InCSR

Kā, strādājot, neaizmirst par sevi – jautājums, kas darba ņēmēju prātus mūsdienās nodarbina visvairāk, tādēļ darba devējiem, kuri ir ieinteresēti ilgtspējīgā biznesa attīstībā, ir vairāk jādomā par to, kā veicināt darbinieku privātās un darba dzīves līdzsvaru.

Anda Asere, “Dienas Bizness”

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

“Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi,” viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

“Darba devēji, kuri nevēlēsies vai nespēs saviem darbiniekiem piedāvāt atbalstu privātās dzīves un darba līdzsvaram, agrāk vai vēlāk zaudēs konkurences cīņā par talantiem,” viņa spriež.

Daudziem šķiet, ka tiekšanās pēc privātās un darba dzīves līdzsvara ir modes lieta. Tomēr patiesībā tā ir mūsu laikmeta un demogrāfiskās situācijas izraisīta nepieciešamība.

“Piemēram, manu paaudzi lielākoties pieskatīja vecvecāki, kuri pensionējās jau piecdesmit gadu vecumā, tāpēc varēja atļauties ne tikai grāmatu lasīšanu, bet mazbērnu audzināšanu. Mana mamma, iespējams, varēs doties pelnītā pensijā laikā, kad viņas mazbērni absolvēs augstskolu. Attiecīgi rūpes par mūsu bērniem gulst tikai un vienīgi uz maniem un vīra pleciem. Mums pašiem ir jāatrod laiks savām interesēm un hobijiem, pienācīgai aprūpei un kvalitatīvam laikam ar bērniem, nepametot novārtā savus profesionālos plānus,” stāsta D. Helmane.

Viņa piebilst, ka iespēja līdzsvarot privāto un darba dzīvi ir būtiska ne tikai strādājošiem vecākiem, bet gan ikvienam. Tomēr atsevišķām iedzīvotāju grupām salāgot darba laiku ar dzīves apstākļiem ir grūtāk nekā citiem. Piemēram, cilvēki, kuri rūpējas par saviem vecākiem, saskaras ar līdzīgām problēmām kā tie, kuri audzina bērnus.

D. Helmane uzsver, ka, runājot par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu, ir svarīgi ņemt vērā arī to, ka gadu no gada pieaug to cilvēku skaits, kuri saskaras ar profesionālo izdegšanu.

Pēdējā gada laikā to piedzīvojusi gandrīz puse jeb 48% no Latvijā strādājošiem iedzīvotājiem, liecina Latvijas darba devēju aptaujas rezultāti. Taču sekas izjūt arī darba devēji, jo darbinieku “izdegšana” izraisa efektivitātes un produktivitātes pazemināšanos – kaut arī tiek strādātas garas darba stundas, rezultātu nav. Tas apliecina, ka nav runa tikai par sabiedrības emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā.

“Ja dzīve griežas tikai ap darbu, mums neatliek arī laika interesēm un aktivitātēm, kas attīstīta mūs kā personības, attiecīgi – koncentrējoties tikai uz darbu, perspektīvā riskējam zaudēt pievilcību esošo un potenciālo darba devēju acīs. Šāda dzīvesveida radīts stress var izraisīt fiziskās veselības traucējumus, piemēram, sirds un asinsvadu slimības. Diez vai tas ir tā vērts,” norāda D. Helmane.

Lai darba devēji veicinātu privātās un darba dzīves līdzsvaru savās organizācijās, viņa aicina izvērtēt darbinieku dažādību, viņu vēlmes un vajadzības, kā arī apzināt savas iespējas. Ir svarīgi, lai aktivitātes, ko uzņēmums īsteno vai apņemas īstenot, atbilst darbinieku vēlmēm, jo pretējā gadījumā ieguldījumi var nenest cerētos rezultātus.

“Tāpat ir vēlams noskaidrot darbinieku viedokli par jau īstenotajiem pasākumiem uzņēmumā un aicināt sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem. Šim mērķim var izmantot gan attīstības pārrunas, gan radošus aptauju risinājumus. Tāpat ir vērts ik pa laikam pārskatīt paveikto, jo darba apstākļi ir ļoti dinamiski. Savukārt darbinieku vajadzības un vēlmes var mainīties, gan mainoties viņu ģimenes stāvoklim, gan pienākumiem un apstākļiem,” teic D. Helmane.

Viņa atgādina, ka darbinieku atbalsta pasākumiem ne vienmēr jābūt saistītiem ar finansiāliem ieguldījumiem. Svarīga ir attieksme un radoša pieeja. Piemēram, elastīga darba formas var pielāgot gan darba devēja, gan nodarbinātā vēlmēm un iespējām. Šāda darba iespējas Latvijā šobrīd piedāvā jau aptuveni 70% darba devēju, liecina “Kantar TNS” dati.

D. Helmane piebilst, ka arī darbinieki lielā mērā ir atbildīgi par savu garīgo un fizisko labsajūtu. “Lai darbs negūtu pārsvaru pār tā darītājiem, ir svarīgi izmantot darba laikā pārtraukumus, regulāri doties atvaļinājumā, pavadīt laiku ar tuviniekiem un draugiem, kā arī rūpēties par savu veselību – gan kārtīgi izguļoties, gan uzņemot pilnvērtīgu uzturu un sportojot,” viņa saka.

Oriģinālais raksts lasāms: https://www.db.lv/zinas/privatas-un-darba-dzives-lidzsvars-nevis-otradi-494424