InCSR

Reiz dzīvoja uzņēmuma boss Kārlis. Viņš, būdams pūce, strādāja no vieniem dienā līdz pat dziļai naktij. Lai darbi veiktos, Kārlis arī no pārējiem prasīja strādāt vēl krietni pēc sešiem, sak, nedomā, ko uzņēmums var dot tev, domā, ko tu vari dot uzņēmumam, – ja vajag, tad jāstrādā, kamēr darbi izdarīti. Pārējie darbinieki, kas godīgi nāca uz darbu deviņos, nebija mierā ar šādu grafiku, jo viņiem taču bija arī citi plāni – uz teātri jāiet, sporta klubi jāapmeklē, bērni no bērnudārza jāizņem un vēl  citas lietas jādara. Jā, un darba līgumā arī nav tāda punkta, kas paredz strādāt ilgāk par darba laiku. Lai nu kā, Kārlis par to negribēja i ne dzirdēt – sak, ja es teicu, tad teicu.

Darbinieki domāja, ko nu darīt, kā rīkoties. Citu domu nebija kā vien iet pie valdes sūdzēties. Bet kurš ies? Nolēma sūtīt Ivetu. Lai arī augumā viņa bija maza un trausla, dūša Ivetai bija liela. Tāpēc viņa drosmīgi aizgāja pie valdes, izsūdzēja bēdu.

Nākamajā dienā valde izsauca Kārli uz pārrunām. Tā viņam lika ievērot darbinieku tiesības, tostarp tiesības uz privātās un darba dzīves līdzsvaru, kā arī pašam ierasties darbā laikus un plānot darbus tā, lai vakaros nav ilgāk jāuzkavējas.

Un lūk – ja darbinieki cīnās par savām tiesībām, arī bosu var piespiest mainīties, lai cik augsta līmeņa priekšnieks viņš būtu.

Pasakas – InCSR eksperti.

Ilustrācijas – māksliniece Zane Veldre.

Vairāk – www.pasakas.incsr.eu

_____

EKSPERTA KOMENTĀRS

Līga Bērziņa, Uzvediba.lv vadītāja:

Ir daudz iemeslu, kāpēc boss varētu rīkoties tā, kā aprakstīts šajā pasakā, un katrs no šiem iemesliem paredz citu taktiku problēmas risināšanai:

• Nerakstīta vienošanās. Pilnīgi pietiek ar to, ka vismaz viens darbinieks piekrīt šādiem noteikumiem, lai komandā rastos neveselīga dinamika – vainas apziņas kultivēšana, salīdzināšana, favorītisms utt. Jo vairāk cilvēki no komandas pievienosies šim darba stilam, jo grūtāk būs pārējiem noturēt veselīgas attiecību robežas.
• Prasmju trūkums. Ir vadītāji, kuri nespēj plānot ne savu, ne arī darbinieku darba slodzi. Parasti viņi daudzus darbus deleģē par vēlu, deleģē haotiski, radot komandai nepārtrauktu stresa sajūtu, liekot strādāt brīvdienās un pēc darba laika beigām.
• Vērtību nesakritība. Ir vadītāji, kuri uzskata, ka viņu padotie ir viņu īpašums un viņiem ir tiesības kontrolēt darbinieku laiku arī brīvdienās un ārpus darba laika. Šie cilvēki nemainās arī pēc sarunām ar valdi, jo cilvēka vērtību sistēmu vienas sarunas laikā izmainīt nav iespējams. Turklāt jāņem vērā, ka nereti valde atbalsta šādu vadītāju darba metodes, jo pieredze rāda, ka viņi ļoti labi spēj pamatot savu taktiku attiecībās ar padotajiem.

Komandas nākotni noteiks arī tas, cik veselīga un produktīva sadarbība veidosies dūšīgajai Ivetai ar bosu Kārli. Jo pieauguši, nobrieduši cilvēki nemīl tikt piespiesti mainīties, it īpaši, ja tas ir spiediens “no augšas”. Ņemot vērā, ka komandā nevienam nebija dūšas pievienoties Ivetai sarunā ar uzņēmuma valdi, pastāv risks, ka kolēģi nepalīdzēs Ivetai arī tad, ja boss īstenos pasīvās vai atklātas agresijas soļus kā atriebību par piespiešanu mainīties.

Tāpat jārēķinās, ka šī pati valde, kura lika bosam Kārlim ievērot darbinieku tiesības, nākamajā pēcpusdienā var paaicināt viņu pie sevis ar jautājumu – kāpēc nav izpildīti mērķi, samazinātas izmaksas utt. Ja Kārlim nav labu līdera prasmju, viņš pēc šādas sarunas ar valdi var atgriezties pie komandas ar vecajām prasībām, radot apjukumu un stresu.