InCSR

Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības prakse gadu gaitā ir kļuvusi par nozīmīgu Latvijas korporatīvās kultūra sastāvdaļu. To uzskatāmi parāda arī ilgtspējas indeksa jaunākie rezultāti – izpratne par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem strauji palielinās, turklāt ne tikai komercsektorā un ne tikai dažādu regulējumu ietekmē. Vienlaikus tiek atklāj arī vairākas negatīvas tendences. Piemēram, līdz ar izpratnes pieaugumu palielinās arī zaļmaldināšanas riski.

Ja vēl pirms pieciem gadiem ilgtspējai, īpaši aspektiem, kas skar vides aizsardzību un klimata ietekmi, aizdomājās vien retais uzņēmums, šodien tie ir dažādu uzņēmumu, tostarp Ilgtspējas indeksa dalībnieku, dienas kārtībā parādās aizvien biežāk. Iemesls – pieredze liecina, ka kvalitatīva organizācijas izaugsme, neinvestējot valsts un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, nav iespējama.

“Tomēr pieredze rāda, ka, pieaugot klientu un patērētāju pieprasījumam pēc videi draudzīgākiem, atbildīgākiem produktiem un pakalpojumiem, virkne uzņēmumu apzināti un neapzināti nonāk līdz zaļmaldināšanai. Biežāk izplatītais iemesls – komersanti savā komunikācijā par sasniegumiem vides jomā bieži balstās uz nepilnīgu vai selektīvu informāciju, padarot savus produktus “zaļākus”, nekā tie ir patiesībā,” atklāj D.Helmane.

Tendences vērtējamas ne tikai ar “+” zīmi

Šā gada Ilgtspējas indeksa rezultāti iezīmē arī vairākas citas tendences gan darba vides, gan korporatīvās pārvaldības un vides jomās. Pirmkārt, lai arī novērtējuma rezultāti ļauj secināt, ka tā dalībnieki aizvien vairāk uzmanības velta iekšējo un ārējo procedūru sakārtošanai, tiem joprojām trūkst skaidru, izmērāmu mērķu un atklātības par progresu prioritārajos jautājumos.

“Liela daļa Ilgtspējas indeksa dalībnieku jauc mērķus un apņemšanās. Piemēram, atgādinot saviem darbiniekiem un klientiem, ka “uzņēmums plāno samazināt klimata ietekmi”, bet neatklājot konkrētu sasniedzamo mērķi un rādītājus,” uzsver D.Helmane.

Otrkārt, darba devēji arvien lielāku uzmanību velta darbinieku pārstāvniecības jautājumam. Ir uzņēmumi, kuros jau vēsturiski darbojas arodbiedrība, tomēr šobrīd tiek ieviestas arī citas darbinieku pārstāvniecības formas, piemēram, Uzticības padomes. Interesanti, ka darba koplīgumus ir noslēguši 45% šā gada novērtējuma dalībnieku.

Treškārt, saskaņā ar Ilgtspējas indeksa jaunākajiem rezultātiem, teju puse jeb 46,3% tā dalībnieku aktīvi un mērķtiecīgi īsteno dažādus pasākumus ar mērķi veicināt savu piegādātāju attīstību, tā demonstrējot izpratni par ilgtspējīgas piegādes ķēdes nozīmi. Vienlaikus eksperti norāda, ka šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei. Proti, šobrīd uzņēmumi primāri vērtē piegādātāju kvalifikāciju, produktu kvalitāti u.tml. aspektus, pārāk maz uzmanības veltot to vides un sociālās ietekmes novērtējumam.

Visbeidzot, ceturtkārt, savu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi analizē tikai katrs piektais uzņēmums, kas skaidri norāda, ka zaļmaldināšanas riski Latvijā joprojām ir ļoti augsti, ir pārliecināta D.Helmane: “Ja uzņēmumi neanalizē savu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi visos to dzīves cikla posmos – no izejmateriālu ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai, tie var nepamanīt vai ignorēt būtiskus vides ietekmes aspektus. Piemēram, produkts var būt videi draudzīgs tā lietošanas posmā, bet radīt ievērojamu kaitējumu videi un cilvēku drošībai, veselībai tā ražošanas vai atkritumu apsaimniekošanas posmā.”

Izcilnieku rindas kļūst plašākas

Ilgtspējas indeksa minimālo slieksni (vismaz 40% kritēriju izpildi) šogad pārvarēja 81 organizācija – gan uzņēmumi, gan valsts iestādes, kuru kopējais sniegums ir vidēji 82,2%. Tomēr novērtējuma rezultāti liecina, ka virkne tā dalībnieku ir tikai ceļa sākumā uz savu procesu sakārtošanu, tāpēc vēl nespēj demonstrēt sistēmisku un stratēģisku pieeju darba vides, vides, labas pārvaldības un citos būtiskos aspektos.

Augstajai Ilgtspējas indeksa dimanta kategorijai šogad kvalificējās astoņi uzņēmumi. Pērnā gada laureātiem – “RIMI Latvia”, “Latvenergo”, “SEB banka” un “Swedbank” – pievienojās vēl četri uzņēmumi: “Cēsu alus”, “Sadales tīkls”, “SCHWENK Latvija” un Starptautiskā lidosta “Rīga”. Ekspertu vērtējumā šie uzņēmumi spēj skatīties tālāk par savu tiešo ietekmi un sniegt ieguldījumu nākotnes sabiedrības attīstībā, iesaistoties valsts politikas veidošanā un nopietni strādājot ar saviem klientiem, piegādātājiem un citām ietekmes pusēm.

Platīna kategoriju sasniedza 18 šī novērtējuma dalībnieki, zelta kategoriju – 30, sudraba kategoriju – 19, bet bronzas kategoriju – 6.  Būtiski, ka šo dalībnieku vidū jau vairākus gadus ir ne tikai uzņēmumi, bet arī valsts iestādes, kas arī ir gatavas vērtēt savu sniegumu atbilstoši virknei ilgtspējas kritēriju un izmantot iegūtos datus attīstībai un uzlabojumiem. Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Valsts kontrole šogad ieguva zelta kategoriju, bet Būvniecības valsts kontroles birojs un Finanšu izlūkošanas dienests – bronzas.

Ilgtspējas indeksa ietvaros tiek piešķirti arī citi Latvijas korporatīvajā vidē augsti novērtēti apbalvojumi:

• Balvu Ilgtspējas čempions 2023 par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā pērnā gada laikā ieguva uzņēmums “Rīgas meži”.
• Balvu Inovāciju līderis 2023 par nozīmīgu darbu un inovāciju veicināšanā ieguva “SCHWENK Latvija”.
• Balvu Dzimumu līdztiesīgākais uzņēmums 2023 par dzimumu līdztiesības principu ieviešanu uzņēmuma darbībā īpaši augstā līmenī ieguva “Swedbank”.
• Godīgas tirdzniecības balvu, kas sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju tiek pasniegta uzņēmumiem, kuri ārējā tirdzniecībā vai ražošanā ievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) korporatīvās atbildības principus, šogad saņēma “Reitan Convenience Latvia”. 

“Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka dažādu organizāciju sniegums ilgtspējas jomā nemitīgi uzlabojas. Vienlaikus tie uzskatāmi parāda, ka ilgtspēja ir nepārtraukts process, nevis vienreizējs pasākums – arī pašiem labākajiem jeb dimanta kategorijas laureātiem vēl ir, kur tiekties. Tāpēc ikvienu dalībnieku, īpaši tos, kuriem neizdodas īstenot savas ambīcijas Ilgtspējas indeksā, aicinām neapstāties pie sasniegtā un regulāri sekot līdzi progresam,” tā D.Helmane.

Ilgtspējas indekss – starptautiski atzīts stratēģiskās vadības instruments, kas izveidots 2010.gadā, lai sniegtu organizācijām no visas Latvijas iespēju objektīvi novērtēt to sniegumu piecos būtiskākajos ilgtspējas aspektos: stratēģija, darba vide, investīcijas vietējā kopienā, tirgus attiecības un vide. Tajā ik gadu piedalās vidēji 120 uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes  kapitālsabiedrības, valsts iestādes u.tml., kuru sniegumu vērtē vairāk nekā 30 dažādu jomu eksperti.