InCSR

Epidemiologi norāda, ka viens no galvenajiem koronavīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanas priekšnosacījumiem ir distancēšanās. Runājot par darba vidi, šādas rīcības mērķis ir samazināt kontaktu skaitu starp darbiniekiem. Kā šo “misiju” īstenot visefektīvāk?

Valstī noteikta virkne ierobežojumu COVID-19 izplatības veicināšanai, kas ir jāņem vērā ikvienam iedzīvotājam, turklāt – kā ikdienā, tā darba vidē. Viens no galvenajiem nosacījumiem ir tā dēvētais “2 metru likums”. Darba drošības speciālisti distancēšanās veicināšanai darba vietā iesaka divas būtiskas lietas.

Pirmkārt, izvirzīt mērķi. Piemēram, par 50% samazināt iespējamo kontaktu skaitu darba vietā.

Otrkārt, noskaidrot, kur un kad darba vietā ir novērojams lielākais darbinieku kontaktu skaits. Ja šī ikdienas “pulcēšanās” nav tieši saistīta ar biznesa procesu (piemēram, kafijas pauzes, pusdienošana, smēķēšana, jubileju svinēšana), likvidēt konkrētās vietas un lietas, bet, ja tā ir saistīta ar biznesu, – pārplānot biznesa procesus.

Šī ārkārtas situācija ir jauna pieredze visiem darba devējiem. Meklējot efektīvākos risinājumus, kā ierobežot vīrusa izplatību, daudzi no tiem jau īsteno virkni aktivitāšu darba drošības, tostarp distancēšanās, veicināšanai darba vietā. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju esam apkopojuši vairākus praktiskus piemērus.

Lai novērstu darbinieku pulcēšanos:

• atslēgts kafijas automāts;
• slēgta uzņēmuma ēdnīca;
• ieviests noteikts grafiks pusdienošanai kopīgajās virtuvēs;
• katra struktūrvienība piesaistīta konkrētai tualetei;
• aizliegta kopīgu svētku svinēšana klātienē;
• slēgta smēķētava;
• slēgta atpūtas telpa, sporta zāle;
• noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties liftā – 2 personas;
• noteikti lifta izmantošanas ierobežojumi – tas apstājas tikai 1.stāvā, kā arī 6.stāvā un augstāk;
• uz sanāksmju telpu durvīm izvietoti uzraksti par maksimālo cilvēku skaitu, kas tajās var atrasties vienlaicīgi;
• sapulces tiek organizētas tikai tiešsaistē pat tad, ja visi darbinieki atrodas darba vietā (katrs darbinieks pieslēdzas tām no sava kabineta);
• darbinieku instruktāžas tiek organizētas laukā – svaigā gaisā;
• darbi pārplānoti tā, lai darbinieku grupas nesatiekas, piemēram, 1- daļa darbinieku strādā nedēļas nogalēs, bet nestrādā darba dienās, 2- darba organizēšana maiņās – vienu dienu strādā viena daļa darbinieku, nākamo – cita;
• katram darbiniekiem noteikta tualete, kuru viņš var izmantot.

Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos:

• samazināts krēslu skaits darba vietās;
• pagarināti darba galdi, lai nodrošinātu starp darbiniekiem vismaz 2 m distanci;
• gaiteņi ar signālkrāsojumu, starpsienām, lentām sadalīti divās daļās, kurās kustība tiek organizēta pretējos virzienos;
• ar dažādiem palīglīdzekļiem sašaurināti visi iespējamie kustību ceļi, lai darbinieki var pārvietoties tikai vienā noteiktā virzienā – viens aiz otra;
• lai samazinātu kontaktus uz kāpnēm, uz tām ieviesti kustību virzieni – tikai uz augšu vai tikai uz leju (pretējā virzienā kustība nav atļauta);
• ēdnīca pārkārtota tā, lai nodrošinātu 2 m distanci starp cilvēkiem (piemēram,  krēsli novietoti tikai galda galos vai tā, lai cilvēki sēž pa diagonāli viens otram pretī);
• tiešajiem vadītājiem, kuri veic darbinieku uzraudzību, ir dots uzdevums novērot fizisko distancēšanos ēdnīcās un atpūtas telpās (gan klātienē, gan ar videonovērošanas sistēmu starpniecību);
• darbinieki atpūtas telpās regulāri caur mikrofonu tiek brīdināti par distances ievērošanu;
• uzņēmuma iekšējos kanālos (Intranet tīklā, slēgtajā Facebook lapā u.c.) regulāri tiek publicēti praktiski padomi, kā izvairīties no inficēšanās riskiem, t.sk. – kāpēc jāievēro distance un kā to darīt labāk);
• brīdinājumi par 2 m distances ievērošanu u.c. drošības pasākumiem izvietoti uz visu darbinieku datoru ekrāna saudzētājiem;
• darbinieki, kuri nevar veikt darba pienākumus no mājām, tiek izsēdināti izklaidus pa visu biroju, ievērojot vismaz 2 m distanci
• darbinieki sadalīti darba grupās, kas ikdienā fiziski nesatiekas – strādā atsevišķās ēkās; ja viena grupa saslimst vai nonāk karantīnā, otra turpina strādāt (attiecināms gan uz uzņēmuma vadības komandu, gan darbiem brigādēs, piemēram, ceļu būvē, būvlaukumā);
• brigādes, kas iepriekš darbu sāka vienā laikā, tagad to dara 2 stundu laikā ar 15 min nobīdi, tā lai savā starpā nesatiktos. Starplaikos tiek dezinficētas virsmas tajās telpās, kurās uzturējusies iepriekšējā brigāde;
• darbinieki tiek sadalīti divās plūsmās, vienu nedēļu attālināti strādā viena plūsma, otru – cita.

Lai nodrošinātu lielāku kontroli:

• ieviesta prasība darbiniekiem izmērīt sev temperatūru pirms došanās uz darbu, lai iespējami slimās personas neinficē kolēģus, kā arī pa ceļam uz darbu satiktos cilvēkus;
• pie ieejas uzņēmuma telpās ar digitālo termometru vai termokamerām darbiniekiem tiek mērīta temperatūra, un personas ar paaugstinātu temperatūru vai ar jebkādām respiratorām saslimšanas pazīmēm netiek ielaistas;
• slēgta lielākā daļa uzņēmuma ieeju, iebraucamo ceļu, lai būtu iespējams kontrolēt distanci caurlaides punktos un pārbaudīt darbinieku ķermeņa temperatūru;
• izstrādātas vadlīnijas, kurās precīzi aprakstīts rīcības plāns gadījumos, ja kāda darbinieka temperatūras mērījums ir 37.0 grādi (+/- termometra ražotāja noteiktā kļūda);
• uzņēmuma telpās izveidota karantīnas telpa, kurā darbiniekiem ir jāsagaida mediķi, ja viņiem tiek konstatēta paaugstināta ķermeņa temperatūra vai citi COVID-19 simptomi;
• izstrādāts un praktisko mācību veidā (imitējot, ka kāds darbinieks ir saslimis ar COVID-19) pārbaudīts rīcības plāns gadījumiem, kad kāds darbinieks inficējas ar COVID-19;
• tiek veidots un uzturēts saraksts ar informāciju par to, kurš darbinieks un kuru dienu ir bijis birojā;
• darbinieku brigādēm tiek nodrošinātas atšķirīgu krāsu galvassegas, lai viegli varētu izsekot, kurš darbinieks atrodas neatļautā vietā.

Lai nodrošinātu darbinieku sadarbību bez tieša/fiziska kontakta:

• IT speciālisti neveic darbības pie kolēģu datoriem, lai nav jālieto svešas datorpeles un klaviatūras – visas nepieciešamās darbības tiek veiktas tikai attālināti;
• katrs darbinieks izmanto tikai savu mobilo un/vai stacionāro tālruņa aparātu; zvani nepieciešamības gadījumā tiek pāradresēti, klausules nenodod viens otram;
• apmaiņai ar papīra formas dokumentiem pie ieejas uzņēmumā izvietotas speciālas kastītes;
• pasta kurjeru piegādes tiek organizētas maksimāli distancēti – ieviešot īpašas kastītes, kurās atstāt/paņemt sūtījumus, lai minimizētu kontaktēšanos.

Lai veidotu drošu darba vidi:

• darbiniekiem tiek nodrošināti aizsargtērpi, aizsargbrilles, cimdi ne vien ražošanas telpās un klientu apkalpošanas centros, bet arī birojos;
• darbiniekiem tiek nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi gan rokām, gan apaviem;
• darbiniekiem tiek organizētas apmācības par to, kā atvērt durvis, skapjus u.tml. bez roku palīdzības;
• reizi nedēļā vai biežāk tiek veikta automašīnu dezinfekcija;
• regulāri tiek dezinficētas uzņēmuma telpas, tostarp durvju rokturi, trepju margas, galdu virsmas, datoru monitori, koplietošanas inventārs (piemēram, printeri un kopētāji) u.c.;
• personāldaļa veikusi analīzi par to, kurā struktūrvienībā ir augstākais darbinieku skaits 55+, tai pievērsta papildus uzmanība (piemēram, visi ierobežojošie pasākumi un informēšana par COVID – 19 tiek sākt tieši ar šo struktūrvienību, biežāka dezinfekcija u.c.);
• lai ierobežotu darbinieku inficēšanās risku ar COVID-19 darba laikā ārpus darba telpām, piemēram, pusdienu pārtraukumos: 1- viņiem tiek piegādātas un pilnībā vai daļēji apmaksātas pusdienas; 2- darbiniekiem, kuru darba maiņa ilgst 12h, tiek nodrošināta trīsreizēja ēdināšana;
• ieviests elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, nebrauc uz darbu tā dēvētajās “pīķa stundās”, kad cilvēku koncentrācija šajā transportā ir vislielākā un inficēšanās risks visaugstākais.

Lai pasargātu riska grupas:

• visi ar COVID-19 saistītie drošības pasākumi primāri tiek ieviesti struktūrvienībās, kurās ir augsts darbinieku skaits vecumā no 55 gadiem;
• struktūrvienībās, kurās ir augsts darbinieku skaits vecumā no 55 gadiem, biežāk tiek veikta telpu un darba inventāra dezinfekcija;
• darbiniekiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, tiek piešķirts ārpuskārtas atvaļinājums, kura laikā viņiem tiek nodrošināta pārtikas piegāde;
• darbinieki ar hroniskām saslimšanām, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, tiek pārcelti uz darba vietām, kurās nav kontakts ar klientiem (piemēram, no tirdzniecības zāles uz noliktavu);
• darbiniekiem, kuru mājsaimniecībās dzīvo seniori, prioritāri tiek nodrošināta iespēja strādāt attālināti;
• augstas saslimstības apstākļos uzņēmums nesniedz pakalpojumus, kuru nodrošināšanā ir iesaistīti vecāka gadagājuma darbinieki;
• darbiniekiem, kuru mājsaimniecībās dzīvo veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, prioritāri tiek nodrošināta iespēja strādāt attālināti, bet, ja tas nav iespējams, darba devējs viņiem apmaksā dīkstāvi.

Lai izvairītos no biznesa riskiem:

• vienā telpā vienlaikus nedrīkst atrasties visi valdes locekļi, kā arī jebkuras struktūrvienības vadītājs vai vadītāja ar savu vietnieku;
• apakšuzņēmējiem, lai viņi varētu veikt darbu uzņēmuma teritorijā, jāiesniedz COVID-19 analīžu rezultāti kā apliecinājums tam, ka viņi nav inficēti (analīžu izmaksas sedz pasūtītājs);
• identificēti un pilnībā nodalīti no citiem darbiniekiem tā dēvētie “kritiskie” darbinieki, bez kuriem darbs uzņēmumā var apstāties vai var tikt būtiski apgrūtināts (piemēram, dispečeri, operatīvie darbinieki);
• “kritiskajiem” darbiniekiem tiek nodrošinātas atsevišķas ģērbtuves, atpūtas telpas, kā arī tiek iespēja nakšņot uzņēmuma telpās ārkārtas situācijās, lai maksimāli samazinātu viņu kontaktu ar potenciāli inficētajiem cilvēkiem;
• telpas, kurās uzturas “kritiskie” darbinieki, tiek tīrītas tikai laikā, kad šie darbinieki tur neatrodas, lai izslēgtu viņu kontaktēšanos ar apkopējiem;
• ir identificēti “kritiskie” uzņēmuma apmeklētāji, bez kuriem darbs tā ražotnē var apstāties (piemēram, svarīgāko iekārtu apkopes personāls), citu trešo pušu atrašanās ražotnē ir aizliegta;
• darbiniekiem tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas tiešsaistē, nodrošinot maksimālu anonimitāti, lai darba devējs neuzzinātu, kuri darbinieki izmantojuši šo pakalpojumu;
• izveidota telefona līnija (ārpakalpojums, kura nodrošināšanā tiek iesaistīti īpaši apmācīti cilvēki), uz kuru darbinieki var piezvanīt, lai aprunātos par jebkuru viņiem aktuālu tēmu – darbu, ģimeni, aktuālo situāciju valstī, saviem pārdzīvojumiem u.tml.;
• augstākā līmeņa vadītājiem, kuriem ikdienā jāpieņem daudz un atbildīgi lēmumi, tiek nodrošinātas īpašas palīdzības grupas un supervīzijas.

Paldies “Altum”, “Baltic International Bank”, “DHL Latvia”, “Eco Baltia”, “Fazer Latvija”, “Fortum Latvia”, “Latvenergo”, “Rīgas Dzemdību nams”, “Rīgas Siltums”, “Rīgas Tehniskā universitāte”, “Saules aptieka”, “SEB banka”, starptautiskā lidosta “Rīga”, “SCHWENK Latvija”, “Swedbank”, “Trelleborg Wheel Systems”, “Ventspils Reiss”, “VG Kvadra Pak”, “Vidzemes slimnīca”, “ZAAO” u.c. uzņēmumiem par vērtīgajiem pieredzes stāstiem!