InCSR

Zane vienmēr gribēja visu izdarīt līdz galam. Bet, tiklīdz bija to paveikusi, viņai uz pleca sāka runāt mazs velniņš:

“Za-nīt! Za-nīt! Varbūt šodien uzraksti e-pastu arī klientam no Ogres. Neatliec uz rītdienu to, ko vari paveikt šodien!”

Un Zane rakstīja e-pastu. Bet, tiklīdz to  pabeidza, velniņš atkal klāt:

“Za-nīt! Za-nīt! Varbūt sarunā mītiņu septiņos. Nu, Zanīt, nosūti vēl pāris e-pastiņu… Nu!”

Tā skubināja velniņš. Un Zane paklausīja.

Tikmēr pārējiem kolēģiem kļuva aizvien neomulīgāk. Zane darbā bija jau septiņos no rīta, devās prom astoņos vakarā, bet e-pasti pienāca pat nakts vidū… Tā nu viņi nolēma rīkoties un sarunāja ar priekšnieku, ka ļaus IT speciālistam slēgt visus darba e-pastus ārpus darba laika.

Tā arī notika. Tiklīdz Zane, velniņa skubināta, atkal ķērās pie e-pastiem ārpus darba laika, uz viņas datora ekrāna parādījās teksts:

“Vislabākais darbinieks ir tāds darbinieks, kurš ir kārtīgi izgulējies un atpūties. Darba e-pasti – tikai darba laikā!”

To ieraugot, velniņš uz Zanes pleca aizsvilās zilās liesmās un izkūpēja gaisā.

Un tā vēl šobaltdien Zane strādā tikai darba laikā, viņa jūtas priecīgāka un arī strādā ražīgāk. IT speciālists, priekšnieks un pārējie kolēģi ir lepni par jauno Zani, kas uzveica sevī darbaholiķa velniņu.

.

🎧 Klausīties pasaku audio formātā: https://soundcloud.com/incsr

Pasaka – InCSR eksperti.

Ilustrācijas – māksliniece Zane Veldre.

Šī pasaka izstrādāta Atbildīga biznesa nedēļas 2021 informatīvās kampaņas ietvaros.

_____

EKSPERTA VIEDOKLIS

Karīna Javtušenko, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja

Nav būtiski – darbinieks regulāri strādā virsstundas un “nes” darbu uz mājām, jo viņam ir pārāk liela darba slodze vai viņš ir darbaholiķis (kā tas, visticamāk, ir šīs Zanes gadījumā), viņš tiecas pēc vadības atzinības vai viņam ir problēmas ar laika plānošanu u.tml., jo neviena no minētajām situācijām privātās un darba dzīves līdzsvaru nekādi neveicina. Un ilgtermiņā tās var negatīvi ietekmēt visu kolektīvu.

Ārpus darba laika, tostarp brīvdienās, sūtītie kolēģu e-pasti (arī zvani un īsziņas) var radīt mazvērtības kompleksus un stresu darbiniekiem, kuri plāno savas darba stundas atbilstoši, jo veicina sajūtu, ka ir jāseko līdzi darba e-pastiem 24/7. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, jo attālināta darba apstākļos robeža starp privāto un darba dzīvi kļūst aizvien nosacītāka. Kā nekā, pateikt darbam “Nē!” oficiālās darba dienas beigās prot tikai retais darbinieks. Šobrīd viņiem arī nav iespēju izmantot šim mērķim klasiskās atrunas, ka jāsteidzas uz vilcienu, uz teātri vai pēc bērna uz skolu. Savukārt darbinieku vēlmēs un vajadzībās spēj ieklausīties tikai retais darba devējs.

Taču ieklausīties vajag. Un meklēt risinājumus, kā novērst darbinieku pārstrādāšanos, arī vajag. Jo pat tik šķietami nenozīmīga lieta kā e-pasti ārpus darba laika var veicināt profesionālo izdegšanu ne vien to sūtītājiem, bet arī saņēmējiem. Vēl vairāk – darba devējiem šādos gadījumos ir jārēķinās gan ar darba efektivitātes un produktivitātes samazināšanos, gan arī ar neērtībām un izmaksām, ko rada regulāra darbinieku slimošana, jaunu darbinieku meklēšana u.tml. Tādējādi tikai viņu pašu interesēs ir rūpīgi plānot savu darbinieku daba slodzi un veidot kvalitatīvu, veselīgu darba kultūru uzņēmumā.

Darba e-pasta (vai dažādu uzņēmuma iekšējo sistēmu) atslēgšana kādam noteiktam kolēģim vai visiem uzņēmuma darbniekiem darba dienas beigās ir tikai viens no risinājumiem, kā ierobežot viņu strādāšanu ārpus darba laika. Līdzīgā veidā var bloķēt arī darbinieku caurlaides jeb tā dēvētās čipkartes, lai mazinātu viņu vēlmi nākt uz darbu brīvdienās. Savukārt, ja darbiniekiem ir tendence nākt uz darbu agrāk un/vai uzkavēties darbā ilgāk nekā nepieciešams, var noorganizēt centralizētu apgaismojuma un signalizācijas ieslēgšanu un izslēgšanu noteiktos laikos. Piemēram, signalizācija visā uzņēmumā tiek ieslēgta stundu pirms darba dienas sākuma, bet izslēgta – stundu pēc.

Ļoti lietderīgi ir izstrādāt uzņēmumā tā dēvēto darba [NE]tiķeti – dokumentu, kas savā ziņā nosaka darba, komunikācijas principus uzņēmumā, piemēram:

• e-pasti, kā arī zvani kolēģiem par darba jautājumiem – tikai darba laikā,
• e-pastu marķēšana ar augstas prioritātes zīmi – tikai īpaši steidzamos gadījumos,
• rūpīga e-pastu adresātu izvēle – tikai kolēģi, uz kuriem konkrētais jautājums attiecas,
• pārtraukums starp sapulcēm – vismaz 20 min u.tml.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka šie noteikumi netiks ievēroti. Lai no tā izvairītos, ir ieteicams iesaistīt to izstrādē darbiniekus, kā arī paredzēt soda sankcijas tiem, kuri noteikumus mērķtiecīgi pārkāps. Un vārds “sankcijas” šajā gadījumā automātiski neparedz ieturējumus no algas vai darbinieka atlaišanu. Šim jautājumam var pieiet arī radošāk. Piemēram, paredzot to, ka “grēkāzim” ir jāuzsauc visiem kolēģiem kūka vai noteiktā dienā jāierodas darbā balerīnas kostīmā, jānodzied dziesma pie Brīvības pieminekļa u.tml.

Būtiski ir atcerēties arī to, ka ne visi darbinieki, kuri strādā ārpus darba laika, ir darbaholiķi. Starp viņiem ir arī tādi, kuriem ir grūtības plānot savu darba laiku, attiecīgi – viņiem, saskaroties ar dažādiem ierobežojumiem, stresa līmenis organismā varētu pieaugt aritmētiskā progresijā. Viņi noteikti novērtēs jebkādu atbalstu, piemēram, mācības, individuālas sesijas ar kouču, efektīvākai laika plānošanai un stresa vadībai.

Visbeidzot – ļoti nozīmīga loma uzņēmuma iekšējās kultūras veidošanā ir tā vadībai. Vadītājam ir jābūt kā piemēram saviem darbiniekiem. Ja pats vadītājs zvana vai sūta e-pastus saviem darbiniekiem ārpus darba laika, prasīt no darbiniekiem, lai viņi ievēro šīs privātuma “robežas”, nav ētiski. Ja reiz eksistē kādi rakstiti vai nerakstīti likumi, tad tie ir saistoši visiem!