņēmumi, kas ir nacionāla mēroga spēlētāji, ar savu uzvedību izteikti ietekmē visu nozari un tirgu kopumā.

Jāsaka, ka šogad Ilgtspējas indeksa dalībnieki uzrādījuši ļoti labus rezultātus. Arī tie, kas šajā novērtējumā piedalās regulāri, šogad pacentušies nedaudz vairāk. Vērtējot dalībnieku pieteikumus, katru gadu sniedzam arī komentārus par to, ko, mūsuprāt, varētu uzlabot. Tie, kas nav pārāk slinki, parasti tos ņem arī vērā un pilnveido savu sniegumu. Jāatzīmē, ka tieši slinkums ir tas, kas nereti uzņēmējiem traucē uzrādīt labākus rezultātus un kļūt ilgtspējīgiem.

Bieži vien liekas, ka veikt uzlabojumus vides jomā ir dārgi. Tomēr skopais maksā divreiz. Uzņēmumi, kas māk rēķināt un domāt ilgtermiņā, to saprot. Pilnveidoties vides jomā uzņēmumiem traucē arī valsts politika – tā ne vienmēr stimulē komersantus būt ilgtspējīgiem. Tāpat tos bremzē zināšanu trūkums – uzņēmumi ļoti bieži domā, ka to ietekme uz vidi aprobežojas ar gaismas izslēgšanu kabinetā, dalību Lielajā talkā un atkritumu šķirošanu, taču patiesībā atbildība ir daudz plašāka.

Man šķiet, ka uzņēmumu ieguldījumi ilgtspējā ilgtermiņā vienmēr atmaksājas, turklāt – jo ātrāk to sāk darīt, jo ātrāk tas notiek. To jau apzinās lielie starptautiskie uzņēmumi, bet vietējā tirgus spēlētāji par to sāka domāt salīdzinoši nesen. Jāsaprot, ka ilgtspēja ir saistīta arī ar konkurētspējas uzlabošanu – ieguldot tajā šodien, iespējams būt citiem priekšā rīt.

Domāt ilgtermiņā vēl mācāmies

Laima Zēmele, “GOLIN Riga” direktore

Ilgtspējas indeksa dalībnieku progress pēdējo desmit gadu laikā ir bijis milzīgs, un mēs par to esam ļoti priecīgi, taču vēlamies, lai tie nestagnē un mērķē vēl augstāk. Pieaudzis arī dalībnieku skaits, kas, ņemot vērā šā brīža situāciju valstī, ir pozitīvi.

Esam gandarīti, ka arī pandēmijas laikā uzņēmumi ir veiksmīgi spējuši attīstīties un domāt par ilgtspēju, kas ir komplekss un daudzšķautņains jēdziens. Tā aptver komersantu aktivitātes ļoti dažādās jomās. Te mēs runājam ne tikai par vides ilgtspēju un nākotnes mērķiem, bet arī par labu korporatīvo pārvaldību, ētisku rīcību, kā arī rūpēm par darbiniekiem un sabiedrību kopumā.

Ilgtspēju nedrīkst mākslīgi izmantot kā “aktuālu tendenci”. Uzņēmumiem ir svarīgi noteikt ilgtspējas mērķus un komunicēt tos, domājot kompleksi, piemēram, finanšu nozarei skatīties, kā ar savu darbību veicināt pāreju uz ilgtspējīgu izaugsmi, ražojošiem uzņēmumiem – savu darbību pārkārtot atbilstoši aprites ekonomikas principiem, visiem uzņēmumiem – veidot darbiniekiem iekļaujošu un dažādībai atvērtu vidi. Latvijā domāt ilgtermiņā mēs vēl tikai mācāmies, jo esam jauna valsts, līdz ar to mēs redzam, ka starptautiskie spēlētāji šajos jautājumos bieži vien ir daudz drosmīgāki un ambiciozāki.

Mūsdienās ilgtspējīgs uzņēmums ir tāds, kurš spēj paskatīties ne tikai uz savu darbību, bet izvērtēt arī to, kā tā ietekmē vidi un sabiedrību gan šodien un rīt, gan arī ilgākā posmā. Ilgtspējīgs uzņēmējs domā plašāk par savu saimniecību. Jāsaka, ka lielie uzņēmumi ar saviem lēmumiem ļoti ietekmē biznesa vidi kopumā. Jebkurā gadījumā visiem uzņēmumiem ir vajadzīga lielā ilgtermiņa vīzija. Mēs redzam, ka pašlaik daudzi ir veiksmīgi sakārtojuši savu “dārziņu”, bet ir jāsper nākamais solis – jāsaprot, kā uzņēmums var palīdzēt attīstīties visai nozarei un valsts ekonomikai, ne tikai reaktīvā veidā, bet arī pašiem proaktīvi iesaistoties šodienas dienas kārtībā un virzīt nākotnes aktuālos jautājumus.

Korporatīvā atbildība vienmēr atmaksājas

Inta Priedola, “Kantar” vecākā klientu vadītāja un zīmolvedības eksperte

Ilgtspējas indekss ir laba mēraukla ikvienas nozares uzņēmumam vai organizācijai. Svarīgākais ir novērtēt sava uzņēmuma pozīciju un potenciālās iespējas pilnveidoties.

Jāsaka, ka kopumā šogad indeksa dalībnieku sniegumā vērojama pozitīva izaugsme, kas izpaužas veiksmīgā stratēģisko mērķu un prioritāšu definēšanā, kā arī to īstenošanā praksē. Prieks, ka arvien vairāk uzņēmumu iet “ceļu”, kur svarīga ir kvalitāte nevis kvantitāte. Būtisku izaugsmi var redzēt arī ilggadējo Ilgtspējas indeksa dalībnieku sniegumā.

Redzam, ka par ilgtspēju katru gadu domā arvien vairāk uzņēmumu, turklāt tas tiek darīts ne tikai reputācijas un slavas kontekstā. Esam novērojuši, ka, definējot stratēģiskos mērķus, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un to ieviešanai praksē.

Ja runājam par to, kas vietējiem uzņēmējiem visbiežāk traucē būt ilgtspējīgiem, jāsaka, ka tas ir konsekvences un mērķtiecīgas darbības trūkums, īstenojot mērķus un prioritātes. Dažādu pētījumu dati rāda, ka veiksmīgākie uzņēmumi ar augstu reputāciju ir tie, kuru zīmola solījums atbilst klientu pieredzei. Manuprāt, korporatīvā atbildība vienmēr atmaksājas, ja domā par uzņēmuma izaugsmi ilgtermiņā – gan klientu, gan darbinieku, gan sabiedrības kontekstā.

Ekspertu viedokļi pārpublicēti no ilgtspējai veltītā žurnāla “Dienas Bizness” 2021.gada 15.jūnija izdevuma #24(6055).