InCSR

Šķiet, viens no izplatītākajiem stereotipiem vides jomā ir uzskats, ka lielāko apdraudējumu pasaulei rada CO2 izmeši. Šim aspektam, nenoliedzami, ir nozīmīga loma veselīgas, ilgtspējīgas vides veidošanā. Tomēr viens no lielākajiem draudiem dabai un videi kopumā ir pārtika. Jo mēs apēdam zemeslodi teju burtiskā nozīmē. Ne velti pētījumi rāda, ka auglīgās augsnes īpatsvars un dzīvnieku populācija pēdējo aptuveni 50 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi.

Nav šaubu, ka cilvēkam pārtikas ķēdē ir ļoti nozīmīga loma. Tomēr apmierināt ķermeņa dabisko vajadzību uzņemt uzturu ir viena lieta, bet regulāri izniekot pārtiku – pavisam cita. Atkritumos nonāk trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas. Domājams, piekritīsiet, ka tas ir bezatbildīgi gan pret dabu, gan arī cilvēkiem, kuri cieš badu. Tāpēc ir būtiski izvēlēties un patērēt pārtiku dabai draudzīgākā veidā.

Tikpat bezatbildīgi ir izmest atkritumos “lieko”, nevienam nevajadzīgo apģērbu, jo atkritumu apjoms pasaulē pieaug teju aritmētiskā progresijā. Eksperti lēš – ja tuvākajā nākotnē netiks pārskatīti tekstilizstrādājumu patēriņa principi, pasaule drīz vien noslīks kreklu, kleitu, bikšu un zeķu jūrā, jo apģērba dzīves cikls strauji samazinās. Tajā pašā laikā apģērba ražošanas un pārdošanas apjomi strauji palielinās. Piemēram, jaunākie aprēķini liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs ik gadu iegādājas vidēji 8,5kg apģērba, kamēr atkritumos izmet aptuveni 14,3kg apģērba!

No minētā izriet, ka ar mežu izciršanu ierobežojošiem, energoefektivitāti veicinošiem utt. pasākumiem vien pasaules ilgtspējas veicināšanā nepietiek. Taču, kā veicināt sabiedrībā “zaļāku” domāšanu arī tik nozīmīgos vides aspektos kā pārtikas un mode? Tautas valodā runājot – IR VARIANTI! Plašāk – pievienotajā SEB bankas vebināra “Ilgtspējīga sabiedrības nākotne: kā mazināt ietekmi uz apkārtējo vidi” ierakstā.