InCSR

2020.gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija par 22,3% mazāka nekā vīriešu, tādējādi plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu valstī turpina konstanti palielināties – pēdējo divu gadu laikā tā ir pieaugusi par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie aprēķini.

Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits konkrētajā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.

Kā izriet no CSP datiem, pērn vislielākā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija vērojama finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 35,1% lielāka nekā sieviešu. Tāpat salīdzinoši augsta vīriešu un sieviešu darba stundas likmes starpība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, attiecīgi – 33,4% un 30,5%. Salīdzināšanai var minēt, ka vismazākā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija vērojama elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumenerģijas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 6,5% lielāka nekā sieviešu.

Normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 24,6% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija 17,3%. Jāpiebilst, ka privātajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks nekā sabiedriskajā, attiecīgi – 20,9% un 18,4%.

Vismazākā sieviešu un vīriešu atalgojuma starpība 2020.gadā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (11,8%), kā arī vecuma grupā 65+ gadi (13,1%), bet vislielākā – vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (23,8%) un vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (21,2%).

Kas ir būtiski – Latvija ir viena no valstīm, kurās vidējās sieviešu un vīriešu darba samaksas stundas likmes atšķirība ir augstākā Eiropas Savienībā. 2019.gadā lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija vērojama Igaunijā, otra lielākā – Latvijā (21,2%), bet trešā lielākā – Austrijā (19,9%). Savukārt zemākā zemākā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundas likmes atšķirība bija Luksemburgā (1.3%), Rumānijā (3,4%) un Itālijā (4,7%). Reģiona vidējais rādītājs – 14,1%. Tas nozīmē, ka no Baltijas valstīm šo slieksni ir izdevies pārkāpt tikai Lietuvai, kas ar 13,3% ierindojas šī “topa” 13.vietā.

Plašāka informācija par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībām pieejama CSP tīmekļvietnes sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības.